Vērienīga 150 Latvijas pārstāvju delegācija ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu priekšgalā šodien dodas uz Gruziju, lai divu dienu oficiālā vizītē tiktos ar Gruzijas valsts augstākajām amatpersonām, piedalītos biznesa un izglītības sadarbības forumos Tbilisi un Batumi.
Latvija, gatavojoties Eiropas Savienības prezidentūrai 2015. gadā un Austrumu partnerības samitam, kas notiks 2015. gada maijā, nostiprina sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm, kas jau parakstījušas ES asociācijas līgumu. Gruzija asociācijas līgumu ar ES parakstīja šā gada jūnijā un, kā sarunā ar Neatkarīgo norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, ir parādījusi sekmīgu virzību šā līguma izpildē, īpaši vīzu liberalizācijas jautājumos. Divpusējo attiecību ietvaros ir plānots parakstīt trīs sadarbības memorandus, kā arī atklāt Latvijas goda konsulātu Adžārijas autonomās republikas galvaspilsētā Batumi, kā arī parakstīt Batumi un Jūrmalas sadarbības līgumu.
Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš par ļoti svarīgu šīs vizītes mērķi uzskata ekonomiskās sadarbības veicināšanu, uzsvēra prezidenta ārlietu padomnieks Marģers Krams. Neraugoties uz ļoti labajām abu valstu attiecībām, ekonomiskā sadarbība līdz šim nav bijusi vērienīga – 2013. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Gruziju bija 29,5 milj. eiro, kas ierindoja Gruziju 51. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā (LIAA dati).
Lai veicinātu uzņēmēju kontaktus, īpaši lauksaimniecības, pārtikas, mežsaimniecības, farmācijas un informācijas tehnoloģiju jomā, Gruzijas vizītes laikā notiks divi biznesa forumi, kuros piedalīsies vairāk nekā 100 Latvijas uzņēmēju. Kopā ar Valsts prezidentu vizītē dodas arī astoņi ministri – E. Rinkēvičs, Raimonds Vējonis, Rihards Kozlovskis, Dana ReiznieceOzola, Mārīte Seile, Anrijs Matīss, Dace Melbārde un Jānis Dūklavs.
Latvijas valsts delegācija Gruziju apmeklē šai valstij ļoti sarežģītā iekšpolitiskā un ārpolitiskā situācijā. Novembra sākumā Gruzijas valdošā koalīcija atradās šķelšanās priekšvakarā pēc tam, kad pēc premjerministra Iraklija Garibašvili prasības atkāpās proamerikāniski noskaņotais aizsardzības ministrs Iraklijs Alasanija, kurš ieturēja ļoti asu nostāju attiecībās ar Krieviju. Šā ministra, ietekmīgā politiķa partijas aiziešana no valdības tomēr valdošo koalīciju nesagrāva, taču jaunie ministri, piemēram, ārlietu ministre, kā arī ministrs eirointegrācijas jautājumos ir stājušies amatā tikai no 11. novembra. Lai arī Gruzijas prezidents Georgijs Margvelašvili un valdība ir mērena attiecībās ar Krieviju, tomēr tieši vizītes priekšvakarā tai nācies saskarties ar simbolisku Maskavas atbildes soli Gruzijas lēmumam tuvināties ES un cieši sadarboties NATO integrācijā. Starptautiski neatzītā Abhāzijas republika (ko Gruzija un arī Latvija uzskata par Gruzijas sastāvdaļu), veido sadarbības attiecības līguma ietvaros ar Krieviju, arī militārajā jomā. Faktiski tas nozīmē Gruzijas šķelšanas turpināšanu, ko Krievija uzsāka 2008. gadā ar Dienvidosetijas republikas izveidi. Gruzijas prezidents G. Margvelašvili vakar, komentējot līguma noslēgšanu starp Krieviju un Abhāziju, izteicās, ka «gruzīnu tauta pretosies šim absurdajam solim».
Ārlietu ministrs E. Rinkēvičs, atzīstot, ka pēdējā laikā Gruzijas un Krievijas attiecībās ir vērojama «zināma normalizācija», tomēr norādīja, ka no Krievijas puses uz šo valsti tiek izdarīts pastāvīgs spiediens un līgums ar Abhāziju ir kārtējais mēģinājums neievērot Gruzijas teritoriālo integritāti.