Elksniņš: Āboltiņa ir simbols tam, kā ar jebkādiem līdzekļiem var panākt uzstādīto mērķi

Saruna ar Saeimas deputātu, partijas Saskaņa Latgales vēlēšanas apgabala līderi Andreju Elksniņu par Saskaņas attiecībām ar pārējām Saeimā pārstāvētajām partijām; par to, kas kopīgs Zaķa balsu pirkšanas lietai ar Āboltiņas – Junkura politisko rokādi, un Drošības policijas neieinteresētību balsu pirkšanas lietas izmeklēšanā.

– Pirms runājam par Zaķa balsu pirkšanas lietas izskatīšanu Augstākajā tiesā, raksturojiet nupat notikušās vēlēšanas no demokrātijas attīstības viedokļa. Ko jaunu tās ir ienesušas mūsu politiskajā kultūrā?

– Šīs vēlēšanas ir notikušas ar lozungu: visi pret vienu. Tam klāt tika likts administratīvais resurss no to partiju puses, kuras strādā valdībā. Vēlētājs joprojām ir pakļauts tendencioziem uzbrukumiem, kuri nāk no vienas vai otras partijas.

– Konkrētāk?

– Valdības vadītāja Straujumas kundze vēlēšanu dienā paziņo – ja tu balsosi par Saskaņu, tad rīt pamodīsies valstī, kura būs zaudējusi savu neatkarību. Vēlēšanas raksturoja valdošo politiķu bailes, ka Saskaņa varētu iegūt lielu mandātu skaitu un kļūt par politisko spēku, kurš varētu strādāt valdībā. Ignorējot mūsu dalību ES un Eiroparlamenta sociāldemokrātiskajā grupā, Saskaņa no valdošo politiķu puses tiek pozicionēta kā it kā prokrieviska partija.

– Vai zināma vaina tomēr nav jāmeklē sevī? Vai nav skaidrs, ka, kamēr netiks lauzts sadarbības līgums ar Putina partiju, nekādu citādu attieksmi jūs nevarat gaidīt un par nonākšanu valdībā varat necerēt?

– Pirms un pēc katrām vēlēšanām Saskaņa un tās politiķi tiek eksaminēti. Turklāt eksaminēti ar vienīgo mērķi, lai viņi dabūtu negatīvu vērtējumu. Lielie eksaminētāji nav vis Latvijas sabiedrība, bet gan politiķi un politiskās partijas, kuras atrodas pie varas; veido varas kodolu un nevēlas, lai mūsu idejas tiktu realizētas. Kas attiecas uz līgumu ar Vienoto Krieviju, tad šis līgums ir noslēgts 2009. gadā un arī pirms iepriekšējās valdības veidošanas [pēc 11. Saeimas vēlēšanām] tas visām partijām bija zināms. Toreiz Zatlera Reformu partija pat skaļi nodefinēja, ka tikai ar tankiem varot lauzt viņu vēlmi veidot kopēju koalīciju ar mums. Ne jau līgums bija iemesls tam, ka šī koalīcija netika nodibināta, un arī tagad tas ir tikai iegansts, jo mūsu viedoklis Ukrainas teritoriālās nedalāmības jautājumā par vienotu Ukrainu, par agresijas un kara nosodīšanu ir pausts, bet, ja kāds negrib ar mums draudzēties vai spēlēties kopā vienā smilšu kastē, tad tur mēs neko nevaram darīt. Mums ir līdzīgs līgums ar Ķīnas Komunistisko partiju, bet neviens šo līgumu neceļ augšā un nenosoda. Vēl vairāk, Saeimas priekšsēdētāja, ministri dodas vizītēs uz Ķīnu, lai meklētu sadarbības iespējas, un neviens no viņiem – ne Āboltiņa, ne kāds cits – nesaka neko sliktu par Ķīnu, tajā skaitā par attiecībām ar Tibetu. Eiroparlamenta prezidents Martins Šulcs Saskaņu novērtējis kā sociāldemokrātiskām vērtībām bagātu Sociāldemokrātisko partiju un paudis Eiroparlamenta atbalstu mums, tādējādi parādot, ka Eiropa no mums nebaidās un neizvirza mums nekādus nosacījumus. Tādi nosacījumi, ka mums būtu jālauž līgums ar Vienoto Krieviju, pat netiek apspriesti. Šā līguma vienīgais mērķis ir aizstāvēt Latvijas intereses Krievijā. Tā ir Latvijas maigā vara Krievijā.

