Citadeles nasta jānes divām valdībām

© f64

Bankas Citadele uzkraušana nākamajai Latvijas valdībai maina šīs valdības veidošanas gaitu un vēstījumu sabiedrībai.

 Privatizācijas aģentūras (PA) bijušais valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns un bijušais valdes loceklis Guntis Lausks atteicās parakstīt valstij piederošās bankas Citadele pārdošanas līgumu pēdējā brīdī – ne tikai pirms jau ieplānotas līguma parakstīšanas ceremonijas, bet arī pirms Latvijas valdību nomaiņas. Jaunās valdības veidotāji tagad ir nesaprašanā, vai aizkavēt valdību nomaiņu, līdz no Citadeles tiek vaļā vecā valdība, vai varbūt pacelt nākamās valdības prestižu fantastiskā augstumā, ja šai valdībai izdotos atteikties no Citadeles pārdošanas. Pirmā varianta variācija ir pārdošanas forsēšana, pat ja PA nākamās valdes izveidošana notiktu tuvu internetā bagātīgi dotajiem ieteikumiem valdes locekļus sameklēt bezpajumtnieku patversmē. Vecās valdības ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim (Vienotība) līdz šai dienai bija izdevies atrast vienu no diviem PA valdes locekļiem, cik nepieciešami, lai valde būtu rīcībspējīga noslēgt Citadeles darījumu.

Politiķi attiecībā uz Citadeli paši ir neziņā, kas liek viņiem izdarīt pretrunīgus apgalvojumus. Piemēram, nākamajā valdībā paredzētais tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL!TB/LNNK) skaidroja tā, ka, no vienas puses, «jaunās valdības darba kārtībā bankas Citadele nasta nebija paredzēta», bet, no otras puses, A. Spridzāna un G. Lauska rīcībā viņš nebūt nesaskatīja sekošanu sirdsapziņai. No politiķa viedokļa, viņu rīcību diktējuši «politiskie spēki vai ekonomiskie grupējumi, kas vēlas pārcelt šo jautājumu uz nākamās valdības darba kārtību». Tātad nevarētu teikt, ka Citadeles darījumu vispār neviens nebija paredzējis atstāt jaunajai valdībai. Daži to bija paredzējuši un laikam arī izdarīja tieši tāpēc, ka pārsteidza citus nesagatavotus.

Ja ne galvenā, tad pirmā Citadeles nastas nesēja jaunajā valdībā būs V. Dombrovska pēctece Dana ReiznieceOzola (ZZS), kuras publiskais vēstījums ir tāds, ka viņa šai nastai gatava. Proti, viņa aicināja V. Dombrovski nesasteigt PA valdes izveidošanu un Citadeles pārdošanu.

V. Dombrovskis arī vilcina laiku ar stāstiem par to, kā pagaidām nezināmais PA valdes loceklis vismaz nedēļu studēšot Citadeles darījuma dokumentus. Nesaprotami, kāpēc tas būtu jādara cilvēkam, kura uzdevums ir dokumentu parakstīt, nevis atkārtot PA bijušo vadītāju solījumus līgumu uzlabot vai atkāpties, ja neko uzlabot nevar. PA nākamajai valdei ir svarīgi saņemt no valdības juridiski saistošu dokumentu, kas apstiprinātu V. Dombrovska publiski teikto par «diviem faktoriem, kuru dēļ valstij bija grūti iegūt izdevīgu līgumu. Pirmkārt, valdība atlika bankas pārdošanas procesu uz pēdējo brīdi, līdz ar to investori zināja, ka mums nav laika. Otrkārt, instruments, kā panākt labāku līgumu, ir nodrošināt investoru konkurenci, bet valdība nolēma sākt ekskluzīvas sarunas ar vienu investoru. EM nekad nav piedāvājusi sākt ekskluzīvas sarunas ar vienu investoru». Tātad līgums ir tieši tāds, kādu Latvijas valdība noteikusi.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.