Ar valsts apvērsuma cienīgām metodēm vakar tika nomainīts Drošības policijas (DP) priekšnieks – Jāņa Reinika vietā valdība apstiprināja Normundu Mežvietu.
Ātrums, ar kādu uz mērķi tika virzīts jaunais DP priekšnieks, nevarēja neizsaukt nopietnas aizdomas, ka pensijas vecuma sasniegšana nav patiesais iemesls, kāpēc J. Reiniks negaidīti atstāj amatu.
Kosmiskais ātrums
Vēl tikai pagājušo ceturtdien parādījās neoficiāla informācija, ka J. Reiniks vēlas doties pensijā. Piektdienas pēcpusdienā masu medijos tika noplūdināts iespējamā jaunā priekšnieka vārds, kas iepriekš bija zināms tikai šauram specdienestu cilvēku lokam.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas locekļi Ainārs Latkovskis, Kārlis Seržants, Valērijs Agešins u.c., kuriem pieklātos laikus zināt par DP vadības maiņu un maiņas patiesos iemeslus, visi kā viens Neatkarīgajai apgalvoja, ka par DP priekšnieka nomaiņas plāniem piektdien uzzinājuši no žurnālistiem.
Neskatoties uz to, jau svētdienas vakarā tika paziņots, ka visi jaunās koalīcijas pārstāvji atbalsta iepriekš nezināmā N. Mežvieta kandidatūru – respektīvi, politiķi pa brīvdienām ir pārliecinājušies par viņa kompetenci un politisko neitralitāti. Pirmdien tika paziņots, ka jauno DP priekšnieku varētu apstiprināt vēl vecā valdība. Otrdien aizejošā valdība savā pēdējā sēdē tiešām apstiprināja jauno DP priekšnieku.
Vai tenkas?
Tikmēr kompetentās aprindās ar lielu spēku uzvirmojušas runas, ka gan uz iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski, gan pašu J. Reiniku izdarīts milzīgs spiediens, lai DP priekšnieka nomaiņa tiktu izdarīta nekavējoši vēl vecās valdības laikā. Tiek minēts konkrēts Satversmes aizsardzības biroja darbinieka vārds, kurš esot uzstājīgi runājis ar J. Reiniku par atkāpšanos. Savukārt uz R. Kozlovski spiedienu esot izdarījusi Vienotības «spice», kura pēkšņi sapratusi, ka DP «pārāk lielās» centības dēļ, izmeklējot balsu pirkšanas gadījumus, partija var zaudēt divus mandātus tikko notikušajās Saeimas vēlēšanās un līdz ar to arī «vecākā brāļa] lomu jaunajā valdībā.
R. Kozlovskis kategoriski noliedz, ka uz viņu būtu izdarīts spiediens jautājumā par DP priekšnieka nomaiņu. Tāpat viņš noliedz, ka DP priekšnieka nomaiņa ietekmēs izmeklēšanu par balsu pirkšanu Saeimas vēlēšanās.
Arī sarunā ar Neatkarīgo R. Kozlovskis vairākkārt uzsvēra, ka viņš aptuveni trīs nedēļas pirms piektdien iesniegtā atlūguma lūdzis J. Reiniku nostrādāt amatā vismaz līdz Eiropas Savienības prezidentūras beigām. Ministrs lika noprast, ka arī viņam līdz galam nav īsti skaidri pēkšņās amata pamešanas patiesie iemesli: «Es ļoti ceru, ka viņš nāks un arī to paskaidros sabiedrībai.» Savukārt pats J. Reiniks pagaidām neko nekomentē. Ar DP preses sekretāra starpniecību viņš Neatkarīgajai apsolīja, ka notikušo komentēs tikai pēc tam, kad «kaislības norimsies».
Specdienestu teorētiķis
N. Mežviets DP pārstāv tā saukto botāniķu spārnu, kā specdienestos tiek dēvēti drošības jautājumu teorētiķi un analītiķi, kuriem nav pieredzes operatīvajā un noziegumu izmeklēšanas darbā. «Botāniķu spārna» pārstāvjiem specdienestos nereti jāpacieš diezgan nievājoša attieksme no «spēka spārna» pārstāvjiem, kuri guvuši rūdījumu, paši sēžot slēpņos, izsekojot iespējamos likumpārkāpējus, slepeni tos filmējot, noklausoties viņu sarunas, piedaloties kratīšanās un citās izmeklēšanas darbībās.
DP sniegtā oficiālā biogrāfija liecina, ka DP N. Mežviets sācis strādāt 2005. gadā. Publiskos avotos var atrast informāciju, ka pirms tam viņš strādājis Valsts kancelejai formāli pakļautajā Krīzes kontroles centrā (KKC). Šo institūciju arī var uzskatīt par specdienestu (vairāk gan analītisku), jo tā darbība bija pilnīgi slepena. KKC faktiski ir 2004. gada novembrī nodibinātā Informācijas analīzes dienesta (IAD) priekštecis. Pēc 2000. gada N. Mežviets ir iesniedzis dažas valsts amatpersonas deklarācijas, no kurām var konstatēt, ka viņš strādājis arī par Izglītības un zinātnes ministrijas vecāko referentu un Aizsardzības ministrijas vecāko referentu, bet amats slepenajā KKC deklarēts kā «konsultants Valsts kancelejā». Šo amatu viņš atstājis 2004. gada septembrī, līdz ar to sanāk, ka dažus mēnešus viņš bijis bez darba jeb arī strādājis IAD, kur vairs valsts amatpersonas deklarācija nebija jāiesniedz.
N. Mežvieta iesniegtajās deklarācijās gandrīz neko citu kā vien saņemto pieticīgo atalgojumu nevar redzēt. 2003. gadā viņš saņēmis 1430 latu dāvinājumu no Dainas Jautrītes Rēkšņas. No valsts amatpersonu deklarācijām nevar konstatēt, vai Sabiedrības integrācijas fonda Projektu konkursu nodaļas vadītājas Lindas Mežvietes vīrs Normunds Mežviets ir tā pati persona, kas jaunais DP priekšnieks.
No DP oficiāli izplatītās biogrāfijas izriet, ka N. Mežviets studējis Latvijas Universitātē un guvis sociālo zinātņu maģistra grādu politikas zinātnēs. Savukārt ārlietu ministra Edgara Rinkēviča oficiālajā biogrāfijā mēs redzam, ka arī viņš studējis Latvijas Universitātē un saņēmis maģistra grādu politikas zinātnēs. Abi dzimuši 1973. gadā. Līdz ar to ar lielu ticamības pakāpi var izteikt pieņēmumu, ka abi bijuši studiju biedri.