Gadu pēc Zolitūdes traģēdijas valdības galva Laimdota Straujuma un valsts iestādes apgalvo vienu un to pašu – valsts iestādes ir godprātīgi risinājušas ar Zolitūdes traģēdiju saistītos jautājumus. Cietušie, bojāgājušo tuvinieki un Latvijas iedzīvotāji gaida ko citu – atbildes uz jautājumiem, kas ir traģēdijas vaininieki un kad viņi tiks tiesāti. Jā, un arī to, kādu sodu viņiem piespriedīs.
Kaut arī ne reizi vien izskanējis, ka izmeklēšanas beigu termiņš būs šī gada beigas un gads ir pietiekami ilgs laiks, lai Latvijas iedzīvotāji uzzinātu traģēdijas vaininiekus, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers vakar strikti norādīja, ka «no manas puses netiek izvirzīti konkrēti termiņi par lietas nodošanu prokuratūrai», jo labi vien bijis, ka arī iepriekš prokuratūra neesot pakļāvusies spiedienam. Visticamāk, ja būtu jau aizturējuši kādu Zolitūdes traģēdijā vainoto, pierādījumu kopums būtu nepietiekams un diez vai tiesneši to atzītu. Pierādījumi būšot ietverti ekspertu ziņojumā, kas ļaus noteikt traģēdijas iemeslus. Tad arī varēs skaidri zināt amatpersonas, kuru nolaidība novedusi pie cilvēku upuriem.
Par to, kad varēs uzzināt ekspertīzes rezultātus, ne mazāk izvairīgs bija Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins: «Ekspertīze noslēgsies tuvākajā laikā.» Tāpēc pašlaik par konkrētāko termiņu var uzskatīt Ē. Kalnmeiera teikto: ja šogad lieta nonāks prokuratūrā, labi. Bet svarīgākais, lai tā būtu izmeklēta kvalitatīvi. Viņš atgādināja par 2006. gadā Polijā notikušo traģēdiju ar cilvēku upuriem – diemžēl neviena atbildīgā amatpersona vēl nav notiesāta. Lieta kopš 2008. gada ir iestrēgusi tiesā.
A. Grišins apgalvoja, ka Zolitūdes traģēdijas izmeklēšana netiek novilcināta, ikdienā ar to nodarbojas 48 pieredzējuši Kriminālpolicijas darbinieki. Izmeklēšana notiek atbilstoši kaitējuma apmēram un lietas sarežģītības pakāpei, un līdz šim policija strādājusi kvalitatīvi. A. Grišins atzina, ka policija esot gatava, ka potenciālajiem aizdomās turamajiem varot rasties vēlme slēpties ārpus Latvijas robežām. Tā kā pastāv starptautiska sadarbība ar kolēģiem citās valstīs, aizbēgušos nogādās atpakaļ Latvijā. Gada sākumā tika sākts vēl viens kriminālprocess, jo saistībā ar Zolitūdes traģēdiju policija atklāja viltotus ar būvniecību saistītus dokumentus, un vainīgais sodu jau saņēmis. Ja izmeklēšanā tiks secināts, ka viņš ir līdzvainīgs cilvēku nāvē, tad sauks pie kriminālatbildības, kaut arī šī persona jau ir sodīta ar naudas sodu 1920 eiro apmērā.
Tikmēr valdība formāli izskatīja ziņojumu, kurā apkopota informācija par Zolitūdes traģēdiju un paveikto tās seku novēršanai. Ziņojumā uzskaitīts, kādas izmaiņas likumos veiktas un kā uzlaboti normatīvie akti, kādi pabalsti izmaksāti cietušajiem un kādu cita veida palīdzību saņēmuši Zolitūdes traģēdijas upuri. Saskaņā ar ziņojumu, atbildīgās institūcijas nodrošinājušas atbilstošus resursus Zolitūdes traģēdijas seku novēršanai un gandrīz viss izdarīts labi. Valsts piešķirtais finansējums traģēdijas seku novēršanā bijis aptuveni 4,2 miljoni eiro, no kuriem pabalstos izmaksāti aptuveni 2,7 miljoni eiro, sociālās rehabilitācijas un veselības aprūpes nodrošināšanai atvēlēti attiecīgi aptuveni 232 000 eiro un aptuveni 112 000 eiro, savukārt ar kriminālprocesu saistītās izmaksas sasniegušas 1,3 miljonus eiro.