Obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļu apdrošināšana (OCTA) jau vairākus gadus apdrošināšanas kompānijām Latvijā nes zaudējumus, pretstatā Igaunijai, kurā tā ir pelnoša nozare, un Lietuvai, kura arī šobrīd žonglē uz zaudējumu robežas.
Šā gada pirmos deviņus mēnešus OCTA noslēgusi ar 2,8 miljonu eiro zaudējumu. Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā informācija liecina, ka šī gada pirmajos deviņos mēnešos ievērojami palielinājušās izmaksas no Garantijas fonda, kas ir saistīts ar to, ka Garantijas fondam jāveic atlīdzības izmaksas Balvas vietā par negadījumiem, kuri ir izraisīti ārvalstīs. Tāpat ir palielinājies atlīdzību īpatsvars valsts un pašvaldību institūcijām. Tomēr, neraugoties uz to, negatīvie rādītāji samazinājušies vairāk nekā divas reizes. Arī BTA valdes locekle Dita Daukste Neatkarīgajai pieļauj, ka šo gadu OCTA nozare, visticamāk, noslēgs ar zaudējumiem. «Pirmajā pusgadā OCTA nozarē BTA auga straujāk, bet šobrīd pieauguma tempus esam samazinājuši, liekot uzsvaru uz to, lai arī šis apdrošināšanas veids nākotnē būtu rentabls,» skaidroja D. Daukste. BTA OCTA apdrošināšanu piedāvā arī Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Somijā un Apvienotajā Karalistē. «Igaunijā OCTA kopējais tirgus strādā ar plusa zīmi, Lietuvā OCTA ir uz zaudējumu robežas. Manā rīcībā nav datu par citu valstu OCTA tirgu, taču vismaz BTA piedāvātā šā veida apdrošināšana Vācijā, Somijā un Apvienotajā Karalistē ir rentabla,» zināja stāstīt D. Daukste.
Latvijas Apdrošināšanas asociācijas dati liecina, ka šī gada pirmajos trīs ceturkšņos parakstīto prēmiju apjoms OCTA nozarē palielinājies par 2%, sasniedzot 38,2 miljonus eiro, savukārt izmaksāti šajā laikā ir 26,9 miljoni eiro. Neraugoties uz it kā pozitīvo bilanci, nozare strādā ar zaudējumiem. LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics to Neatkarīgajai skaidro ar dažādiem papildu izdevumiem, kas jāsedz apdrošinātājiem, piemēram, apdrošināšanas sabiedrībām ir jāuzkrāj tehniskās rezerves (par prognozējamām izmaksām) un jāveic pārapdrošināšanas maksājumi, kas pasargā no negaidīti lielām izmaksām nākotnē. Tāpat no katras pārdotās OCTA polises jāveic atskaitījumi Ceļu satiksmes negadījumu novēršanas un profilakses fondā. «Apdrošinātājiem vēl ir citi atskaitījumi un administratīvie izdevumi, piemēram, atlīdzību administrēšanas, biroju uzturēšanas un klientu piesaistīšanas izmaksas, ieguldījumi IT sistēmu uzlabošanā un attīstībā, darbinieku algas u.c. Tā kā Latvijā OCTA polises cenas konkurences dēļ joprojām ir vienas no zemākajām, salīdzinot ar citām ES valstīm, tad iekasētā maksa jeb apdrošināšanas prēmija nespēj segt visas izdevumu pozīcijas, un tas veido zaudējumus, atstājot ietekmi uz kopējiem OCTA nozares rādītājiem,» skaidroja J. Stengrevics.