GARDĒŽIEM: Ko Tu zini par latviešu tradicionālo svētku virtuvi?

Latviešu svētku virtuve ir bagāta ar dažādām tradīcijām, kas atšķirīgas no citu tautu paražām, jo godā tiek celti graudaugu ēdieni un pākšaugi, tāpat dārza un meža veltes, kā arī gaļa un zivis. Mārtiņdienā, pēc lopu kaušanas, svētku neatņemama sastāvdaļa ir zilcis, spudiņš, drebulis, ko mūsdienās saucam par galertu vai auksto gaļu. LIDO izpētījis un apkopojis infografikā interesantus faktus par latviešu tradicionālo virtuvi rudens un ziemas svētkos.

"Mūsdienās svētku galdus bieži vien klāj ne tikai tradicionāli ēdieni, bet arī no citām kultūrām aizgūti gardumi, kā arī eksotiski augļi. Manuprāt, biežāk vajadzētu gatavot tradicionālos svētku ēdienus, turklāt senās receptes iespējams uzlabot, pamēģinot dažādus līdz šim nerealizētus garšu salikumus. Piemēram, lai piešķirtu mārtiņzosij mūsdienīgu garšu, to var pirms cepšanas iemarinēt vieglā ananāsu marinādē,” norāda AS LIDO šefpavāre Ilga Joma.

Ilga Joma iesaka tradicionālu latviešu svētku recepti mūsdienīgā izpildījumā:

Sarīvē vai sablendē ananāsu, kas ir dabīgs marinētājs. Zosi rūpīgi iemasē ar rīvētiem ķiplokiem, kam pievienots sāls un pipari, pēc šīs masāžas putnu iesmērē ar ananāsu masu un ietin pārtikas plēvē, lai 12 stundas noturētu vēsumā.

Ja zoss sver aptuveni 4,5 kg, tad pildījumam ņemiet 4 ābolus un 400 g griķu. Griķus aplej ar verdošu ūdeni un notur 10 minūtes, pievieno šķipsniņu sāls. Āboliem mizu nevajag noņemt, tik izņemt serdes un sagriezt lielos gabalos. Zosi pilda ar griķiem un āboliem, tad aizšuj un liek uzsildītā krāsnī (200 grādos) cept, pēc 20 minūtēm temperatūru samazina līdz 140 grādiem. Zoss cepeša pagatavošanai vajadzēs aptuveni 4 stundas, svarīgi to ik pa brīdim putnu apliet ar šķidrumu, kas veidojas pannas apakšā.