Veselības ministrs Guntis Belēvičs, stājoties amatā, pauda apņēmību cīnīties par pietiekamu finansējumu veselības aprūpei, taču nākamā gada budžeta projekts liecina, ka ar līdzšinējo cīniņu bijis par maz. Pēc mediķu arodbiedrības aplēsēm, nākamgad veselības nozarei plānotais budžets pat ar visu papildu finansējumu attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) būs mazāks nekā šogad. Savukārt Veselības ministrijā Neatkarīgajai skaidro, ka veselības ministram tomēr izdevies panākt ievērojamu papildu finansējumu un veselības budžets rezultātā būs lielākais pēdējos gados.
Valdība nupat apstiprinājusi nākamā gada budžeta projektu – Veselības ministrijas (VM) budžeta apjomu paredzēts palielināt par 31,1 miljonu eiro, «lai paplašinātu veselības pakalpojumu pieejamību reģionos, mazinātu ambulatorās veselības aprūpes rindas, kā arī pacientu iemaksu un līdzmaksājumu samazināšanai un medicīnas darbinieku zemāko algu palielināšanai». Ņemot vērā, ka Veselības ministrija bija aprēķinājusi un iepazīstināja Saeimas deputātus ar nepieciešamību veselības nozarei piešķirt 109 miljonus eiro saskaņā ar reālām vajadzībām, 31 miljons eiro ir tikai trešā daļa no pieprasītā. «Tas bija vēlmju saraksts, ko būtu nepieciešams darīt veselības aprūpē, ja būtu nauda,» norāda VM speciālists Oskars Šneiders, līdzīgi kā Finanšu ministrijas pārstāvji uzsverot, ka papildus piešķirtie
30 miljoni ir viens no lielākajiem papildus plānotajiem naudas piešķīrumiem no visām nozarēm.
Saskaņā ar VM informāciju lielākā daļa no 31 miljona eiro, proti, deviņi miljoni eiro, plānota ambulatoro veselības pakalpojumu pieejamības veicināšanai un rindu samazināšanai uz konsultācijām. Tas veicinātu pakalpojumu pieejamību reģionos. Otra lielākā daļa – 7,7 miljoni eiro – tiks novirzīta minimālās algas palielināšanai veselības aprūpē strādājošajiem, un vēl 0,5 miljoni eiro – minimālās algas palielināšanai VM padotības iestādēs strādājošajiem. Četri miljoni eiro nonākšot stacionāro pakalpojumu palielināšanai, taču pagaidām neesot zināms konkrēts sadalījums, kādām operācijām un cik lielā apmērā papildu nauda būs. VM vēlmju sarakstā bija rindu samazināšana uz endoprotezēšanas operācijām, arī papildu nauda sirds transplantācijas un citām operācijām. Salīdzinoši neliela summa – 2,5 miljoni eiro (tas ir deviņas ! reizes mazāk, nekā pati VM bija rēķinājusi) – paredzēta kompensējamo medikamentu apmaksai, un, kā skaidro O. Šneiders, papildu nauda nodrošinās valsts apmaksātas zāles lielākam pacientu skaitam. Tomēr lūkojoties uz atvēlēto naudas daudzumu, nav pamata domāt, ka tiks samazināti pacientu līdzmaksājumi par zālēm, ko prasa vairākas pacientu organizācijas, aicinot noteikt šos kompensācijas apmērus vismaz pirmskrīzes apmērā.
Tomēr ir arī neliela priecīga ziņa, ka no nākamā gada tiks samazināti pacientu līdzmaksājumi par uzturēšanos slimnīcā, tiesa, samazinājums ir pavisam neliels. Pašlaik par ārstēšanos slimnīcā dienā jāmaksā 13,52 eiro, nākamgad plānots maksu samazināt līdz 10 eiro.
Izpētot papildu naudas iespējamo sadalījumu, jāsecina, ka nav paredzēts finansējums mediķu algu palielinājumam. Vēl septembrī VM rēķināja, ka ārstniecības personu darba samaksas paaugstināšanai nepieciešami vismaz 30 miljoni eiro – šāda nauda nekur nav paredzēta.
Pēc VM aprēķiniem, nākamgad veselības nozarei tiks atvēlēts vairāk naudas nekā šogad, turklāt jau no 1. janvāra, Neatkarīgajai uzsver VM. «Cilvēki ļoti konkrēti izjutīs to, ka jāmaksā mazāk pacientu iemaksās,» saka O. Šneiders. Arī attiecībā pret IKP finansējums būšot virs trim procentiem jeb 3,07 procenti.
Pilnīgi cits vērtējums ir Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrībai. Ja patiesībai atbilst ziņas, ka veselības aprūpei nākamgad papildus 2014. gada bāzes finansējumam, kas ir 713 miljoni eiro, tiks piešķirti vien 30 miljoni eiro, tad nozares finansējums būs tikai 2,9 procenti no IKP. Tas būs mazāks nekā 2014. gadā un daudz mazāks par vidējo rādītāju jaunajās ES dalībvalstīs (5,2%) un ES kopumā (7,3%). Arodbiedrības vadītājs Valdis Keris norāda, ka sekas naudas trūkumam veselības aprūpē ir dramatiskas, iedzīvotāji nespēj atļauties veselības aprūpes pakalpojumus, bet slimību un mirstības rādītāji ir sliktākie Eiropā.