Bijušo īpašnieku veikto darbību dēļ AS "Parex banka" bija lemta iznīcībai neatkarīgi no noguldītāju saceltās panikas 2008.gada rudenī, secinājis žurnālists Lato Lapsa, kurš šodien prezentēja savu jaunāko grāmatu "Parex krahs: nejēgas, nelgas un noziedznieki".
Grāmatas prezentācijai Lapsa bija izvēlējies zīmīgu vietu - bijušā "Parex bankas" prezidenta Valērija Kargina darba kabinetu kādreizējā bankas centrālās ēkā Smilšu ielā 3. Ar kuplā skaitā sanākušajiem mediju pārstāvjiem Lapsa runāja, sēžot aiz Kargina darba galda.
Grāmatā pētīta bankas nacionalizācijas gaita un iemesli, kas pie tās noveda, kā arī meklēti bankas problēmu vaininieki. Pētot ar "Parex bankas" krahu saistītus faktus, dokumentus un notikumus, žurnālists secinājis, ka banka bijusi nolemta iznīcībai neatkarīgi no noguldītāju panikas viļņa pagājušā gada rudenī, un "bankas vadītāju neprātīgā rīcība šo procesu tikai paātrināja".
Secinātais liecinot, ka jau 2008.gada vasarā vajadzējis būt zināmam par gaidāmo bankas krahu, jo "Parex banka" centusies turēt līdzi skandināvu banku piedāvātajai kreditēšanas politikai. Ja skandināvu bankām bija spēcīga mātesbanku aizmugure, kas nodrošināja nepieciešamos līdzekļus zaudējumu gadījumā, tad "Parex bankai" tādas nebija.
Pēc Lapsas domām, bankas kādreizējie īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis, iespējams, arī būtu saucami pie kriminālatbildības par ļaunprātīgu grāmatvedības datu sagrozīšanu. Tāpat kriminālatbildību Lapsa saskata arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadības darbībās, kura demonstrējusi "nedabisku labsirdību" pret tā laika bankas vadību.
Kritiku Lapsa veltīja arī tā laika vadošajām amatpersonām, kuras no valdības puses vadījušas bankas pārņemšanas procesu, jo visai valstij tik nozīmīgie lēmumi tikuši pieņemti uz virspusējas un nepilnīgas informācijas pamata.
Lapsa pauda pārliecību, ka tā laika premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) un finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) lēmumus nav pieņēmuši korupcijas vai kādu citu savtīgu iemeslu vadīti, bet vienkārši "stulbuma pēc", jo rīkojušies tā, kā uzskatījuši pa labāku.
"Šie cilvēki pēc savas saprašanas glāba finanšu sistēmu," sacīja Lapsa, vienlaikus paužot nožēlu, ka, glābjot visu sistēmu, viņus neinteresēja "sīkumi", piemēram, daži miljoni, ko izņēma tā laika bankas īpašnieki.
Lapsa arī pauda pārliecību, ka diezin vai patlaban abi bijušie īpašnieki esot laimīgi par veidu, kā notikusi bankas pārņemšana. Žurnālista pētītais liekot secināt, ka "viņi ir pārliecināti, ka ir "izģērbti"".
Viena no neskaidrībām, kas joprojām saglabājusies pēc grāmatas publicēšanas, esot - kas un kad tieši sācis sarunas ar abiem akcionāriem par bankas pārņemšanu.
Abi bijušie akcionāri ar advokātu starpniecību apgalvojot, ka sarunas sāktas 10.oktobrī, tomēr visas oficiālās amatpersonas uzsverot, ka sarunas sāktas tikai 11 dienas vēlāk.
Joprojām arī neesot skaidrs, kurš šajā posmā valsts vārdā ir risinājis sarunas, norādīja žurnālists.
Grāmatā aprakstītie secinājumi tikšot nosūtīti Ģenerālprokuratūrai, tomēr "nav milzīgu ilūziju, ka [Jāņa] Maizīša kunga kantoris to varētu izmeklēt", sacīja Lapsa.
Jau ziņots, ka kādreizējie "Parex banka" īpašnieki Kargins un Krasovickis vai arī viņiem pietuvinātas personas 2008.gada nogalē no bankas varētu būt izņēmušas 10-12 miljonus latu, rakstīts žurnālista Lato Lapsas jaunajā grāmatā "Parex krahs: nejēgas, nelgas un noziedznieki".
Šie naudas līdzekļi no bankas esot izņemti 2008.gada oktobrī un novembrī - faktiski bankas kraha priekšvakarā un laikā, kad jau risinājušās sarunas par valsts atbalstu bankai. Vienlaikus gan tiek pieļauts, ka, pasliktinoties situācijai bankā, baņķieriem "obligāti brīvprātīgā kārtā" daļu līdzekļu nācies noguldīt atpakaļ bankā.
"No avotiem prokuratūrā zināms, ka tieši saistībā ar 10-12 miljonu latu izņemšanu no bankas 2008.gada oktobrī un novembrī - lai cik tā izskatītos kaut augstākā mērā cūciska, tomēr likumīga - saņemts iesniegums no valsts institūciju pārstāvjiem," raksta Lapsa.