Eksperti ir pārliecināti, ka spriedze sabiedrībā patlaban ir augsta un ir radušies priekšnoteikumi jaunām protesta akcijām, tomēr atturas prognozēt, vai un kad sagaidāmas publiskas sabiedrības neapmierinātības izpausmes.
"Spriedze sabiedrībā pastāv visu laiku, un arī "treknajos gados" varējām runāt par izteiktu spriedzi, taču šogad tā ir visu laiku, un arī pētījumi neļauj apgalvot, ka būtu jūtams ievērojams atslābums, jo cilvēki ir noskaņoti negatīvi un depresīvi," aģentūrai LETA sacīja sociologs Arnis Kaktiņš, "taču tas nenozīmē, ka noteikti notiks kaut kas ļauns, bet tam ir savi priekšnoteikumi."
13.janvāra demonstrācijas, pēc viņa domām, ir pierādījušas, ka latviešu tautas mierīgais raksturs ir mīts, bet to, ka vasara pagājusi bez šādām akcijām, viņš skaidro ar periodisku priekšnoteikumu trūkumu. "Nevarētu gan teikt, ka vasara būtu pilnīgi pagājusi bez protesta akcijām, - tas, ka neizdauzīja logus, jau nenozīmē, ka nekā nav bijis."
Arī sociālantropologs Klāvs Sedlenieks atzīst, ka sabiedrībā ir sprādzienbīstama situācija, jo tā katastrofāli neuzticas valdībai un uzskata tās pieņemtos lēmumus par neleģitīmiem, turklāt salīdzinoši liels cilvēku skaits uzskata, ka būtu gatavi piedalīties vai atbalstīt arī kādas vardarbīgas protesta formas.
"Tas norāda, ka sprādzienbīstamā situācija nav tikai tāpēc, ka cilvēkiem nav naudas, jo to, ka tās nav, zina visi, bet kombinācijā ar zemo uzticību valsts vadībai un ekonomisko krīzi tas vienkārši piedod vēl reālās dzīves pieskaņu," viņš uzsver, skaidrojot, ka cilvēki beidzot ir sapratuši, ka ievēlējuši šāda tipa cilvēkus valdībā un ka tas ietekmē katru no viņiem.
Viņš gan neņemas apgalvot, ka, piemēram, šodien Bauskā notikušās plašās protesta akcijas jau būtu sākums rudenī solītajam nemieru vilnim, taču uzskata, ka nebūtu nekāds brīnums, ja aizsāktās protesta akcijas turpinātos.
Patlaban gan nav noformulējusies vienota sabiedriskā doma par to, kas būtu darāms tad, ja valdība pēkšņi protestus uzklausītu, uzsver Sedlenieks. "Konkrētajā gadījumā attiecībā uz slimnīcas slēgšanu prasības it kā ir saprotamas, bet tālāk jautājums nav risināts, jo naudas jau nav," viņš norāda, "bet, ja būtu idejas par to, ka ir alternatīvs piedāvājums pašreizējās oligarhizētās ciniskās politiskās iekārtas likvidēšanai un citas izveidošanai, tas varētu izvērsties daudz lielākās problēmās pašreizējai valdībai."
Kā ziņots, šodien ap plkst.12, bruņojušies ar plakātiem, Bauskas iedzīvotāji savā nepieteiktajā protesta akcijā bloķējuši abus pilsētas tiltus - Mēmeles tiltu virzienā no Rīgas un Mūsas tiltu pie Elejas šosejas virzienā uz Rundāli un Jelgavu.
Protestējot pret Bauskas slimnīcas reorganizāciju par aprūpes slimnīcu, iedzīvotāji sākumā bija bloķējuši Mēmeles tiltu, pār kuru Bauskā iebrauc transports no Rīgas, bet vēlāk vēl citi protestētāji sapulcējušies arī uz Mūsas tilta, pār kuru varēja izbraukt no pilsētas un kas ved Rundāles novada un Jelgavas virzienā.
Saskaņā ar Bauskas pilsētas teritorijas plānojumu Bauskas centrālā daļa sadalīta ar valsts nozīmes autoceļiem un diviem tiltiem pāri Mēmeles un Mūsas upēm, bez kuru šķērsošanas nav iespējama nokļūšana pilsētas centrā. Šo ceļu izmanto arī tranzīta transports, kas šķērso valsts robežu Grenctālē.
Tagad satiksme ar policijas palīdzību gan atjaunota un protestētāji izklīduši.