Pensionāri ministru algām piedāvā pielikt vidējo pensijas pielikumu - 3 līdz 7 eiro
Mūs, pensionārus, patiešām aizkustināja priekšlikumus paaugstināt ministru algas. Jā, piekrītam, bet par tādu pat summu kā šoruden oktobrī saņēmām mēs pēc indeksācijas, tas ir, septiņiem eiro, Latvijas Pensionāru federācijas pensionāru sapulcē sacīja Dzintra Žilde no Kokneses.
Pensionāri gan skaļi iebilda, jo pielikums neesot bijis septiņi eiro, bet vidēji 3,5 eiro. "Viekārši smieklīgi," secināja pensionāre no Krāslavas. Sestdien Rīgā, Sporta manēžā pulcējās vairāki simti pensionāru no visiem Latvijas reģioniem, lai tiktos ar jaunievēlētās Saeimas deputātiem un citiem politiķiem. Uz tikšanos ar senioriem bija ieradušies 11. Saeimas deputāti Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība) un Aija Barča (Liepājas partija, ZZS), Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņas centrs), jaunievēlētie – Inguna Sudraba (No sirds Latvijai) un Mārtiņš Šics (Reģionu partija). Jāpiebilst, ka arī Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš ir ievēlēts Saeimā no ZZS saraksta.
A Siliņš norādīja, ka federācijas prāt jaunajai Saeimai un valdībai jākoncentrē spēki ekonomiskās attīstības virzienā, darba vietu radīšanā, cīņai ar ēnu ekonomiku. “Tikai tas var radīt pamatu pensiju palielināšanai,” teica A. Siliņš. Pensionāri arī iestājas par to, lai sociālā budžeta līdzekļi tiek izlietoti tikai sociālās aizsardzības vajadzībām, jo līdz šim vienmēr izskanējis, ka pietrūkst naudas pensiju palielināšanai un citu jautājumu risināšanai – piemēram, indeksācijas kārtības maiņa. Pensionāri lūdz arī palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu pensijām, tāpat izskatīt iespēju, ka nekustamā īpašuma nodoklis nav jāmaksā par savu vienīgo mājokli un veidot veselības apdrošināšanu pensionāriem.
Antons Ločmelis no Balvu pensionāru biedrības teica, ka pensionāri pieprasa neapliekamo minimumu pensijām noteikt iztikas minimuma līmenī. Arī pensionārs Kārlis Ķergalvis no Jaunpils, pievienojoties šai prasībai, atzina: “Nav godīga šī situācija, no vienas puses mums indeksē, no otras paņem nost.”
“Pensionārus nomāc sociālā nevienlīdzība,” turpināja A. Ločmelis, “tas, ko mēs redzam, ir runas, runas, kurām pretim izšķērdība, nelietderīga valsts naudas izlietošana.” Ar aplausiem pensionāri uzņēma kunga priekšlikumu samazināt deputātu skaitu Saeimā, bet atalgojumu valdēs noteikt nevis pēc statusa, bet nostrādātā stundu skaita, kā arī nepieļaut tādu sistēmu, ka var strādāt un saņemt atalgojumu 8 – 9 darba vietās.
“Ja mēs atceramies, ka pirms gada pulcējāmies Rīgas centrā uz sapulci, mums bija četras galvenās prasības,” atgādināja K. Ķergalvis, “viena no tām – veikt maksimāli taisnīgu pensiju indeksāciju. Tā ir notikusi, taču pēc indeksācijas ir palicis tikai rūgtums, jo nav ievēroti pensionāru federācijas rosinātie solidaritātes principi – tas ir, vairāk palielināt pensijas cilvēkiem ar mazāku pensiju, bet tagad jo mazāka pensija – jo mazāks pielikums.” Pensionāri gan arī pauda uzskatu, ka pensiju indeksācijā vajadzētu ņemt vērā darba stāžu, un tā būtu vistaisnīgākā indeksācija.
K. Ķergalvis norādīja uz vēl vienu netaisnību – pensiju piemaksām: “Ja šogad iet pensijā pensionārs ar 41 darba stāžu gadu, viņš par saviem 26 padomju laikos nostrādātajiem gadiem pensiju piemaksu nesaņem…. Kāpēc? Jo tās kopš 2012. gada jaunpiešķirtajām pensijām vairs nepiešķir. Tā ir pensionāru diskriminācija pēc dzimšanas gada.” Viņš aprēķinājis, ka šādi pensionārs zaudē 25 eiro mēnesī, kas būtu pensiju piemaksa.
Savukārt Lilija Škutāne no Rīgas sacīja, ka “pieprasīt jau mēs varam visu kaut ko, taču jāiemācās rēķināt un reāli jāskatās uz situāciju.” Viņa arī aicināja deputātus nerunāt visas tautas vārdā, bet tikai savu vēlētāju vārdā.