Vai tas agrs pavasaris, vai rudens pirmās dienas, taču laiku pa laikam epastā iekrīt pa kādam uzbāzīgam daudzo tūrkantoru sūtījumam, kurā tiek solīts teju siers par velti. Arī manējā elektroniskajā pastā bija mēģinājums pielauzt doties pagarināt vasaru un atvasaru uz saulaino Maljorku. Protams, par, viņuprāt, ļoti izdevīgu cenu, kura tika atzīmēta ar vārdiem TIKAI un AKCIJA un papildināta ar – skaits ir ierobežots. Ļaudis ar zināmu slinkuma pakāpi un interneta iespēju analfabētismu uzķeras uz šiem vārdiem un nemaz nenojauš, ka pašiem plānot iznāk krietni lētāk.
Piedāvājums, no kura viegli atteikties
Kad mājās no skapjiem biju jau izvilcis koferus, lai pamazām sāktu posties savam atvaļinājumam, epastā iekrita jau pieminētā akcijas atpūta Maljorkā. Tieši uz šo Spānijas salu arī biju nodomājis doties, tāpēc rokas pašas uzklikšķināja uz kādas tūrfirmas piedāvājumu par vienreizējām un saulainām cenām. Bija pavisam vienkārša un cilvēcīga interese salīdzināt, ko piedāvā tā sauktie profesionālie atpūtu plānotāji un amatieris, kāds esmu es. Tuvāk iepazīstoties ar piedāvājumu, uz mirkli sastingstu – bez vienas eiro monētas par 800 eiro tiek piedāvātas septiņas naktis cik tur zvaigžņu viesnīcā Palmā! Cenā ietilpst lidojums ar Lufthansa caur Frankfurti līdz Palmai, dzīvošana izvēlētajā viesnīcā un vairāk nekā. Ja cilvēks ir laisks un slinks, kuram nekas vairāk neinteresē kā bālo miesu atrādīšana saulei jūras krastā, iespējams, šāds piedāvājums ir pašā laikā. Tevi kā nespējnieku iekrauj lidmašīnā Rīgā, izkrauj Frankfurtē, tad atkal aiz rociņas aizved uz nākamo reisu līdz Palmai un pēc tam apgulda viesnīcas pēļos. Ideāls režīms mazkustīgiem, neko redzēt negribošiem, slinkiem un lēto kvalitatīvo stipro dzērienu lietotājiem, kādu Maljorkā ir pārpilnas visas bodes (2 litru viskijs par 10 eiro – īsta paradīze). Ja domājat, ka 800 eiro būs vienīgie tēriņi, atveriet acis un beidziet sapņot. Šajā summā ir ierēķināta tikai vienreizēja ēšana – brokastis. Nezinu, cik labas ir Maljorkas viesnīcu brokastis, taču ļoti šaubos, ka ar olām, šķiņķiem, sieriem un jogurtiem var piepildīt motoru visai dienai. Tāpēc papildus izdevumos jāiekļauj ikvakarējie tēriņi par vakariņošanu savā viesnīcā. Protams, var ēst kaut kur pilsētā, taču, ja cilvēks ir bijis slinks un piekritis tūroperatoru ceļojumam, tad viņam būs slinkums meklēt vietējā kolorīta ēstuves, kuras atrodamas turpat aiz viesnīcas izejas durvīm. Viesnīcā katra vakariņošana izmaksās ne daudz un ne maz, bet no 40 līdz 60 eiro vienai personai! Nezinu, ar vai bez šādām reizēm neiztiekošo spāņu vīnu, taču, zinot, ka citviet piejūras restorāniņos spāņu gardums paelja un vīns (alus) ietilpinās maksimāli līdz 30 eiro (ja netiek sūtītas trīskāršas porcijas un vīns (alus) dzerts no mucām), tad katrs viegli var veikt ekonomiskos aprēķinus. Ne tikai naudas izteiksmē. Pieņemu, ka viesnīcas restorānos viss notiek kā rūpnīcā pie konveijera. Nekā intīma, esi kārtējais klients un saņem, ko esam pagatavojuši. Nekādu aplausu par to, ka esi iztīrījis tukšu paeljas pannu, nekādu pateicības rokas spiedienu, ka esi izvēlējies galdiņu viņa restorāniņā, nekādu oberīša dziesmu dungošanas pie sevis, servējot tavu galdu, nekādu novēlējumu tikties nākamajā vakarā, pēc nedēļas vai gada...
