Citadeli pārdod starpniekiem

Vakar ap pulksten 15 sakrita Latvijas jaunās valdības pirmā (svētku) sēde, Saeimas ārkārtas sēde uz valdību aizgājušo Saeimas deputātu aizvietošanai un Privatizācijas aģentūras paziņojums par bankas Citadele pārdošanu.

Grūti pateikt, kurai no divām Laimdotas Straujumas valdībām būtu jāuzņemas lielāka atbildība par darījumu: jaunā valdība jau bija guvusi Saeimas uzticību, kad PA vēl kavējās apstiprināt darījuma faktu. Atbildības tēma ir aktuāla tāpēc, ka Saeimas jaunpienācēji No sirds Latvijai laiku velti nekavēja un vāca parakstus Citadeles pārdošanas parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanai. Jāatzīmē gan, ka dažādi Saeimas sasaukumi ir veidojuši nu jau daudzas komisijas attiecīgajā brīdī aktuālu lietu izskatīšanai, bet neko ievērības cienīgu šīs komisijas nav panākušas, pat ja pašas pamanījušas un vēstures materiālos ierakstījušas dažādas nebūšanas un ticamākos vaininiekus par tām.

Daudzi apsvērumi par Citadeles darījuma neizdevīgumu Latvijas valstij tika publiskoti jau pirms Saeimas pārvēlēšanas un tagad ieguvuši pilnīgi pretēju jēgu tam, kas tika vēstīts. Proti, Citadeles darījums bija 12. Saeimas vēlēšanu cīņas tēma, tāpēc Saeimas vēlēšanās var saskatīt arī pazīmes referendumam par darījumu, ko tautas vairākums (to vairākums, kuri vispār aizgāja uz vēlēšanām) akceptējis. Ja nebūtu akceptējis, tad vālēšanās būtu jāuzvar citām partijām (pietiktu, ja acīmredzami zaudētu darījumu organizējusī partija Vienotība), kas solīja darījumu izjaukt.

Darījuma neizdevīgumu var izteikt gluži vienkārši ar tā cenu. Vakar tika apstiprināts, ka tie ir jau sen nosauktie 74 miljoni eiro, bet precizēts, ka cena vēl var grozīties, pieskaitot vai atrēķinot no šiem miljoniem to daļu no Citadeles pagaidām nezināmās 2014. gada peļņas, kas pārsniegs vai nesasniegs plānoto peļņas rādītāju. Jau pieejamās ziņas par bankas darbību šā gada trijos ceturkšņos liek rēķināties ar peļņu ap 30 miljoniem eiro, ar ko arī viss izteikts. Jebkura uzņēmuma atdošana par 2–3 gadu peļņu liecina tikai to, ka pārdevējs nonācis katastrofālā situācijā un nerīkojas pēc savas gribas. Konkrētajā gadījumā uzņēmuma pārdevējs par uzņēmumu saņems mazāk, nekā ieguldījis – turklāt ieguldījis tieši Citadelē, nevis vispār iztērējis Citadeles priekšteces Parex bankas sataisīto parādu segšanai. Pārdevēja atteiksies no apmēram puses bankas brīvo līdzekļu, par kādu summu bankas aktīvi pārsniedz pasīvus. Pircējam atliks vienkārši paņemt 74 miljonus no 160 miljonu naudas pārpalikuma, kas skaitīsies samaksa par banku. Neko principiāli nemaina tas, ka darījums attiecas uz 3/4 bankas akciju, jo Citadelei ir arī mazākumakcionārs, kas nepiedalās tik neprātīgā darījumā, kādu noorganizējusi Latvijas valdība.

Darījuma organizāciju personificē bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, kurš šai lomai tika piedabūts pēdējās dienās, kad atkāpās PA valde divu cilvēku sastāvā, kuriem bija jāparaksta darījuma dokumenti. Tad viņam kā PA akcionāru sapulcei (tā likumā teikts, ka viens cilvēks var būt sapulce) vajadzēja atrast jaunus valdes locekļus, kas zibenīgi tika izdarīts. Atrasts tika Ģirts Freibergs, kurš pirms Citadeles pārdošanas bija menedžeris kādā firmā, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku barības ražošanu un graudu, sēklu, neapstrādātas tabakas un lopbarības vairumtirdzniecību. Mazāk katastrofālu iespaidu rada otra tagadējā PA valdes locekļa Vladimira Loginova (galvenais – šim cilvēkam nav nekāda sakara ar Rīgas brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu) karjeras apraksts. Ja Citadeles pārdošanas lietas šķetināšana patiešām nonāktu līdz reālai atbildības prasīšanai, tad V. Dombrovskim būtu grūti paskaidrot, kā viņš pāris dienu laikā pārkvalificējis lopbarības izplatītāju par valsts amatpersonu, kas pārdod uzņēmumu ar aktīviem divarpus miljardu eiro vērtībā.

Vakar, protams, smaidīja arī politiskā grupējuma Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK deleģētie L. Straujumas valdības ministri. Tomēr grūti noticēt, ka viņi un partija aizmirsīs, kā iepriekšējā L. Straujumas valdībā šīs partijas ministri tika izdzīti no telpām, kur pārējie ministri lēma par Citadeles pārdošanu. Šī partija tika pasludināta par nespējīgu atrast kaut vienu biedru, kas valdībā drīkstētu strādāt ar valsts noslēpumiem. Tagad jājautā, par kādiem nopelniem V. Loginovs un Ģ. Freibergs šādas pielaides dabūja un vai viņi tās vispār dabūja – varbūt viņi parakstīja dokumentus, ko nebija lasījuši, jo nedrīkstēja lasīt, un šādā veidā tiek sargāti no atbildības par darījumu.

Par Citadeles ieguvēju pasludināta Latvijas sabiedrībai neko neizsakoša firma Ripplewoods Advisors LLC, kas neslēpj, ka esot starpniece vēl citu pircēju savākšanā.

***

PAR

Laimdota Straujuma, Ministru prezidente, partija Vienotība:

«Esmu gandarīta par ASV investīcijām, kas Latvijas finanšu sistēmā līdzsvaro ārvalstu ieguldījumus un vairo drošību.»

Artis Kampars, partijas Vienotība ģenerālsekretārs:

«Partija nemitīgi skatījās ministriem uz pirkstiem un ir gandarīta par investoru, kas nav Šeflers – vai tad ne tā!»

Vjačeslavs Dombrovskis, Saeimas deputāts no Vienotības, bijušais ekonomikas ministrs:

«Valdības vairākums 29. jūlijā nobalsoja par vienu investoru, kas ļāva šim investoram diktēt darījuma cenu.»

***

PRET

Inguna Sudraba, Saeimas deputāte, partijas No sirds Latvijai līdere:

«Darījums ir acīmredzami neloģisks, kā arī turēts slepenībā. Tas neļauj šobrīd darījumu izsmeļoši komentēt, bet liek veidot Saeimas izmeklēšanas komisiju, lai šo lietu šķetinātu.»

Aivars Guntis Kreituss, bijušais finanšu ministrs:

«Ņemot vērā Citadeles peļņu un ēkas vērtību, banka tiek nevis pārdota par 74 miljoniem eiro, bet uzdāvināta.»

Ivars Zariņš, Saeimas deputāts no Saskaņas centra:

«Banka netiek pārdota, bet uzticēta starpniekiem, lai pie tā paša Šeflera nonāktu.