Autoservisos palielinātas algas un cenas

Valsts ieņēmumu dienesta pastiprināta uzmanības pievēršana autoservisiem piespiedusi palielināt darbinieku vidējo algu par 52 eiro mēnesī. Vienlaikus sadārdzinājušās arī atsevišķu pakalpojumu cenas autoservisos.

Tā kā automobiļu apkopes un remonta nozarē Valsts ieņēmumu dienests (VID) saskatīja augstu nodokļu nemaksāšanas risku, VID vasaras nogalē realizēja kampaņu, aicinot automašīnu remontētājus brīvprātīgi novērst pārkāpumus nodokļu aprēķinu jomā un deklarēt gan saimnieciskās darbības ieņēmumus, gan darbiniekus, gan darbiniekiem aprēķinātās algas pilnā apmērā.

VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone informēja, ka autoservisu nozares uzraudzības un kontroles pasākumu rezultātā 2014. gada jūlijā un augustā vidējā darba samaksa šajā nozarē palielinājusies par 496,49 tūkstošiem eiro. Vidēji viens nodokļu maksātājs ir palielinājis darba algu par 52 eiro. Pastiprināto pārbaužu dēļ jūlijā un augustā, salīdzinot ar jūniju, par 4,9% jeb 378 vietām palielinājies oficiālo darba vietu skaits autoservisos. Kopumā laikā no šā gada 27. jūlija līdz 27. oktobrim automobiļu apkopes un remonta nozarē reģistrēti 305 jauni nodokļu maksātāji, no tiem 91 juridiskā persona, 214 fiziskās personas, kā arī pieci individuālie komersanti. I. Pētersone uzskata, ka šie sasniegtie rezultāti liecinot par izvēlētās stratēģijas pareizību.

Pārbaudes jāturpina

VID ieceri atbalstīja Auto asociācija, kas arī iepriekš aktīvi iestājās par autoremonta nozares sakārtošanu. Auto asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš Neatkarīgajai atzina, ka Auto asociācija ļoti augstu vērtē VID līdz šim izdarīto, veicot negodprātīgu autoservisu pārbaudes. «Iespējams, ka sasniegtais – 800 pārbaudītu servisu un vidējās algas pieaugums par 52 eiro – var neizskatīties kā milzīgs panākums. Latvijā kopā ir ap 4500 reģistrētu servisu, nenosakāms daudzums nereģistrētu un vidēji katram servisa darbiniekam algai būtu jāpieaug vismaz par 400–500 eiro, lai varētu uzskatīt, ka algu nodokļi tiek nomaksāti pilnā apmērā un atbilstoši tirgū faktiski esošajam algu līmenim. No šā varam redzēt, ka darba vēl ir ļoti daudz, un ir jāņem vērā, ka problēmas apmēri ir milzīgi un nodokļu nemaksāšanas tradīcijas ļoti spēcīgas. Pozitīvi ir tas, ka gan mums asociācijā, mūsu biedriem, gan arī man personīgi regulāri pienāk informācija no dažādiem Latvijas reģioniem par tur veiktajām VID pārbaudēm un servisiem, kas tā rezultātā ir legalizējuši pa kādam darbiniekam un kaut nedaudz, bet tomēr legalizējuši atalgojumus. Skaidrs, ka darba ir ļoti daudz un tas nav dažu mēnešu jautājums,» sacīja I. Rūtiņš.

Viņš arī novērojis, ka autoremonta pakalpojumu publiskajos iepirkumos regulāri uzvar uzņēmumi, kuru peļņas un zaudējumu pārskatu dati un finanšu piedāvājumi nepārprotami liecina par nodokļu nemaksāšanu. «Vairumā gadījumu nekas, pareizāk sakot – pasūtītājs, netraucē šiem uzņēmumiem uzvarēt iepirkumos un noslēgt pakalpojumu līgumus. Šādu situāciju veicina nepilnīgā normatīvā bāze, pasūtītāju nekompetence un, iespējams, atsevišķos gadījumos arī ieinteresētība. Mēs ar ļoti lielu nepacietību arī gaidām, kad savus pienākumus sāks pildīt Valsts vides dienests, kontrolējot ES neatļautu krāsmateriālu izmantošanu automobiļu virsbūvju remontā, kas arī Latvijā jau sen ir kļuvusi par normu,» uzsvēra I. Rūtiņš.

