Cēsīs atgriežas cilvēki un aktivitātes

Nevar noliegt, ka vēl pirms gada diviem cēsnieki tā īsti neticēja paši sev – šķita, ka zudusi senā Cēsu godība, kad tā tika daudzināta par kultūras un inteliģences pilsētu un katrs iedzīvotājs lepojās, ka ir cēsnieks. Cēsu novada mērs Jānis Rozenbergs teic, ka šogad jūtama daudz pozitīvāka gaisotne un ir acīm redzama tendence, kas liecina, ka Cēsis atdzimst.

– Ar ko tad saistās iedzīvotāju noskaņojuma uzlabošanās?

– Es domāju, ka tam ir vairāki iemesli – cilvēki redz, kā mainās pilsēta – ir uzbūvēta koncertzāle, sakārtotas vairākas ielas, top jauna profesionālās vidusskolas ēka, slimnīcas būve ir pārvērtusies gan vizuāli, gan saturiski, drīz būs atjaunota bibliotēkas ēka, pilsētā iebrauc daudz viesu, kas liek attīstīties apkalpojošajai sfērai, tostarp viesnīcām un ēdināšanas pakalpojumiem. Visi šie procesi uzlabo kopējo noskaņojumu un liek sarosīties arī tiem, kas bija iegrimuši rutīnā.

Atzīmēšu, ka novadā bezdarba rādītājs ir ļoti zems – vidēji 5,5%. Faktiski ir darba roku trūkums, ko izjūt daudzi lielie uzņēmi, trūkst rūpnīcas strādnieku, konditoru, šoferu un tamlīdzīgi.

– Jūs pieminējāt Vidzemes koncertzāli – vai tā attaisno uz sevi liktās cerības?

– Pilnā apmērā. Manuprāt, tās atvēršana un darbības uzsākšana bija viens no spēcīgākajiem impulsiem pilsētas sabiedriskās un ekonomiskās dzīves attīstībai. Piemēram, uz 12. oktobrī notikušo Gideona Krēmera koncertu bija izpārdots vairāk par 650 biļetēm. Man nav precīzas informācijas, cik no šiem cilvēkiem Cēsīs palika pa nakti, cik izmantoja sabiedriskās ēdināšanas vai citus pakalpojumus, taču esmu pārliecināts, ka tādi cilvēki bija. Tas nebūt nav vienīgais notikums, kas piesaistījis pilsētai tik daudz cilvēku. Cēsīs notiek daudz dažādu pasākumu ar lielu dalībnieku skaitu, un tas veicina mūsu tūrisma un to atbalstošās industrijas izaugsmi.

– Tūrisma industrijas vājais punkts ir sezonalitāte...

– Jā, bet koncertzāle ir viens no instrumentiem, kas to nedaudz izlīdzina. Ļoti nopietni runājam ar esošajiem Cīrulīšu īpašniekiem par kūrorta atjaunošanu, kas dotu iespēju samazināt sezonalitātes ietekmi uz cilvēku plūsmu Cēsīs. Šobrīd mums ir svarīgi saprast, vai īpašnieki ir gatavi veikt investīcijas kūrorta atjaunošanā. Ja viņi teiks «jā», tad no savas puses pašvaldība ir gatava no ES fondiem piesaistītos līdzekļus investēt teritorijas attīstībai nepieciešamās infrastruktūras pilnveidošanā. Sinerģijā starp Vidzemes koncertzāles piedāvājumu, tradicionālajiem Cēsu kultūras un mākslas pasākumiem un veselības nozari mēs redzam ļoti labas pilsētas attīstības perspektīvas.

– Tāpat kā no citām Latvijas pilsētām, arī no Cēsīm daudzi ir aizbraukuši uz ārzemēm vai pārcēlušies uz dzīvi Rīgā. Vai ir iespēja atsaukt mājās šos cilvēkus?

– Iespēja ir, un mēs tiešām esam gandarīti, ka mums tas izdodas. Pavasarī pašvaldības pārstāvji devās uz divām Anglijas pilsētām, lai tiktos ar bijušajiem cēsniekiem. Stāstām viņiem, kādas šobrīd ir Cēsis, ko mēs gaidām no saviem cilvēkiem un ko varam viņiem dot, lai atgriešanās dzimtenē būtu ekonomiski pamatota. Mēs nevaram viņiem solīt lielas algas, bet palīdzēt uzsākt savu biznesu varam. Vasarā notika Vispasaules cēsnieku dienas, kuru ietvaros noritēja arī reemigrācijas jautājumiem veltīta konference. Decembrī pašvaldības pārstāvji dosies uz Īriju. Un ir labi rezultāti – pēdējo mēnešu laikā Cēsīs atgriezušās vairākas ģimenes un vismaz trīs no tām uzsākušas savu biznesu.Piedāvājam atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai grantu programmas ietvaros. Šobrīd fokusējamies uz biznesa veicināšanu vecpilsētā. Pašvaldības konkursa kārtībā sniedz finansiālu atbalstu līdz 4000 eiro vidēji četriem projektiem gadā. Uz šo atbalstu var pretendēt ne tikai reemigrējošie, bet arī jebkurš cits jaunais uzņēmējs. Vienlaikus jaunie uzņēmēji var saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides.

– Daudzi cēsnieki dodas strādāt uz Rīgu. Braukāšana uz darbu nav retums, taču nogurdinoša gan...

– Jā, ir daudz cēsnieku, kuri ir spiesti uzturēt divus mājokļus – Rīgā un Cēsīs. Mēs vēlētos, lai viņiem nebūtu nepieciešamības uzturēt dzīvokli Rīgā, bet katru vakaru viņi atgrieztos savās īstajās mājās. Tāpēc esam uzsākuši sarunas ar a/s Pasažieru vilciens par ekspreša reisiem, kas nodrošinātu ātru un komfortablu nokļūšanu no Cēsīm uz Rīgu rītos un atpakaļ vakaros. Šiem reisiem varētu būt tikai dažas pieturas: Valmiera, Cēsis, Sigulda un Rīga. Tādējādi ceļā tiktu patērēta tikai nedaudz vairāk kā stunda laika.

– Vai no Rīgas uz Cēsīm neviens nav pārcēlies?

– Ir, un tas apliecina, ka Cēsu vide ir piemērota radošiem cilvēkiem. Piemēram, uz Cēsīm ir pārcēlies viens arhitektu birojs, un tā vadītājs atzīst, ka Cēsīs strādāt ir daudz vieglāk. Mazāk laika jāpavada ceļā, šeit ir tīrs gaiss un radoša atmosfēra. Arī Ruckas muižas kino un foto rezidences attīstītāji uzskata, ka Cēsis ir ļoti piemērota vieta. Mēs Cēsīs gaidām arī citus cilvēkus ar interesantām idejām.