Telekomunikāciju uzņēmumu vērtība turpina augt
Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101 kopējā vērtība gada laikā pieaugusi par 16%, krietni apsteidzot tautsaimniecības kopējo izaugsmi. Savukārt Latvijas vērtīgāko informācijas un telekomunikāciju tehnoloģiju (IKT) uzņēmumu kopvērtība gada laikā palielinājusies pat par 22 procentiem. Tomēr, neskatoties uz to, a/s IBS Prudentia asociētais direktors Andrejs Golubčikovs telekomunikāciju uzņēmumu nākotnes perspektīvas vērtē visai piesardzīgi, pieļaujot, ka nākamgad šo uzņēmumu vērtības pieauguma temps varētu nebūt tik straujš, ja situācija pasaules finanšu tirgos un telekomunikāciju nozarē pasliktināsies.
Investīciju bankas pakalpojumu un finanšu konsultāciju sniedzēja a/s IBS Prudentia un birža Nasdaq Riga Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101 veido, pamatojoties uz publiski pieejamu informāciju, sarindojot uzņēmumus pēc to biznesa vērtības, tas ir, vērtības, kuru uzņēmums rada neatkarīgi no tā finansējuma struktūras un pamatdarbībā neizmantoto finanšu līdzekļu apjoma.
IKT nozares vērtīgākie
Starp Latvijas 101 vērtīgākajiem uzņēmumiem 2014. gadā ir arī pieci IKT nozari pārstāvoši uzņēmumi, no kuriem četri nodarbojas ar telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanu: SIA Lattelecom, SIA Latvijas Mobilas Telefons (LMT), SIA TELE2 Holdings un SIA Baltcom TV. Divi no šiem uzņēmumiem – Lattelecom un LMT – deviņu gadu laikā, kopš tiek veidots tops, nemainīgi atradušies vērtīgāko desmitniekā.
A/s IBS Prudentia asociētais direktors Andrejs Golubčikovs Neatkarīgajai atklāja, ka visiem četriem topā iekļuvušajiem telekomunikāciju uzņēmumiem šogad var novērot vērtības kāpumu. Diviem no šiem uzņēmumiem ir arī izdevies pakāpties vietas ziņā, tādējādi vērtību palielinot salīdzinoši straujāk nekā TOP 101 uzņēmumiem kopumā.
«Abi TOP 101 iekļuvušie valstij daļēji piederošie telekomunikāciju uzņēmumi –Lattelecom un LMT – šā gada topā ir uzlabojuši savas vērtības, tomēr vienu vietu topā LMT ir zaudējis, kamēr Lattelecom topā ir pakāpies par divām vietām. Arī vērtības kāpums Lattelecom ir lielāks nekā LMT, attiecīgi 32% un 13%. Neskatoties uz to, ir būtiski saprast šo izmaiņu cēloni. Pirmkārt, šīs vietas topā nosaka ne tikai attiecīgā uzņēmuma vērtības izmaiņas, bet gan vērtības izmaiņa mijiedarbībā ar citu TOP 101 augšgalā esošo uzņēmumu vērtību dinamiku. Piemēram, Lattelecom vietas izmaiņu topā ietekmēja ne tikai tā straujais vērtības kāpums, bet arī a/s Latvijas gāze un a/s SEB banka vērtību izmaiņas. To pašu var attiecināt arī uz LMT – lai gan tā vērtība palielinājās, SIA Kronospan Riga vērtības kāpums bija relatīvi lielāks, kas ļāva tam ierindoties TOP 101 pirmajā desmitniekā un apsteigt LMT,» uzsvēra A. Golubčikovs. Savukārt vislielāko kāpumu starp telekomunikāciju uzņēmumiem, pēc viņa teiktā, šajā topā piedzīvojis Baltcom TV, palielinot vērtību par 45% un pakāpjoties no 71. vietas uz 58. vietu.
Tomēr, neskatoties uz labajiem rezultātiem, A. Golubčikovs Latvijas telekomunikāciju nozares vadošo uzņēmumu vērtības izaugsmi vērtē piesardzīgi. Tā kā vislielākā ietekme uz telekomunikāciju uzņēmumu vērtības pieaugumu ir balstīta uz citu Eiropas salīdzinošo uzņēmumu rādītājiem, A. Golubčikovs pieļauj, ka, mainoties situācijai Eiropas telekomunikāciju nozarē un finanšu tirgos, nākamgad ir iespējama šīs nozares uzņēmumu vērtības pieauguma tempa samazināšanās vai pat vērtības kritums.