– Ko, jūsuprāt, Latvijas demokrātiskajā tradīcijā simbolizē Zaķa balsu pirkšanas lieta un centieni ievilkt Saeimā aiz strīpas palikušo Āboltiņas kundzi, piespiežot vai pierunājot Jāni Junkuru atteikties no mandāta?

– Gan Zaķa lietai, gan Āboltiņas lietai attiecībā uz Junkuru ir viena kopīga simboliska iezīme – tā ir Vienotības attieksme pret notiekošo. Āboltiņa tā arī pateica, ka vainīga ir to cilvēku psihe, kuri pārdevuši savas balsis. Vienotības advokāts Augstākajā tiesā tā arī pateica, ka cilvēki, kuri liecināja par balsu pirkšanu, īstenībā varētu arī maldīties. Esot pagājis laiks, viņš piesauc psihoanalītiķus un cenšas pateikt, ka patiesība nevienam nav zināma. Ja kāds arī ir vainīgs, tad tie paši cilvēki arī ir vainīgi. Tā ir kopīgā pozīcija: vainīgi ir citi. Ja runājam atsevišķi, tad Zaķa lietā ir parādījies tāds fenomens kā deputāta mandāts, kuru var iegādāties kā civiltiesiskā apgrozījuma priekšmetu. Jo vairāk naudas ieliec – ne tikai kampaņā, bet attiecībā uz vēlētāju izvēles ietekmēšanu (vai nu pats personīgi, vai caur draugiem) –, jo labāk vari sacensties ar saviem politiskajiem konkurentiem. Gan saraksta iekšienē (apsteidzot daudz populārākos satiksmes ministru A. Matīsu, gan Preiļu mēru A. Adamoviču), gan ietekmējot mandātu sadalījumu konkrētajā apgabalā. Šis gadījums uzskatāmi parāda naudas varu politikā. Kas attiecas uz Āboltiņas lietu, tad Āboltiņas kundze ir simbols tam, kā ar jebkādiem līdzekļiem var panākt to mērķi, kādu esi sev uzstādījis. Mēs varam tikai minēt, kas īsti ir noticis ar viņu un Junkura kungu, bet arī šajā situācijā ir pietiekami daudz aizdomu, lai būtu pamats domāt, ka mandāts ir iegādāts. Atkal jāpiemin naudas vara politikā. Protams, var apskaust tik mērķtiecīgus cilvēkus, kuri šādi rīkojas, bet man tas nav pieņemams. Diemžēl tas diskreditē ne tikai viņus pašus, bet parlamentu kopumā. Tāpēc arī ir tik zems uzticības līmenis valsts varai, ja par visām varītēm šie cilvēki šajā varā grib nokļūt. Viņiem ir vienalga, kā par viņiem ir balsojuši vēlētāji, ieskaitot viņu partijas vēlētāji, jo par mērķi tiek izvirzīta arī savējo sarakstā esošo konkurentu iznīdēšana, lai tikai turētos pie varas. Tas daudz ko liecina par šo cilvēku psiholoģiju.

– Jūs pats aktīvi piedalījāties Zaķa lietas izskatīšanā Augstākajā tiesā (AT). Kas šīs lietas izskatīšanas gaitā iezīmējās jauns, iepriekš nebijis vai negaidīts?

