Ko politiķi pārdod par lielu darba uzvaru, to būvniecības procesā iesaistītie – par puspatiesību, jo arī darbs pie izmaiņām būvniecības procesa regulējumā ir tikai pusē. Tagad jāsāk Zolitūdes traģēdijas emociju iespaidā pieņemto normatīvo aktu labošana.
Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centrs apkopojis savu biedru priekšlikumus, kas operatīvi ieviešami, lai jaunais Būvniecības likums vispār būtu spējīgs funkcionēt. Kopumā tādu ir 15. Nepamanītas lietas, kļūdas un pretrunas ar citiem likumiem. Vēl Latvijai jāievieš būvniecības Eirokodeksa standarti, lai, būvē montējot logu vai liekot siju, būtu tikai viens veids, kā izdarīt to pareizi. Te no 29 normatīviem pagaidām pārņemti vien četri. Tāpēc būvindustrijas koordinācijas centra prezidija priekšsēdētājs Valdis Birkavs secina: «Sajūsma par to, ka viss atrisināts, ir tālu no patiesības. Lielākais darbs vēl ir priekšā.» Premjere Laimdota Straujuma nozarei apsolījusi, ka nepieciešamās korekcijas valdība izskatīs un pieņems bez kavēšanās. Kaut kā likums ir jāiedarbina.
Auto bez šofera
Toreiz pēc Maxima sabrukšanas būvvaldēs iestājās paralīze. Uz apstiprināšanu iesniegtie dokumenti – vai tas būtu lielveikalam, vai šķūnītim – neglābjami iestrēga, jo ierēdņiem bija bail likt virsū parakstus, bail uzņemties atbildību par ēku – tā taču var sabrukt. Tagad savukārt paraksti un zīmogi kavējas, jo būvvalžu darbiniekiem nav skaidrs, kā piemērot jauno regulējumu. Kurā brīdī kas jāprasa. Kurā brīdī sarkanais akcepta zīmogs spiežams. Valdim Birkavam labpatīk likumu un to pavadošos Ministru kabineta noteikumus salīdzināt ar jaunu, spožu auto, kas aprīkots ar visdažādākajiem knibuļiem un vizuļiem, taču pagaidām vēl ne reizi nav pierūcināts. Varbūt sanāks, bet varbūt ne. Un, turpinot šo līdzību – nav jau arī šoferis atrasts.
Būtisks jaunievedums pēc Zolitūdes traģēdijas ir Būvniecības valsts kontroles birojs. Pēc būtības jaunā institūcija ir 2009. gadā likvidētās Valsts būvinspekcijas mantiniece. Ekonomikas ministrija toreiz skaidroja, ka reorganizācija mazinās birokrātiskos šķēršļus būvniecības nozarē. Visa atbildība tika nodota pašvaldību būvinspektoriem. Tagad valsts paņem atpakaļ daļu uzraudzības pienākumu. Būvniecības valsts kontroles birojs veiks uzraudzību pār ēkām, kurās vienlaikus plānots uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem, pieskatīs būvdarbu procesu un pieņems ekspluatācijā šīs ēkas. Formāli iestāde sākusi darbu jau 1. oktobrī, vienīgi ķibele, ka iestādes komandu neizdodas nokomplektēt. 1100 eiro uz papīra būvinspektoram ir visai pieticīgs piedāvājum,s salīdzinot ar amata uzlikto atbildību. Pilnīgi visas plānotās funkcijas birojs gan pildīs tikai no 2016. gada.
Bet šobrīd būtiskākās izmaiņas, kas ieviestas būvniecības regulējumā, skar tieši visas administratīvās procedūras – kas kurā brīdī nesams uz saskaņošanu būvvaldēs. Kaut gan sākotnēji likuma autori vēlējās mazināt administratīvo slogu, praksē viss iznācis gluži pretēji. Pie ierēdņiem jāpiestaigā biežāk, un papīri no viņiem jāgaida ilgāk.
Pats svarīgākais – sākums
Latvijas regulējums ir Eiropā, ja ne visā pasaulē unikāls. Būvatļauja vairs nenozīmē, ka māju drīkst sākt būvēt. Projekts uz saskaņošanu nesams divas reizes. Arhitekte Elīna Rožulapa cunftes kolēģiem vada seminārus par jauno būvniecības kārtību. Viņa arī kā deleģētā persona piedalījās nozares cīņās ar Ekonomikas ministriju. Rezultātu vērtē gana kritiski: «Regulējums ir caurumains un pretrunīgs. Daļai mūsu raižu Ekonomikas ministrija nenoticēja, daļu nesaprata. Bijām spiesti koncentrēties tikai uz lielajām lietām. Taču, domāju, ilgi pie šīs kārtības nepaliksim.» Iespējams, skiču projekts, kas pa jaunam pārdēvēts par «būvprojektu minimālā sastāvā», kļūs daudz nopietnāks un no tehniskā projekta skaņošanas nākotnē varēs atteikties. Katrā ziņā jau šobrīd arhitektu galvenā vēsts attīstītājiem ir maksimāli pievērsties iecerei pašā tās sākuma stadijā un vispirms izdomāt, ko pasūtītājs īsti grib. Pirmkārt, sākumā ir vislielākās iespējas ietekmēt projekta gaitu un vismazākās izmaksas. Otrkārt, saskaņā ar jauno regulējumu būtiskām izmaiņām projektā būs obligāta ekspertīze un noraidījuma gadījumā būvatļauju nāksies prasīt no jauna. Trešā patiesība ir triviālāka: jo projekts vājāk izstrādāts, jo būvniecībā iesaistītajiem vieglāk zagt. Tāpēc gan arhitektiem, gan inženieriem ir jābūt tehniski spēcīgiem.
Ja nebūtu Maxima, iespējams, ieinteresētai būvnieku grupai būtu izdevies likvidēt pastāvošo arhitektu un inženieru sertificēšanas sistēmu. Tomēr pilnībā profesiju reglamentāciju nav izdevies noturēt iepriekšējā līmenī, un šobrīd Būvniecības likums ir pretrunā likumam par reglamentētajām profesijām. Pirmais speciālistu sertifikāciju definē kā vienreizēju aktivitāti. Otrs prasa regulāru resertifikāciju – tātad zināšanu atsvaidzināšanu un kontroli.
Bet vai ir drošāk?
Galvenais jautājums, kas pēc sēru gada un ilgās ņemšanās ap Būvniecības likumu varētu interesēt sabiedrību – vai arī ar jaunajiem normatīviem Zolitūdes traģēdija būtu iespējama. Gan arhitekte Elīna Rožulapa, gan būvindustrijas pārstāvis Valdis Birkavs atzīst, ka diemžēl – jā. Vienmēr pastāvēs cilvēciskais faktors, un kāds var būt nohalturējis. Turklāt jaunie normatīvi runā vairāk par papīriem, no kā māju neuzcelsi, savukārt, kas ir projektēšanas saturs, pagaidām neesot definēts.
Veikala sabrukšanas iemeslu izmeklēšana turpinās, bet ir vispārzināms, ka praktisku apsvērumu dēļ vienlaidus jumta kopnes projekta gaitā tika aizstātas ar divdaļīgām. Konkrētais savienojumu mezgls aplūkojams 1982. gadā izdotā padomju standarta risinājumu katalogā. Tas izrādījies neuzticams, un kāds no Maxima būvniecībā iesaistītajiem to nesaskatīja.