«Tā kā esam maza un atvērta ekonomika, arī pasaules un Eiropas notikumi mūs ietekmē. Tomēr noteikt precīzi, cik lielu ietekmi Eiropas un pasaules situācija atstāj uz Latvijas telekomunikāciju uzņēmumiem, ir grūti, jo jāņem vērā, ka tam ir gan tieša ietekme, piemēram, caur piegādātājiem un starptautiskās konkurences izmaiņām, gan netieša – kā izaugsme citās industrijās, līdz ar to nepieciešamība pēc šo uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem,» skaidroja A. Golubčikovs.
Sekmīga korporatīvā pārvaldība
Lattlecom un LMT ir arī vieni no visaugstāk vērtētajiem uzņēmumiem korporatīvās pārvaldības ziņā. To iegūtie koeficienti ir attiecīgi 86 un 78, kas liecina par kompāniju vadības (valdes un padomes) augsto profesionalitāti.
«Mūsdienās ikviena uzņēmuma vērtību veido ne tikai šodienas biznesa vērtība, bet arī biznesa ilgtspēja. Tas sevī ietver ne tikai pagātnes rezultātus un tagadnes situāciju, bet galvenokārt nākotnes perspektīvas. To objektīvi novērtēt ir visgrūtāk, un viens no veidiem, kā to iespējams darīt, ir vērtējot uzņēmuma pārvaldības kvalitāti,» norāda NASDAQ OMX Riga valdes priekšsēdētāja Daiga AuziņaMelalksne.
Finanšu rezultāti uzlabojas
Šā gada trešā ceturkšņa rezultāti liecina par Latvijas telekomunikāciju uzņēmumu izaugsmi. Lattelecom grupas normalizētā EBITDA jeb peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas šā gada deviņos mēnešos augusi par 5%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu, sasniedzot 54,7 miljonus eiro, savukārt apgrozījums bijis 141 miljons eiro, kas ir par 2% lielāks nekā pērn pirmajos deviņos mēnešos. EBITDA marža deviņos mēnešos ir 39%, kas ir par vienu procentpunktu vairāk nekā līdzīgā periodā pērn.
«Lattelecom deviņu mēnešu finanšu rezultāti apstiprina uzņēmuma pareizo stratēģiju, īpaši platjoslas un televīzijas attīstībā, ko mūsu klienti atzinīgi novērtējuši.
Pateicoties efektivitātes celšanai un izmaksu samazināšanai, mums ir izdevies nepakļauties Eiropas telekomunikāciju nozares tendencēm, kur vērojams ienākumu kritums,» uzsvēra Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.
LMT deviņu mēnešu rezultāti liecina par apgrozījuma samazinājumu 6% robežās un EBITDA pieaugumu par vienu procentu salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. 2014. gada deviņos mēnešos uzņēmums apgrozījis 123 miljonus eiro, savukārt peļņa sasniegusi 38 miljonus eiro. LMT izdevies paaugstināt arī efektivitāti, trešajā ceturksnī palielinot EBITDA līdz 31% un sasniegt visaugstāko klientu skaitu kopš LMT dibināšanas – 1 122 091. Tas ir gandrīz par 35 000 klientu vairāk nekā pagājušajā gadā. Apgrozījuma samazinājumu LMT skaidro ar regulatīvi noteikto starpsavienojumu tarifu samazināšanu.
Arī TOP 101 izmantotie 2013. gada rezultāti norāda uz abu uzņēmumu atšķirīgajām situācijām. A. Golubčikovs norādīja, ka 2013. gadā Lattelecom ir spējis uzlabot normalizētās EBITDA un apgrozījuma attiecību līdz 37% (2012. gadā tā bija 33%), savukārt LMT rentabilitāte 2013. gadā samazinājās līdz 29% (2012. gadā tā bija 33%). «Tas arī atstāja iespaidu uz šo abu uzņēmumu vērtību izmaiņas dinamiku. Jāpiemin, ka normalizētā EBITDA neiekļauj peļņas daļu no ieņēmumiem, kas gūti no līdzdalības asociētajos uzņēmumos,» skaidroja A. Golubčikovs.
Tele2 apgrozījums 2014. gada 3. ceturksnī bija 25,5 miljoni eiro, kas ir par 3,7% mazāk nekā tajā pašā laika posmā pērn. Tajā pašā laikā EBITDA 3. ceturksnī pieaugusi par 9,2 procentiem.