Ņemot talkā kalkulatoru un veicot elementārus aprēķinus – lidojums turp un atpakaļ, apmešanās viesnīcā un ļaušanās tur sevi pabarot –, saskaitās savi 1100 eiro. Ja pieņemam, ka cilvēks nav totāli slinks un viņš vismaz vienreiz izies ielās vai kaut kur aizbrauks, drusku patērēsies suvenīriem mājās palikušajiem, pieticīgi pieskaitām klāt vēl kādus divus simtus. Kopā sanāks aptuveni 1300 eiro. Par septiņām dienām! Vienai personai!
Alternatīva
Kā zināms, tad visas vai gandrīz visas nelaimes sākas tad, kad notiek mērīšanās ar – šajā gadījumā – alternatīviem piedāvājumiem. Ar piedāvājumiem, kurus veidojam paši. Jau otro gadu pēc kārtas mūsu ģimene ir noskatījusi atvaļinājumu jau pārbaudītās vietās Maljorkā. Mūsu princips ir pavisam vienkāršs – pašiem ložņāt pa interneta dzīlēm, pašiem meklēt izdevīgākos lidojumus, izdevīgākās un vienlaikus arī tīkamākās apmešanās iespējas. Galvenais nosacījums – nekādu viesnīcu! Tikai un vienīgi apartamenti! Kādam, kurš nav dzīvojis apartamentos, šis vārds viņa naudai uzdzen zosādu, jo nez kāpēc liekas, ka par šādām ekstrām ir ļoti jātērējas. Pilnīgi aplams priekšstats. Kā smejies, tad labs labu nemaitā, tāpēc neliela sarakste ar kādu apartamentu īpašnieku, un atslēgas ir mūsējās. Izvēlējāmies to pašu mitekli, kuru pērn. Divas guļamistabas, liela viesistaba ar virtuvi, ar glaunu virtuves aprīkojumu, ar plašu terasi un apaļu galdu uz tā. Kā reizi, lai vakarus īsinātu ar latviešu nacionālo sporta veidu zolīti... Protams, ar skatu uz jūru! Starp citu, viendien saskaitīju, ka, izkāpjot no pēļiem, līdz vārtiņiem, kuri šķir slēgto teritoriju no apartamentiem, ir apaļi 64 soļi. Atslēdz vārtiņus, pasper vēl pāris soļus un esi jau pludmalē. Vēl pārdesmit soļu, un sāc ar kājām dzenāt jūrā peldošās zivis. Pārāk skaisti, lai izklausītos ticami, vai ne! Bet, pats galvenais, cik šis viss prieks maksā! Ja par atskaites punktu ņemam iepriekš minētos 800 eiro par viesnīcu Palmā, tad mūsējie apartamenti ir gandrīz par velti – 700 eiro. Uz DIVĀM NEDĒĻĀM!!!! Tā kā bijām četratā, tad viena cilvēka dzīvošanas izmaksas bija 175 eiro!
