Baltiešu ēšanas paradumi: neregulāras brokastis un sviestmaizes

© shakenows.com

32% Baltijas iedzīvotāju brokastis ēd neregulāri vai vispār to nedara. Lielākā daļa priekšroku dod sviestmaizēm, liecina Baltijas valstu iedzīvotāju aptauja par to brokastu ēšanas paradumiem.

Lielākā daļa jeb 68% no mērķa grupas dalībniekiem Baltijas valstīs brokastis ēd regulāri. Tikmēr neregulāri to dara 18% iedzīvotāju, no kuriem 19% gadījumu brokastis dažreiz izlaiž latvieši, 20% gadījumu lietuvieši, bet 16% gadījumu - igauņi. 5% Baltijas iedzīvotāju brokastīm pievēršas tikai nedēļas nogalēs, bet 9% tādas neēd vispār.

Pētījumā noskaidrots, ka 76% Baltijas iedzīvotāju no rīta izvēlas tikai kafiju vai tēju, vairāk nekā puse jeb 66% no aptaujātajiem brokastīs ēd sviestmaizes. Visvairāk tās patērē igauņi - 70% -, otri lielākie sviestmaižu ēdāji ir lietuvieši - 64% gadījumu -, bet latvieši maizi brokastīs ēd 63% gadījumu.

Otra populārākā brokastu maltīte ir pilngraudu putras, kuras kā pirmo maltīti izvēlas 36% Baltijas iedzīvotāju. Tām seko vārītas vai ceptas olas. Šo produktu brokastīs ēd 33% baltiešu, īpaši latvieši.

18% igauņu, 16% lietuviešu un 13% latviešu no rīta iestiprinās ar jogurtu, tam popularitātes ziņā seko brokastu pārslas. 8% latviešu, lietuviešu, igauņu, dienu sākot, ēd dažādus konditorejas izstrādājumus, kam seko uztura bagātinātāji - kokteiļi, batoniņi un citi. 7% baltiešu brokastīm neizvēlas nevienu no iepriekš minētajiem produktiem.

Tie, kuri brokastis neēd vispār, vairumā gadījumu - 59% - norādījuši, ka viņiem nav apetītes no rītiem, 33% Baltijas iedzīvotāju to nedara ieraduma pēc, 28% no rīta kavēties pie galda nav laika, savukārt 2% pēc brokastīm jūtas noguruši.

Vērtējot Baltijas valstu iedzīvotāju ēšanas paradumus, eksperts atzīst, ka pētījuma laikā iegūtie rezultāti ilustrē tādu pašu tendenci kā citviet pasaulē. Steidzīgajā dzīves ritmā tiek aizmirsts par sabalansētu brokastu nozīmi, un aizvien retāk cilvēki savu ēdienreizi plāno, sekojot līdzi, lai tajā tiktu iekļautas visas nepieciešamās uzturvielas.

Aptaujā piedalījušies 1509 Baltijas valstu iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 60 gadiem. Latvijā aptaujā internetā piedalījušies 503 iedzīvotāji.

Svarīgākais