Pelnīs ar datu pārraidi
Vērtējot telekomunikāciju uzņēmumu nākotnes perspektīvas, A. Golubčikovs secināja, ka jau tagad redzama fokusa maiņa no tradicionālajiem telekomunikāciju balss pakalpojumiem uz citiem, vairāk uz datu pārraidi vērstiem pakalpojumiem. «Telekomunikāciju nozarē ar balss pakalpojumiem šobrīd nopelnīt ir grūti sīvās konkurences un fiksēto balss pakalpojumu lietotāju skaita samazināšanās dēļ. Piemēram, Lattelecom pēdējos gados ir palielinājis ieņēmumus no datu, TV un interneta pakalpojumiem gan absolūtos skaitļos, gan proporcionāli pret kopējo apgrozījumu. Lai gan no LMT publiski pieejamajiem pārskatiem nav iespējams noteikt ieņēmumu daļu no datu pārraides, tomēr arī šis uzņēmums ir publiski norādījis uz, piemēram, 4G infrastruktūras paplašināšanu, kas liecina par pastiprinātu interneta pakalpojumu klāsta un kvalitātes uzlabošanu,» skaidroja A. Golubčikovs.
Viņaprāt, datu pārraides un interneta pakalpojumi tuvākajā nākotnē, visticamāk, arī būs rentablākais bizness šajā nozarē, tādējādi pārfokusēšanās un jaunu pakalpojumu ieviešana būs noteicošais faktors šo divu uzņēmumu apgrozījuma un rentabilitātes palielināšanā. Tomēr izaugsmes temps būs atkarīgs no konkurences apstākļiem, kopējās ekonomikas attīstības un citiem faktoriem.
Viedokļi
Andrejs Golubčikovs, a/s IBS Prudentia asociētais direktors:
– Kopumā topā iekļuvušo IT un telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju vērtība šajā gadā palielinājusies par 22%, kas norāda uz straujāku vērtības kāpumu nekā vērtīgāko uzņēmumu vidū. Tomēr ir būtiski saprast šo vērtības pieaugumu iemeslus. Daļa no būtiskā kopējā topa vērtības pieauguma ir izskaidrojama ar pozitīvo noskaņojumu Eiropas akciju tirgū. Izņēmums nav arī telekomunikāciju nozare. Uzņēmumu vērtības palielināšanos ir būtiski sekmējusi šā brīža situācija Eiropas finanšu tirgos, kur samērā bieži vērojama tendence, ka stagnējošu telekomunikāciju uzņēmumu vērtība ir pieaugusi, pat neskatoties uz to, ka šo uzņēmumu finanšu rādītāji ir pasliktinājušies vai saglabājušies relatīvi līdzīgi iepriekšējam gadam. Papildus jāņem vērā, ka tiem uzņēmumiem, kuriem ir uzlabojušies finanšu rādītāji, vērtība ir palielinājusies salīdzinoši vēl straujāk nekā to atspoguļo finanšu rādītāju pieaugums.
Skatoties uz četriem topā iekļuvušo telekomunikāciju uzņēmumu finanšu datiem, izkristalizējas tas, ka visiem uzņēmumiem, izņemot SIA BALTCOM TV, ir samazinājies gan apgrozījums, gan EBITDA, kas nozīmē, ka visu TOP 101 pārstāvēto telekomunikāciju nozares uzņēmumu, izņemot SIA BALTCOM TV, finanšu rādītāji ir pasliktinājušies. Šis fakts akcentē šā brīža tirgus izmaiņas – konkurences pastiprināšanos un fokusa maiņu uz jaunu pakalpojumu sniegšanu.
Neskatoties uz finanšu rādītāju pasliktināšanos, jāmin pozitīvā tendence IT un telekomunikāciju uzņēmumu vidū korporatīvās pārvaldības ziņā, kur attiecīgais koeficients šajā gadā kāpis trīs no pieciem IT un telekomunikāciju nozares uzņēmumiem. Labāka korporatīvā pārvaldība uzlabo uzņēmuma vērtību, tādēļ ir būtiski uzteikt telekomunikāciju uzņēmumu spēju šo pārvaldību šajā gadā uzlabot.
Juris Gulbis, Lattelecom valdes priekšsēdētājs:
– Lattelecom deviņu mēnešu finanšu rezultāti apstiprina uzņēmuma pareizo stratēģiju, īpaši platjoslas un televīzijas attīstībā, ko mūsu klienti atzinīgi novērtējuši. To apliecina arī vērtīgāko uzņēmumu TOP 101, pēc kuru datiem, Lattelecom vērtība gada laikā pieaugusi par 100 miljoniem, ļaujot pakāpties par divām vietām, ieņemot 6. vietu. Pateicoties efektivitātes celšanai un izmaksu samazināšanai, mums ir izdevies nepakļauties Eiropas telekomunikāciju nozares tendencēm, kur vērojams ienākumu kritums. Latvijas ekonomikas konkurētspējas nodrošināšanai nākotnē ir būtiski attīstīt inovācijas, kas ir izaicinoši, jo ir nepieciešama veiksmīga publiskā un privātā sektora sadarbība.
