Pasaulē mūsdienu verdzības apstākļos dzīvo aptuveni 35,8 miljoni cilvēku, bet Latvijā šādos apstākļos ierauto iedzīvotāju skaits sasniedz 2300 cilvēku, liecina starptautisks pētījums par mūsdienu verdzību 167 pasaules valstīs.
"Globālā verdzības indeksa 2014" dati liecina, ka vislielākais skaits paverdzināto cilvēku ir Indijā - 14,29 miljoni. Savukārt Mauritānijā ir vislielākais paverdzināto cilvēku skaits attiecībā uz kopējo valsts iedzīvotāju skaitu, verdzībā iesaistīto cilvēku skaitam sasniedzot 4% no populācijas. Šajā Āfrikas valstī verdzībai ir dziļas vēsturiskas saknes.
Indeksu veidojusi Austrālijā bāzētā tiesību aizstāvju organizācija "Walk Free Foundation" (WFF), kuru pērn dibināja austrāliešu filantrops, kalnrūpniecības nozares pārstāvis Endrū Forests un viņa sieva Nikola.
Latvija indeksā ierindota 140.vietā, pētniekiem secinot, ka Latvijā mūsdienu verdzības apstākļos dzīvo 2300 cilvēki.
Pētījumā secināts, ka Lietuvā verdzības apstākļos dzīvo 10 600 cilvēku, ierindojot to indeksā 82.vietā, bet Igaunijā ir 4800 mūsdienu vergi, ierindot to 86.vietā.
Pēc "Globālā verdzības indeksa" veidotāju aplēsēm, visā Latvijā paverdzināto cilvēku skaits ir 0,11% no populācijas, savukārt Lietuvā un Igaunijā - 0,36% no iedzīvotāju skaita.
"Tiek uzskatīts, ka verdzība ir pagātnes problēma. Vai arī, ka tā pastāv tikai valstīs, kurās plosās karš vai valda nabadzība," sacīja WFF vadītājs Endrū Forests.
"Šie dati parāda, ka mūsdienu verdzība pastāv ikvienā valstī. Mēs visi esam atbildīgi par nožēlojamām situācijām, kurās pastāv mūsdienu verdzība, un dramatiskajām ciešanām, ko tā sagādā līdzcilvēkiem," norāda Forests.
Pētījuma autori norāda, ka mūsdienu verdzība nodrošina vismaz 122 preču ražošanu 58 pasaules valstīs. Pēc Starptautiskās Nodarbinātības organizācijas (ILO) aplēsēm, peļņa no piespiedu darba gadā sasniedz 120 miljardus eiro.
"Sākot no taizemiešu tralera zvejnieka līdz Kongo puiku darbam dimanta raktuvēs, no uzbeku bērnu darba kokvilnas laukā līdz indiešu meitenēm, kas šuj futbola bumbas, - mēs patērējam viņu piespiedu darbu," teikts ziņojumā.
Vislielākais paverdzināto cilvēku īpatsvars no populācijas saglabājas Mauritānijā, kur ir spēkā pretverdzības likumi, kas reti gan tiek piemēroti dzīvē.
Otrajā vietā ierindojas Uzbekistāna, kur katru rudeni valdība liek vairāk nekā miljonam cilvēku, tostarp arī bērniem, ievākt kokvilnas ražu.
Savukārt Tuvo Austrumu valstīs, piemēram, Katarā, nonāk daudzi cilvēki no Āfrikas un Āzijas, atsaucoties uz solījumiem par labi apmaksātu darbu, taču realitātē viņi nonāk verdzības apstākļos kā mājkalpotāji vai strādnieki celtniecības industrijā.
Visaktīvāk cīņā ar mūsdienu verdzību iesaistījušās Nīderlande, Zviedrija, ASV, Austrālija, Šveice, Īrija, Norvēģija, Lielbritānija, Gruzija un Austrija.
Kaut arī Eiropā piespiedu darbs ir mazāk izplatīts kā citos kontinentos, mūsdienu verdzības apstākļos šajā pasaules daļā ierauti 566 000 cilvēku, tostarp cilvēktirdzniecības upuri marihuānas audzētavās Īrijā vai piespiedu ubagi Francijā.
"70% no identificētajiem upuriem kļuva par cilvēktirdzniecības upuriem ar mērķi komerciālai seksuālai izmantošanai, bet ar mērķi piespiedu darbam - 19%," teikts ziņojumā.
"Globālā ekonomiskā krīze un taupības pasākumi ES palielinājuši bulgāru un rumāņu migrāciju meklējumos pēc labāk apmaksāta darba. Daļa no šiem strādniekiem ir ievilināta verdzības situācijās," teikts ziņojumā.
No Eiropas valstīm visaugstāko pozīciju - 15.vietu - indeksā ieņem Moldova, kur verdzības apstākļos dzīvo 0,9% populācijas jeb 33 300 cilvēku.
Krievijā verdzības apstākļos dzīvo viens miljons iedzīvotāju, valstij ierindojoties 32.vietā. Ķīna ar 3,24 miljoniem paverdzināto ierindojas 109.vietā.
Vismazāk verdzībā dzīvojošo cilvēku ir Islandē, kur, pēc pētnieku aplēsēm, mūsdienu vergu skaits nesasniedz simtu jeb 0,007% no populācijas.
Otrajā vietā no beigām ierindojas Īrija, kurai seko Luksemburga un Jaunzēlande, bet piecinieku noslēdz Norvēģija.
Organizācija indeksu veidojusi, atsaucoties uz "mūsdienu verdzības" definīciju, kas ietver pašu verdzību, verdzībai līdzīgu praksi, piemēram, parādu jūgu, piespiedu laulības un bērnu izmantošanu un pārdošanu, kā arī cilvēku kontrabandu un piespiedu darbu.
Kā skaidro indeksa veidotāji, paverdzināto cilvēku skaits populācijā aprēķināts, vispārinot nejaušā izlasē atlasīto respondentu aptauju datus un katrai valstij piemērojot koeficientu pēc sekundāriem faktoriem - valstī pastāvošā situācija diskriminācijas, attīstības un cilvēktiesību jomās, valsts stabilitāte un valsts pretverdzības politika.
Pēc pētnieku novērtējuma, indeksa paverdzināto cilvēku skaita aplēses, visdrīzāk, ir krietni zemākas par reālo situāciju.