Jaunās Saeimas opozīcijā strādājošā Saskaņa savākusi jau otrās parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanai nepieciešamo deputātu parakstu skaitu. Šī kopš parlamenta atjaunošanas būs 21. izmeklēšanas komisija.
Kaut arī valda uzskats, ka šādas komisijas tikai tērē nodokļu maksātāju naudu, iepriekš tajās strādājušie politiķi tam nepiekrīt. Viss esot atkarīgs no komisijā strādājošo deputātu goda prāta.
Uzreiz pēc Zolitūdes traģēdijas seku izmeklēšanas komisijas nodibināšanas Saskaņai izdevies savākt arī nepieciešamos 34 deputātu parakstus, lai parlamentārās izmeklēšanas komisijā izvērtētu bankas Citadele pārdošanas gaitu.
Deputāts Andrejs Elksniņš atgādina, ka bankas pārdošanas līgumā ir nosacījumi, ka tās cena būs atkarīga no kredītportfeļu kvalitātes novērtējuma un citiem parametriem, kas ir atkarīgi no jauno akcionāru grāmatvedības. Tādējādi Citadeles cena var kristies pat par desmitiem miljonu eiro.
Tāpēc izveidotā komisija izvērtēs bankas akciju pārdošanas procesa atklātību un virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijus, kā arī pārdošanas līguma noteikumus.
Kaut arī sabiedrībā dominējošais viedoklis ir tāds, ka Saeimas izmeklēšanas komisijas līdz šim nav priecējušas ar reāliem rezultātiem, Saskaņu pārstāvošais Jānis Ādamsons, kas līdz šim piedalījies vairāku šādu komisiju darbā, uzskata, ka kritika ir nepamatota.
«Viss ir atkarīgs no tā, kādi ir uzstādījumi un kāda ir parlamentāriešu apņemšanās kaut ko panākt. Tas, ka komisijas neko nerisina, ir absolūtas muļķības un mīts, ko izplata cilvēki, kuri ir ieinteresēti mazināt komisiju darbības rezultātus,» saka politiķis.
Viņš nenoliedz, ka kopš piektās Saeimas bijušas arī daudzas neveiksmīgas komisijas, taču ir pārliecināts, ka vairākas komisijas, piemēram, pedofilijas skandālu izmeklējusī, var lepoties ar labi paveiktu darbu. Taču galvenais esot deputātu attieksme pret izmeklējamo jautājumu.
«Ja deputāti vienosies kopējā meldiņā un uzstādījumos atklāt visas negācijas, nevienu neaizstāvot, tad viss būs kārtībā. Viss ir atkarīgs no deputātu godaprāta,» saka deputāts.
Arī kādreizējais Saeimas deputāts, zvērināts advokāts Linards Muciņš, kas strādājis vairākās izmeklēšanas komisijās, uzskata, ka tās ir ārkārtīgi lietderīgas un Saeimai vajadzētu to izveidošanu vienkāršot, nosakot, ka komisijas izveidošanai nepieciešami, piemēram, desmit deputātu paraksti, nevis 34, kā tas ir tagad. «Šis instruments ir jādemokratizē. Ir kauns, ka dažos koalīcijas līgumos noteikts, ka pozīcija nepiedalās komisijas izveidošanas parakstu vākšanā,» saka jurists, kurš par izmeklēšanas komisiju lietderības koeficientu nešaubās.
«Rezultāti tām ir. Pirmkārt, tā ir indikācija, ka parlaments atzīst šo jautājumu par izmeklējamu. [..] Arī pedofilijas lietā nebūtu iesēdināti cilvēki, ja nebūtu komisijas. Protams, nekad nebūs tā, ka Saeimas komisija atzīs kādu par vainīgu un pakārs to pie tām Saeimas čuguna laternām,» ironizē L. Muciņš.
Apšaubot parlamentāro izmeklēšanas komisiju spēju rast kādas problēmas risinājumu vai identificēt vainīgos, kādreizējais Saeimas deputāts Dainis Turlais tomēr neslēpj, ka komisijas ir viena no leģitīmajām parlamentārās darbības formām, kas ļauj pozicionēties opozīcijai.
«Tās ir frakciju iekšējās cīņas, lai pozicionētos sev labvēlīgā gaisotnē. Nekādas citas sekas no šādas parlamentārās darbības nevar būt, jo komisijas paziņojums vai slēdziens nebūs nekas vairāk kā publiska pozicionēšanās,» saka vienā izmeklēšanas komisijā strādājušais D. Turlais.