Tā kā izvēlētā apmešanās vieta nebija Palma, bet salas otrajā pusē vāciešu apsēstā Alkudija, tad līdz turienei vajadzēja arī nokļūt. Veidi, kā nolauzt nieka nepilnos 60 kilometrus, ir visdažādākie. Izvēlējāmies vienkāršāko veidu – auto īri! Beigu galā – nebraucāt tikai mērcēties sāļajā Vidusjūrā, bet arī izmest kādu līkumu pa visu salu. Autiņš tika pasūtīts tepat no Rīgas. Eksperimenta pēc šoreiz veicu vairākus manevrus. Proti, nevis kā vienmēr uzreiz spiedu pogas uz attiecīgā piedāvājuma, bet vispirms uzrakstīju operatora administratoram. Izvēlējos noskatīto autiņu, uzdevu pāris uzvedinošu jautājumu, un beigu rezultātā no kopējās cenas tika nosisti savi 50 eiro. Noskatītais vāģis bija no F kategorijas – no ģimenes autiņiem, kuros ērti ietilpst četri rumpīši un tikpat daudz somu. Kopējā cena – 295 eiro! Par tām pašām divām nedēļām. Šajā summā ietilpst īres summa un pilnā apdrošināšana, kas mazina kreņķus gadījumā, ja uz kalnainajiem ceļiem vai citās vietās notiek kāds nelāgs negadījums. Apdrošināšana maksāja 120 eiro (ar atlaidi no 150). Pastāv iespēja ietaupīt šos 120 eiro (150), taču tad ir jārēķinās, ka pirms atslēgu saņemšanas tavā kontā tiks bloķēti 600–800 eiro. Rezervācijas summa atkarīga no izvēlētās mašīnas kategorijas. Izvēloties šo opciju, sāc kasīt pakausi – samaksāt pilno apdrošināšanu un braukāt apkārt ar pīpi uz jumta vai tomēr it kā ietaupīt apdrošināšanas maksu, taču visu laiku trīcēt par rezervētajiem 600–800 eiro, kuri var tikt izkustināti tad, ja ar autiņu noticis kas nelāgs! Mēs izvēlējāmies apdrošināties un dzīvot bez kreņķa. Tātad – par auto īri samaksājām 295 naudiņas jeb 75 eiro cilvēkam. Saskaitām kopā ar apartamentu īri, viena cilvēka izmaksas ir 250 eiro! Par divām pozīcijām!
Trešā pozīcija – kā nokļūt līdz Maljorkai? Protams, ar lidmašīnu. Pirms gada pirmo reizi testējām Kauņas lidostu, no kurienes ar Ryanair ir tiešais reiss uz Palmu. It kā nav ne vainas, it kā lētākas biļetes, taču ir vairāki «bet», kuri lika šogad meklēt citus ceļus... Kauņu atstājām ļoti tālā rezervē, jo: līdz Kauņai ir jānokļūst. Ar savu auto vai ar piedāvātajiem maršruta busiņiem. Tās visas ir izmaksas. Reisi uz Palmu ir vakarā, un arī atgriešanās Kauņā ir pusnaktī. Zinot, ka atgriešanās no siltajām zemēm ir plānota rudenī, laikā, kad lietus mūsu pusē ir ikdiena, sirds apskrējās nakts stundā, pēc nepilnu četru stundu pārlidojuma, vēl spaidīt mašīnas pedāļus ceļā uz Rīgu! Lūkojāmies pēc kaut kā civilizētāka un ērtāka, pēc kaut kā tāda, kur nav jākreņķējas par to, vai tava soma par pārsimts gramiem pārsniegs pieļautos svarus. Ryanair šādi uzlidojumi tavas bagāžas kilogramiem ir ikdiena. Tā kā darba dēļ vairākkārt nācies izmantot Lufthansa piedāvājumus, sākām taustīt vāciešu piedāvātās iespējas nokļūt Palmā. Kaut kad pavasarī parādījās arī tieši airBaltic reisi no Rīgas, taču tie bija tikai vienu reizi nedēļā un ar visām tām pašām ķēpām ar bagāžu. Sākotnējā doma bija atbalstīt vietējos lidotājus, taču, kad nokļuvu līdz pogai par maksāšanu, nez kāpēc cena kļuva lielāka. Nācās uzrakstīt airBaltic atgādinājumu, ka viņi nav vienīgie, kuri lido uz Palmu, un ka citās kompānijās ir jāmaksā tik, cik tiek uzrādīts. Punkts! Nekādu airBaltic, paliekam pie Lufthansa.