Juris Binde, LMT prezidents:
– LMT vairāk nekā 20 uzņēmuma pastāvēšanas gados ir kļuvis par lielāko mobilo sakaru operatoru Latvijā un vienu no progresīvākajiem komunikācijas uzņēmumiem Ziemeļeiropā. Turklāt tas panākts, neieguldot ne santīma (eiro centa) no valsts budžeta līdzekļiem, tikai pateicoties uzņēmuma sekmīgajai darbībai un peļņai, kas nepārtraukti investēta uzņēmuma attīstībā. Kopš LMT dibināšanas kopējie kapitālieguldījumi sasnieguši aptuveni 490 miljonus eiro, no tiem modernākā 4G sakaru tīkla izbūvē un jau 500 bāzes staciju uzstādīšanā visā Latvijā investēti 85 miljoni eiro.
Daļu no LMT uzņēmuma vērtības veido tā augstā reputācija sabiedrībā. LMT ir ilggadējs uzņēmumu reputācijas topa līderis valstī un Latvijas uzņēmums ar augstāko reputāciju desmitgadē, nemainīgi augstu tas atrodas arī Latvijas patērētāju mīlētāko zīmolu topa virsotnē un Latvijas iekārojamāko darba devēju topa augšgalā.
Līdzšinējā uzņēmuma darbība, nākotnes orientācija un pozitīvās attīstības prognozes apliecina, ka LMT ir viens no Latvijas vērtīgākajiem un perspektīvākajiem uzņēmumiem, kas arī turpmākajos gados uzrādīs stabilu izaugsmi un vēl vairāk nostiprinās nozares līdera vietu.
Valdis Vancovičs, Tele2 valdes priekšsēdētājs:
– Tele2 vērtības pieaugumu veicināja divu svarīgu faktoru veiksmīga kombinācija – laba klientu apkalpošana un nemainīgi augsta darbības efektivitāte. 2013. gadā Tele2 EBITDA rentabilitātes rādītājs bija 32% apmērā, kas bija labākais sniegums Latvijas mobilo sakaru nozarē. Efektivitātē balstīta darbība ļauj mums īstenot klientiem doto solījumu – piedāvāt tirgū labākos mobilos sakarus gan kvalitātes, gan arī cenas ziņā. Pērn ieguldījām infrastruktūrā par 35% vairāk, salīdzinot ar gadu iepriekš, investīciju apjomam sasniedzot gandrīz 12 miljonus eiro. Uzbūvējām modernāko sakaru tīklu Baltijā, kas ļauj nodrošināt 95% valsts iedzīvotāju ātru mobilo internetu un piedāvāt jaunākās paaudzes 4G pakalpojumus. Tāpat uzsākām realizēt telekomunikācijas nozarē vērienīgāko klientu apkalpošanas centru pārveides projektu, ieviešot jaunā dizaina konceptu. Arī šogad mūsu darbības fokuss ir klientu serviss – mūsu jaunais apkalpošanas centru koncepts ir viens no modernākajiem Latvijā, un esam lepni par atkārtotu uzvaru telekomunikāciju nozarē Labs serviss konkursā.
Elizabete Podinska, Baltcom mārketinga vadītāja:
– Baltcom šogad ir iekļuvis Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101 58. vietā – salīdzinot ar 2013. gadu, esam pakāpušies par 13 vietām. Arī 2014. gada uzņēmumu reputācijas tops rādīja nozīmīgu Baltcom reputācijas kāpumu – no 94. vietas 2013. gadā uz 66. vietu 2014. gadā. Šo kāpumu skaidrojam ar vairākiem faktoriem. Pirmkārt, tā ir mūsu pastāvīgo klientu lojalitāte, kuri daudzus gadus ir uzticīgi vienam pakalpojumu sniedzējam – Baltcom. Otrkārt, tā ir Baltcom grupas pastāvīga izaugsme, tostarp 2013. gada rudenī iegādājoties telekomunikāciju uzņēmumu IZZI. Treškārt, pēdējā gada laikā esam paplašinājuši savu pakalpojumu klāstu, ar savu piedāvājumu ieejot elektroenerģijas tirgū mājsaimniecībām. Aktīvi strādājam arī pie jaunu telekomunikācijas pakalpojumu izveides, kas jau tuvākajā laikā būs pieejami mūsu klientiem.