Atkārtoti lūdz tiesai nodrošināt tulkojumus
Tā dēvētajā Lemberga krimināllietā advokāte Irina Kauke atkārtoti lūdza tiesu nodrošināt iespējas aizstāvībai iepazīties ar krimināllietas materiāliem valsts valodā un veikt tulkojumos pieļauto aplamību labojumus.
Pirmo reizi šādu lūgumu advokāte pauda jau pirms gandrīz sešiem gadiem - pirmajā tiesas sēdes dienā 2009. gada 16. februārī. Toreiz tiesa lūgumu pēc būtības atturējās skatīt, motivējot, ka tulkojumu neesamību un kļūdas tulkojumos būšot iespējams konstatēt pierādījumu pārbaudes gaitā.
Tagad pierādījumu pārbaude iegājusi finiša taisnē. Procesa dalībnieki ik pa brīdim turpina vērst tiesas uzmanību uz tulkojumu trūkumu un aplamībām tajos. Līdz šim tiesa trūkumiem īpašu uzmanību nav pievērsusi.
Ja liecinieku pratināšanā apsūdzētā tiesības ierobežoja tiesa, nosakot pratināšanas laika limitu, tad rakstveida pierādījumu pārbaudē tiesai talkā nāca prokurori, lūdzot likumdevējus veikt grozījumus Kriminālprocesa likumā. Tie gan netika pieņemti. Neraugoties uz to, rakstveida pierādījumu pārbaude t.s. Lemberga prāvā izpaužas kā krimināllietas sējumu satura rādītāja nolasīšana.
«Diemžēl tiesa 2014. gada 16. jūnijā piekrita prokuroru viedoklim, ka nepieciešams aizliegt apsūdzētajiem un viņu aizstāvjiem izteikt jebkādus iebildumus par rakstveida pierādījumu patiesumu un pieļaujamību tiesas izmeklēšanas laikā, norādot, ka savus iebildumus apsūdzētie un viņu aizstāvji varēs izteikt tikai un vienīgi tiesas debašu laikā, un ne agrāk kā tiesas debašu laikā. No tiesas lēmuma nav saprotams, kā debatēs, t.i., pēc tiesas izmeklēšanas pabeigšanas, un kura persona varēs šos nepareizos tulkojumus izlabot, bet neiztulkotos dokumentus - iztulkot. Tā kā Kriminālprocesa likums šādu iespēju neparedz, tiesa ar savu lēmumu jau 2014. gada 16. jūnijā apzināti un konsekventi nostiprināja tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, kuru novērst turpmāk būs neiespējami. Tiesas aizliegums izteikt savus komentārus un iebildumus par pārbaudāmiem rakstiskiem pierādījumiem radīja situāciju, ka jau pārbaudītajos sējumos ir nepilnīgi vai nepareizi dokumentu tulkojumi,» savā lūgumā tiesai norādīja I. Kauke. Viņa uzsvēra, ka izvēlēties savu aizstāvības pozīciju un pienācīgi sagatavoties tiesai jeb realizēt tiesības uz aizstāvību var tikai un vienīgi pēc iepazīšanās ar krimināllietas materiāliem valsts valodā.
Pēc I. Kaukes teiktā, prokurori tiesai iesnieguši tikai daļu no iepriekš neesošajiem tulkojumiem. No krimināllietas materiāliem pazuduši arī viņas iesniegtie pielikumi 2009. gada 16. februāra lūgumam, kur uzskaitīti konkrētie nepārtulkotie un kļūdaini iztulkotie dokumenti. «Tas nav pirmais gadījums, kad aizstāvības dokumenti, kas tika oficiāli iesniegti tiesai, pazūd no krimināllietas materiāliem un līdz ar to netiek izskatīti pēc būtības. Tas noveda pie tā, ka apsūdzētais nevarēja pienācīgi sagatavoties un piedalīties liecinošo personu nopratināšanā, kas ir būtisks apsūdzētā procesuālo tiesību pārkāpums.»
Lai novērstu iepriekšminētos cilvēktiesību pārkāpumus, advokāte lūdza tiesu visus viņas lūgumā norādītos nepareizi iztulkotos dokumentus atzīt par neticamiem un nepieļaujamajiem, līdz ar to neizmantojamiem pierādīšanā,
nodrošināt apsūdzēto ar visu dokumentu tulkojumiem valsts valodā, kā arī ar šo dokumentu kvalitatīviem tulkojumiem. Gadījumā, ja tiesa piekritīs novērst šos pārkāpumus, advokāte lūdza atkārtoti izsaukt uz tiesu liecinošās personas, kuru nopratināšanā apsūdzētais nevarēja pilnvērtīgi piedalīties tulkojumu neesamības vai tajos pieļauto kļūdu dēļ.
