Latvija šogad ES budžetā papildus iemaksās 25 miljonus eiro
Šogad Latvija Eiropas Savienības (ES) budžetā papildus iemaksās 25 miljonus eiro, paredz valdības lēmums.
Papildu finansējums nepieciešams, pamatojoties uz Eiropas Komisijas (EK) šī gada 17.oktobrī atsūtīto informāciju par prognozēto korekcijas maksājuma apmēru par 2013.gadu un iepriekšējiem gadiem.
Papildu finansējums iemaksai ES budžetā tiks piešķirts no šī gada budžeta. Papildu līdzekļu piešķiršana maksājumam ES budžetā nav nepieciešama, jo šī summa tiek pārdalīta no valsts parāda apkalpošanai paredzētajiem līdzekļiem.
Finansējums iemaksām ES budžetā plānots Finanšu ministrijas valsts budžeta apakšprogrammā "Iemaksas Eiropas Kopienas budžetā". Pašlaik apakšprogrammā paredzētā apropriācija 263 494 054 eiro apmērā nenodrošina nepieciešamos finanšu līdzekļus iemaksām ES līdz 2014.gada beigām.
Iemaksas ES budžetā veido ikmēneša maksājumi, kas sastāv no trīs pašu resursu veidiem. Tie ir tradicionālie pašu resursi, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pašu resursi un nacionālā kopienākuma (NKI) pašu resursi. Katra gada beigās tiek veikts arī tā saucamais korekcijas maksājums. Korekcijas maksājums ir EK aprēķinātā bilance un pielāgojumi, balstoties uz ES dalībvalstu iesniegtajiem faktiskajiem NKI un PVN bāzes apjomiem par iepriekšējiem gadiem, jo kārtējā gada laikā PVN un NKI pašu resursu iemaksas tiek veiktas, pamatojoties uz PVN un NKI prognozēm.
Galvenais iemesls papildu finanšu līdzekļu nepieciešamībai ir: faktisko PVN un NKI datu pārskats par iepriekšējiem četriem gadiem (2010.-2013.gads), NKI atrunu atcelšana par periodu no 1995.gada. Atrunas nosaka gadījumos, kad nav iespējams gūt pārliecību par iesniegto PVN un NKI datu ticamību, kā arī tad, ja pārbaužu rezultātā tiek konstatētas neatbilstības. NKI un PVN rādītāju atrunām nav noteikts maksimālais periods, kādā tās ir jāpārskata/jāatceļ.
Šogad ES dalībvalstis masveidā pārskatīja savus datus un iesniedza informāciju NKI atrunu atcelšanai, lai, ņemot vērā tuvojošos pāreju uz jauno statistikas datu uzskaites metodoloģiju "ESA2010" (Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēma ES), sakārtotu datus. Tā kā termiņš ES dalībvalstu rādītāju iesniegšanai par NKI kopsummu un tā sastāvdaļām ir noteikts līdz 22.septembrim, bet pārskatam par PVN resursa bāzi - līdz 31.jūlijam, informācija par korekcijas maksājumu nav pieejama ātrāk kā katra gada oktobra beigās, kad no EK tiek saņemta provizoriska maksājuma summa katrai ES dalībvalstij.
Saskaņā ar EK atsūtīto maksājuma pieprasījumu Latvijas korekcijas maksājums par 2013.gadu un iepriekšējiem gadiem sasniedz 24,6 miljonus eiro.
Šogad dalībvalstīm ES budžetā kopā veikto korekcijas aprēķinu rezultātā būs jāiemaksā kopsummā 9,528 miljardi eiro. ES līmenī tas ir ievērojams PVN un NKI resursu atlikumu korekcijas maksājums.
Kā skaidro EK, šāda situācija ir radusies tādēļ, ka saistībā ar plānoto pāreju uz "ESA2010" metodoloģiju (pēc "ESA2010" pārskatītie dati netiek izmantoti šī gada korekcijas maksājuma aprēķinā), daudzas dalībvalstis ir izmantojušas iespēju pārskatīt iepriekšējos gados iesniegtos datus pēc vēl šī brīža "ESA95" metodoloģijas, tostarp sakārtojot iepriekš neatrisinātās NKI datu atrunas.
Attiecīgi tādēļ ir radušās būtiskās svārstības daudzu ES dalībvalstu NKI īpatsvarā iepriekšējos gados. Latvijas, tāpat kā citu dalībvalstu, iemaksas ES budžetā ir atkarīgas ne tikai no tās iesniegtajiem datiem, bet arī no pārējo dalībvalstu veiktajām korekcijām faktiskajos rādītājos. ES budžets tiek finansēts, balstoties uz katras dalībvalsts labklājības līmeni, un pašu resursu apjomu vistiešākajā veidā ietekmē konkrētās dalībvalsts nacionālā kopienākuma īpatsvars iepretim pārējām dalībvalstīm.
Saskaņā ar Eiropas Padomes regulu PVN un NKI korekcijas maksājums dalībvalstīm ir jāiemaksā kārtējā gada decembra pirmajā darba dienā.
Paredzēts, ka iemaksātās summas tiks iekļautas ES 2015.gada budžetā, samazinot Latvijas 2015.gada NKI pašu resursa iemaksas par aptuveni 18 miljoniem eiro (atšķirība ar korekcijas maksājuma apjomu rodas tādēļ, ka tiks izmantots 2015.gada NKI rādītāja īpatsvars).