NATO slavē Latvijas aizsardzības budžeta plānus
Latvijas apņemšanās ne vēlāk kā līdz 2020. gadam aizsardzībai atvēlēt ne mazāk kā divus procentus no iekšzemes kopprodukta ir pārdomāta. Šādu pārliecību vizītes laikā Latvijā guvis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
«Latvijas lēmums palielināt finansējumu aizsardzībai ir apsveicams, turklāt svarīgi ir ne tikai rast finansējumu, bet investēt to tālredzīgi un nepieciešamajās jomās. Esmu guvis pārliecību, ka Latvija rīkojas pārdomāti. Investīcijas drošībā un aizsardzībā ir katras valsts pienākums arī miera laikos,» tiekoties ar Latvijas premjerministri Laimdotu Straujumu, teicis Ziemeļatlantijas alianses vadītājs.
Aizsardzības budžeta palielināšana pavēršot iespēju arī intensificēt NATO spēku klātbūtni Baltijas reģionā, ko paģēr nerimstošā Krievijas agresija Ukrainā. Alianses vadītājs, piemēram, uzskata, ka Baltijas jūrā nepieciešama lielāka NATO dalībvalstu kuģu klātbūtne un biežākas mācības, kas arī no dalībvalstīm prasītu lielākus izdevumus. «Katrs šāds solis kaut ko maksā,» no Latvijas ierodoties Lietuvā, teicis ģenerālsekretārs. Savukārt L. Straujuma J. Stoltenbergam pateikusies par NATO iesaisti un noteikto rīcību, stiprinot drošību Baltijas valstīs pēc Krievijas agresijas Ukrainā. «Krievijas agresija Ukrainā un starptautisko tiesību neievērošana ir iedragājusi stratēģisko drošības vidi, tādēļ arī NATO piemērojas šīm izmaiņām, nostiprinot sabiedroto drošību un īstenojot nepieciešamos aizsardzības pasākumus. NATO ir aizsardzības savienība, tā nevienu neapdraud, bet nodrošina sabiedroto drošību,» teica premjerministre.
Krievijas rīcības Ukrainā visu reģionu destabilizējošo raksturu atzīst arī J. Stoltenbergs. «Krievijas rīcība, pārkāpjot alianses gaisa un jūras telpas, ir riskanta un nepieļaujama, tādēļ NATO turpinās aizsargāt savus sabiedrotos no jebkuriem draudiem. Tā ir mūsu lielākā atbildība un apņemšanās – sargāt katru sabiedroto. Tas ir iekļauts arī NATO līguma 5. pantā,» skaidroja J. Stoltenbergs.
Tiekoties abām augstajām amatpersonām, pārrunāti NATO samitā Velsā pieņemtie lēmumi, kas ir stratēģiski svarīgi Latvijai un Baltijas reģionam, arī alianses Gatavības rīcības plāns, kas paredz turpināt un stiprināt pieņemtos kolektīvās aizsardzības stiprināšanas pasākumus, kas tiek īstenoti kopš Krimas okupācijas un aneksijas. Plāns ir vērsts uz alianses dalībvalstu aizsardzības un reaģēšanas spēju stiprināšanu, lai adekvāti varētu stāties pretī izaicinājumiem.
Par milzīgo atbildības nastu, kas Latvijai būs jānes prezidentūras Eiropas Savienības Padomes laikā, J. Stoltenbergs atgādināja Valsts prezidentam Andrim Bērziņam. Alianses vadītājs ir pārliecināts, ka šajā periodā Latvijai būs būtiska loma reģiona drošībā.