Piecas pazīmes, ka esat sociāli neveikls un padoms, kā to pārvarēt

Prasme veiksmīgi komunicēt ar apkārtējiem ne tikai paaugstina dzīves kvalitāti un paplašina draugu loku, bet ir arī svarīga ikdienas dzīves sastāvdaļa. Šeit apkopotas piecas populārākās pazīmes, kuras norāda – cilvēkam ir komunikācijas problēmas.

1. Nervozitāte sociālā vidē. Sarunājoties ar maz pazīstamu cilvēku vai uzstājoties auditorijas priekšā, cilvēks nervozitātes iespaidā stostās, sarkst, nespēj pabeigt iesākto domu un nostāda sevi neveiklā situācijā.

2. Sociālo prasmju trūkums. Izpaužas kā nespēja runāt par vienkāršām, ikdienišķām lietām. Cilvēkam ir problēmas veidot sarunu par sadzīviskām tēmām, cilvēks nezina, kas jāsaka dažādās situācijās un kad labāk paklusēt.

3. Nepareiza iespaida radīšana. Bieži sociāli neveikliem cilvēkiem sociālo prasmju trūkuma dēļ gadās radīt nepareizu iespaidu, jokojot vai komplimentējot apkārtējos tādā veidā, kas citiem šķiet bezgaumīgs, savāds un pat aizvainojošs. Rezultātā, lai gan cilvēks ir vēlējies radīt pozitīvu iespaidu, apkārtējiem viņš labākajā gadījumā šķiet jocīgs.

4. Nespēja uzturēt sarunu. Lai gan visi cilvēki ir bijuši situācijā, kad saruna neveiksmīgi apraujas un iestājas neveikls klusums, tomēr sociāli neveikliem cilvēkiem tā ir ikdiena. Bieži tam par pamatu kalpo nespēja runāt par ikdienišķām lietām, visiem saprotamām tēmām, jo šķiet, ka runāt par to būs muļķīgi.

5. Ļoti šaurs paziņu loks. Bailes un neprasme komunicēt bieži nostāda cilvēku situācijā, kurā tam ir ļoti maz draugu un uzticības personu ar kurām kontaktēties. Bieži tam par iemeslu ir tas, ka cilvēks, kurš nespēj pilnvērtīgi kontaktēties, apkārtējiem šķiet aizdomīgs, lepns un iedomīgs.

Lai noskaidrotu kā pārvarēt bailes no komunikācijas ar apkārtējiem un iegūt sociālās prasmes, nra.lv padomu jautāja Latvijas Universitātes asociētajai profesorei un psihoterapeitei Ievai Bitei. „Cilvēkiem visvairāk bail tieši vērtēšanas situācijās, tad, kad jāstājas lielas auditorijas priekšā vai jādodas kontaktēties ar pretējā dzimuma pārstāvi. Parādās bailes no vērtējuma, bailes no atstumšanas. Šīs bailes no komunikācijas var pāraugt pat sociālā fobijā, kas izpaužas dažādi – cilvēkam sāk parādīties bailes no dažādām nevainīgām sociālām situācijām, piemēram, ēšanas publiskā vietā. Bailes no komunikācijas bērnībā var novest pie sociālo prasmju trūkuma arī pieaugušā vecumā. Lai pārvarētu šīs bailes un iegūtu socializēšanās prasmes ir jādara tieši tas, no kā vis vairāk bail. Jāiet un jākomunicē ar cilvēkiem,” uzsver I. Bite.