Labklājības ministrija (LM) un Pasaules Banka (PB) parakstījušas līgumu par pētījuma veikšanu kā konsultāciju pakalpojumu. Labi apmaksātie eksperti šoreiz Latvijā pētīs aktīvās novecošanās situāciju.
«Mums ir būtiski ar Pasaules Banku izstrādāt uz pierādījumiem balstītas aktīvās novecošanās stratēģiju,» uzsver LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme, pamatojot, kāpēc jāizstrādā šāds pētījums. Tas sniegs situācijas analīzi, kuru turpmāk izmantos, izstrādājot aktīvās novecošanās stratēģiju iedzīvotājiem vecumā no 50 gadiem ar mērķi veicināt ilgāku un veselīgāku darba mūžu. Šo stratēģiju LM izstrādās, arī sadarbojoties ar PB par satura jautājumiem, politikas iespējām. Stratēģiju īstenojot, galveno uzmanību pievērsīs gados vecāku iedzīvotāju līdzdalībai darba tirgū un nodarbinātības šķēršļu mazināšanai.
Pētījumā būs arī prognoze līdz 2030. gadam, vēršot uzmanību uz darba tirgus situāciju gados vecākiem darbiniekiem, iedzīvotāju virs 50 gadiem raksturojumu – kuri ir bezdarbnieki vai kuriem nav pastāvīga darba.
Pētījumu paredzēts pabeigt 2015. gada augustā.
PB savus pakalpojumus sniegs kā konsultācijas, to paredz pirms mēneša parakstītais līgums. Pētījuma izmaksas ir 150 000 eiro, papildus tam PB piedalās ar līdzfinansējumu 20 000 eiro, Neatkarīgā uzzināja LM. Taču kopējais projekts Latvijas visaptverošas aktīvās novecošanās stratēģijas izstrāde iedzīvotāju darba mūža pagarināšanai un uzlabošanai ir plašāks un dārgāks –283 616,92 eiro, no tiem 80 procentu ir Eiropas Savienības nauda.
Latvija jau reiz ir apmaksājusi zinātnisku pētījumu Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais un trūcīgais?, ko veica PB eksperti. Līgumā par pētījuma veikšanu minētā summa bija apmēram 200 000 latu. PB piedalījās arī ar savu līdzfinansējumu, tiesa, ievērojami mazāku – 30 000 ASV dolāru. Pētījums tika veikts saskaņā ar Papildu saprašanās memorandā starp Eiropas Komisiju un Latviju noteikto saistībā ar 2012. gadā sagatavojamo sociālās palīdzības sistēmas reformu un aktīvās darba tirgus politikas pasākumu pilnveidošanu.
Toreiz nepieciešamību piesaistīt ārvalstu ekspertus skaidroja ar apstākli, ka Latvijā nav tāda līmeņa ekspertu, kā arī – vēlmi, lai būtu «skats no malas». Pētījums par trūcīgajiem Latvijā atklāja, ka mūsu valstī nav plaši izplatīta atkarība no pabalstiem, jo krīzes laikā kopumā pabalstu saņēmēju skaits bija neliels. Visu pētījumā secināto LM solīja ņemt vērā sociālās drošības politikas izstrādē.