– AT šādu kategoriju lietas neizskata pirmo reizi, bet tieši šādā formātā un konstrukcijā, attiecībā uz vēlēšanu iznākuma ietekmēšanu par naudu, par ko ir konkrēti pierādījumi, izskata pirmo reizi gan. Arī pirmo reizi opozīcijas deputāts tiesā pratina pozīcijas deputātu. AT bija jārisina ļoti svarīgs jautājums. Svarīgs tas ir tādā ziņā, ka politiķi un sabiedrība ar šo lēmumu gan rokās, gan sirdī dzīvos divus, trīs vēlēšanu ciklus. Dzīvos tik ilgi, līdz AT spriedumu šajā lietā nemainīs ar kādu spriedumu citā lietā. Šis lēmums būs vadmotīvs, kā nākotnē attīstīsies vēlēšanu tiesības, ņemot vērā, ka vēlēšanu laikā tika pirktas balsis.

– Pilns AT lēmuma teksts vēl nav pieejams, bet ir jau zināms, ka tas ir Zaķim labvēlīgs. Kāds, izejot no šā Zaķim labvēlīgā lēmuma, tad būs šis vadmotīvs?

– Augstākā tiesa lēmumu ir pieņēmusi, un tas ir visai divdomīgs. No vienas puses, tas ir Zaķa kungam labvēlīgs, un viņa deputāta mandāts ir legalizēts. No otras puses, šaubas par to, ka balsis ir pirktas, nav kliedētas, un tas, ka Zaķa kungs savas balsis ieguvis loģiski pamatojamā ceļā, nav apstiprināts. Spriedums ir gan tāds, gan tāds. Kā uz to paskatās. No juridiskās atbildības viedokļa pierādījumu bāzei jābūt daudz pārliecinošākai nekā no ētiskās atbildības viedokļa. Tiem pierādījumiem, kuri ir nepietiekami kriminālprocesam, vajadzētu pietikt administratīvajam procesam. Lai arī AT ir ļāvusi Zaķa kungam strādāt 12. Saeimā, gan parlaments, gan sabiedrība no šā lēmuma ir zaudētāji, jo AT tomēr secinājusi, ka pārkāpumi bija un izskaidrojuma neparastajiem panākumiem atsevišķos iecirkņos nav. Mēs taču neesam mazi bērni un labi saprotam, par ko ir runa.

– Ņemot vērā, ka šis gadījums tiks izmantots kā precedents un šis AT lēmums kalpos kā vadmotīvs, izskatot līdzīgus gadījumus turpmāk, vai nepastāv bažas, ka tas var kalpot kā carte blanche turpmākai balsu pirkšanai?

– Jā, bez šaubām. Nākotnē var sagaidīt, ka šāda balsu pirkšana var kļūt tikai izplatītāka, jo šādas prakses skaidrs juridisks izvērtējums netika dots un tās izskaušana iedīglī nenotika.

– Vai pieļaujat, ka AT lēmums varētu būt bijis atšķirīgs, ja puses tiesā būtu mainītās lomās – balsu pircēji būtu darbojušies Saskaņas interesēs, bet prasību uzturētu Vienotība?

– Ja tas būtu Saskaņas deputāts, tad viņu piekārtu pie kauna staba. AT spriedums būtu tik radikāls, kādu pieņēma Konstitucionālā tiesa Lietuvā 2012. gadā. Tajā tika uzskaitīti visi to deputātu kandidātu uzvārdi, kuri nevar strādāt Seimā un saņemt mandātus. Manuprāt, ja mēs būtu mainītās lomās, tad AT rīkotos daudz, daudz stingrāk. Arī sabiedrības spiediens būtu pavisam cits. Rīgā ļoti aktīva ir juriste Ieva Brante, kura tad, kad Rīgas dome rīko kādus svarīgākus balsojumus, tur bezmaz vai pieķēdējas pie durvīm. Šoreiz ne viņa, ne kāds cits pie AT durvīm nepieķēdējās. Arī tā dēvētie lietussargi klusēja. Tādas politiskās kaislības uzturošas organizācijas kā Providus un Delna nekādus piketus nerīkoja. Ja tas būtu Saskaņas deputāts, tad pierādīšanas latiņa par to, ka viņš vēlēšanu gaitā ir izdarījis pārkāpumus, būtu daudz, daudz zemāka. Savukārt, sabiedrības pieprasījums šo deputātu saukt pie atbildības būtu daudz, daudz lielāks.