103 gadu vecumā mūžībā aizgājis pirmās Republikas laiku robežsargs Osvalds Herberts Lūsis
Dienu pirms gadu mijas mūžībā aizgājis Osvalds Herberts Lūsis, bijušais robežsargs, kurš šeit virs zemes nodzīvoja garu un sarežģītu mūžu – 103 gadus.
Osvalds Herberts Lūsis dzimis 1906.gada 14.maijā. Skolā gājis Vecmīlgrāvī, bet pabeidzis Ādažu pamatskolu. Pēc skolas strādājis dažādus lauku darbus par puisi un puspuisi, gājis zvejā Carnikavas un Līlastes pagastos.
Obligāto karadienestu Lūsis pildījis 9.Rēzeknes kājnieku pulkā, kā obligātā dienesta karavīrs Ludzā, savukārt pēc dienesta armijā saņēmis uzaicinājumu palikt turpināt dienestu Robežsardzē.
No 1938.gada maija līdz 1940.gada oktobrim kā kaprālis dienēja Latvijas Robežsargu brigādes 2.Zilupes robežsargu bataljona Pasienes un Grišinas sardzēs kā sargs. Dienot robežsardzē, viņš piedalījās arī Pasienes kordona celtniecībā. 2003.gada 9.oktobrī, Lūsis piedalījās rekonstruētās, mūsdienīgās Pasienes robežapsardzības nodaļas atklāšanā.
Īsi pirms kara sākuma Lūsis saņēmis ziņu, ka jāierodas Ādažu pagastmājā, bet no draugiem brīdināts par to, lai labāk nedodas. Tā izvairījies no aresta.
Otrā pasaules kara laikā O. H. Lūsis strādāja Rīgā celtniecībā. Iesaukts leģionā. Pirms došanās kaujā izgājis divu mēnešu apmācību Vaiņodē, tad 15.divīzijas sastāvā nokļuvis Ostrovas, Opočkas un Nēveles kaujās.
Pēc kara viltojis dokumentus, lai tiktu atpakaļ Latvijā. Šeit lieti noderējušas robežsargu kursos apgūtās zināšanas. Pašsagatavotos dokumentus iesniedzis pagastmājā Daugavpilī, kur tie tika apzīmogoti. Pateicoties vecāku dotajiem diviem vārdiem, bijis iespējamas manipulācijas ar dokumentiem, kā rezultātā Lūsis izvairījies no drošas nāves izsūtījumā. Oficiāli Osvalds Herberts Lūsis Latvijā skaitījies kā karā bezvēsts pazudušais.
Ilgu laiku bēguļojis Latgales pusē. Rīgā atgriežoties, izvairījies no vietām, kur varētu būt atpazīts. Padomju laikā strādājis celtniecībā.
Lūsis ilgus gadus darbojies pašdarbības teātrī Sarkandaugavas kultūras nama Drāmas ansamblī „Draudzība” režisora Riharda Zandersona vadībā. Braucot ar teātra viesizrādēm iepazinis daudzas Latvijas pilsētas.
O. H. Lūsis filmējies filmā „Ceplis”, kur armijas parādē attēlojis ģenerāli.
Kopš Valsts robežsardzes atjaunošanas 1991.gadā, Latvijas brīvvalsts robežsargs ir aktīvi iesaistījies Valsts robežsardzes organizētajos vēstures piemiņas pasākumos un ieguldījis savu darbu Valsts robežsardzes koledžas Robežsargu skolas kadetu un jauno robežsargu patriotiskajā audzināšanā.
Osvalds Herberts Lūsis savas atmiņas par notikumiem, piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem bagāto mūžu un gadsimtu ilgo dzīves pieredzi atspoguļojis „Atmiņu stāstījumos un dzejoļos”.
Lūsis bija optimists, kas ar savu dzīvesprieku un možo garu iedvesmojis daudzus jaunos robežsargus un stiprinājis robežsardzes vēsturisko mantojumu.
Pēdējās gaitās Latvijas brīvvalsts robežsargu Osvaldu Herbertu Lūsi pavadīsim šā gada 6.janvārī plkst. 13:30 Jaunciema kapos, Rīgā.