Atvaļinājumu plānojam laikus un līdzīgi rīkojāmies arī šoreiz. Jau februārī tika izčekotas iespējas nokļūt Maljorkā, un tā brīža Lufthansa piedāvājums bija saistošs – lidojums turp un atpakaļ caur Frankfurti – 275 eiro viena biļete. Bez nekādām smadzeņu čakarēšanām ar bagāžu, ar pieticīgu, taču divu stundu lidojumam pietiekamu uzkožamo. Papildu bonuss vāciešiem – katram cilvēkam ļauts bagāžā nodot 23 kg smagu koferi! Ryanair par 20 kg, šķiet, jau jāpiemaksā 25 eiro, un arī airBaltic šis pakalpojums maksā papildu naudu. Ja biļešu pasūtīšanas dienā Ryanair uz Palmu maksāja aptuveni 180 eiro, tad pieskaitiet vēl klāt bagāžu turp un atpakaļ, pieskaitiet ceļa izdevumus uz Kauņu un atpakaļ – tā sauktās lētās kompānijas lētās biļetes vairs tik lētas neliekas. Kad biļetes jau bija kabatā (internetā), laiku pa laikam pasekoju līdzi cenu izmaiņām uz šo lidojumu. Jo tuvāk izlidošanas diena, jo dārgākas kļuva biļetes.
Vienīgā neērtība Lufthansa izvēlē bija tā, ka starp abiem reisiem bija tikai 50 minūšu. Par savām spējām nepilnas stundas laikā lielajā Frankfurtes lidostā atrast savu geitu nešaubījāmies, taču par bagāžas pārlikšanu no vienas lidmašīnas otrā gan bija neliels stresiņš. Sanāca vēl stresaināk – jau Rīgā bija zināms, ka uz Frankfurti izlidosim stundu vēlāk, un tas nozīmēja, ka Palmas reiss aizlidos bez mums. Lufthansa birojā Rīgā ieteica lidot tik un tā, jo tur uz vietas esot labāk redzams, kā mūs iečekot citos reisos. Tā arī notiek. Izlidojām nākamās dienas agrā rīta stundā ar AirBerlin boingu, bet nakti pārlaidām Sheraton. Protams, uz Lufthansa rēķina. Arī vakariņu kuponi 20 eiro vērtībā (katram) uz kompānijas rēķina.
Tātad varam veikt pēdējos aprēķinus. Lidmašīnas biļete – 275 eiro, apartamenti – 175 eiro, auto īre – 75! Kopā – 525 eiro! Tā kā autiņu laiku pa laikam vajag pabarot, tad degvielā iztērējām 120 naudiņas (30 no cilvēka). Galīgais viena cilvēka tarifs divu nedēļu atpūtai Maljorkā – 555 eiro. Par to, cik katrs iztērē, dzīvojot tur, tas atkarīgs no katra cilvēka maka jaudas!
Salīdzinām tūrbodītes piedāvātos 800 eiro vienam cilvēkam (arī lidojums ar Lufthansa) viesnīcā uz vienu nedēļu un pašu meklēto 555 eiro vienam cilvēkam un uz divām nedēļām! Ir vai nav starpība?
Pēcvārds
Katrs naudu pelna kā prot, un, ja ir aitas, tad arī cirpēju būs pa pilnam. Kā vēl vienā gadījumā, kuram nav nekā kopēja ar atpūtu Maljorkā. Atkal iejaucās visur klātesošais epasts, kurā šoreiz bija iekritusi cita akcija. Raug, novembrī un decembra pirmajā pusē uz Bangkoku ar Turkish airlines var aizlidot par nieka 599 eiro! Nudien pievilcīga cena! Taču nagi tik un tā niezēja parakņāties dziļāk pa neizsmeļamajām interneta dzīlēm un nemaz tik tālu nebija jārok, lai saprastu, ka piedāvātā akcija ir pieklājīgs peļņas avots. Apejot akcijas piedāvātājus un stājoties tiešajos sakaros ar oficiālo Turkish airlines interneta mājas lappusi, redzu, ka cirpēji ir uzasinājuši savus griežamos, jo paši turki to pašu tajos pašos laikos lidojumu Rīga–Stambula–Bangkoka un atpakaļ piedāvā par 494 naudām! Neslinkojam un nekļūstat par aitām!