Auto remontēšana dārgāka

Ekonomikas ministrijas veidotajā cenu monitoringā ik mēnesi tiek fiksētas deviņu autoservisu pakalpojumu cenas. Lai tās varētu salīdzināt, izvēlēts viens konkrēts pakalpojums, proti, eļļas un filtru nomaiņa Volkswagen Golf 4. Salīdzinot šā gada oktobra pakalpojuma izcenojumu ar pagājušā gada oktobrī veikto monitoringu, Neatkarīgā secināja, ka sešos gadījumos no astoņiem maksa par vienu un to pašu darbu pieaugusi. Neatkarīgās aptaujātie autoservisu vadītāji atzīst, ka izcenojumu pieaugumu izraisījusi eiro ieviešana un citu izmaksu kāpums. Atsevišķos autoservisos darba stundas likme daļēji pieaugusi arī algu kāpuma dēļ.

Cik saņem automehāniķi?

Pirms pārbaužu uzsākšanas VID aizdomīgu darīja fakts, ka oficiālās algas autoremonta nozarē ir neticami mazas, piemēram, martā vidējā mēneša darba samaksa nozarē bija 324 eiro uz papīra – tātad tuvu minimālajai algai – un šādu algu saņēma pat nozares profesionāļi. Vienlaikus valstī vidējā darba alga tobrīd bija 700 eiro. Savukārt autoservisa ERG auto vadītājam Rihardam Grotānam visai apšaubāmi šķiet aprēķini par it kā patieso atalgojumu, ko vidēji saņemot autoremontētāji, – 900 eiro mēnesī. «Es šajā nozarē strādāju jau vairāk nekā desmit gadu un pazīstu daudzus šīs jomas speciālistus, taču nezinu nevienu, kurš saņemtu tik lielu algu,» bilda R. Grotāns.

Portālā algas.lv gūstamā informācija liecina, ka autovirsbūvju remontētāju vidējā alga ir 520 eiro, autoelektriķu – 845 eiro, automehāniķu – 687 eiro, riepu montētāju – 580 eiro mēnesī.

Viedokļi

Rihards Grotāns, autoservisa ERG auto vadītājs:

– Valsts ieņēmumu dienestam autoservisu pārbaudes ir jāturpina, pretējā gadījumā gaidītā efekta nebūs. Nozari nevar sakārtot tikai ar vienu kampaņu, pārbaudēm ir jābūt regulārām, tikai tad var cerēt uz situācijas uzlabošanos. Turklāt VID vairāk uzmanības būtu jāpievērš tiem auto remontētājiem, kuri strādā, nereģistrējoties un nemaksājot nodokļus vispār. Tieši šī daļa kropļo autoservisu pakalpojumu tirgu, neļaujot attīstīties legāliem uzņēmumiem. Mēs nevaram veikt pakalpojumu par tik zemu cenu, kā to piedāvā nelegālie pakalpojumu sniedzēji, kas nemaksā nodokļus.

Ingus Rūtiņš, Auto asociācijas viceprezidents:

– Mēs esam 20 gadu brīvā Latvijā un tirgus ekonomikā, bet diemžēl jāatzīst, ka tirgus pats sevi nespēj sakārtot jaunajās ekonomikās. Vecās, nobriedušās ekonomikās tirgus likumi tiešām strādā – nekvalitatīva pakalpojuma sniedzēji pamazām tiek izspiesti no tirgus, cenas priekšrocības iegūšana uz produkta vai pakalpojuma kvalitātes rēķina nav laba un ilgtspējīga biznesa prakse, nodokļu nomaksa ir norma, nevis ārkārtējs izņēmums, nograuta reputācija ir gadiem neatgūstama gan klientu, gan sabiedrības acīs kopumā. Diemžēl ir jāatzīst, ka mūsu tirgū, t. sk. autoremonta tirgū, šie likumi nemaz tik labi nestrādā, problēmu ir daudz un pamatā ļoti apjomīgas. Nenoliedzami, ka visi auto servisi nepārstāv pelēko ekonomiku, jo ir arī uzņēmumi, kas godprātīgi pilda savus pienākumus gan pret valsti, gan klientu un darbinieku, tomēr to skaits attiecībā pret pelēkās ekonomikas pārstāvjiem nozarē ir ārkārtīgi niecīgs.