Ceļš no pansionāta līdz sabiedrībai ir sarežģīts
Sociālās aprūpes centra darbinieki viņu aizveda uz pilsētu, izsēdināja pie sociālā dienesta durvīm un pateica: tas ir jūsu pašvaldības cilvēks, viņš izteicis vēlmi dzīvot sabiedrībā. Lūdzu, saņemiet!
Nepārspīlējot šādi Latvijā nereti notiek process, ko speciālisti sauc sarežģītā vārdā par deinstitucionalizāciju, proti, sistēmu, kad cilvēkam, šajā gadījumā ar garīgās attīstības traucējumiem, nodrošina pāreju no institūcijas uz dzīvi sabiedrībā. Izpētot Tiesībsarga biroja veikto informācijas apkopojumu par dažos mēnešos no valsts sociālās aprūpes centriem iznākušo cilvēku turpmākajām gaitām, nākas secināt, ka nekāda deinstitucionalizācija nenotiek jeb tā notiek formāli, jo vairumā gadījumu cilvēki nonākuši atpakaļ institūcijā, bet divi – 38 gadus vecs vīrietis un 47 gadus veca sieviete – tika atrasti miruši.
Oficiāli Latvija ir apņēmusies īstenot tādu sociālo politiku, lai pēc iespējas mazāk cilvēku ar invaliditāti dzīvotu iestādēs, norobežoti no pārējās sabiedrības. Jau pirms vairāk nekā 15 gadiem valsts ir izvirzījusi mērķi ieviest un attīstīt alternatīvos sociālos pakalpojumus, kuros kā galvenais vadmotīvs ir cilvēku pašnoteikšanās veicināšana, neatkarīga dzīve sabiedrībā. Labklājības ministrijā (LM) skaidro, ka tieši līdz šāgada beigām ir jāizstrādā plāns deinstitucionalizācijas īstenošanai, ko paredz pamatnostādnes sociālo pakalpojumu attīstībai līdz 2020. gadam. Cilvēkiem, kuri ikdienā dzīvo valsts sociālās aprūpes centros, ir tiesības pamest šo centrus un uzsākt patstāvīgu dzīvi. Liela daļa aprūpes centros mītošie, visticamāk, bez citu cilvēku palīdzības vieni paši nekad nevarētu dzīvot, jo ir pilnībā aprūpējami, taču daudz ir arī tādu, kuri savu dzīvi varētu veidot paši. LM izmēģinājuma projektā sagrupējusi aprūpes centru iemītniekus līmeņos atbilstoši funkcionālo traucējumu smaguma pakāpei – un vismaz 1726 cilvēki būtu spējīgi organizēt savu dzīvi patstāvīgi vai ar nelielu palīdzību.
Kā tad līdz šim ir veicies ar deinstitucionalizāciju – vai cilvēki, kuriem veselības stāvoklis ļautu dzīvot sabiedrībā, to var izdarīt un, ja izsaka šādu vēlmi, kas ar viņiem notiek. Par visiem no aprūpes centriem iznākušajiem neviens datus neapkopo. Tiesībsarga birojs veicis izpēti, apkopojot informāciju par 15 personām, kuras aizgājušas no aprūpes centra. Diemžēl atklājās, viens cilvēks pēc iziešanas no aprūpes centra nonācis slimnīcā, divi pilnībā pazuduši no atbildīgo iestāžu redzesloka un atrasti miruši. Par nāves gadījumiem Neatkarīgā rakstīja – LM situāciju izvērtēja, bet nekonstatēja cēloņsakarību starp aprūpes centra rīcību, viņus izrakstot no pansionāta, un viņu nāvi. Abos gadījumos cilvēki no pansionāta bija nogādāti patversmē, kur un ko viņi darījuši pēc tam – informācijas nav. «Jāņem vērā – lai arī šiem cilvēkiem ir tiesības izvēlēties dzīvi ārpus iestādes, viņiem ir psihiskās attīstības traucējumi, un mēs zinām, ka, izrakstot no aprūpes centra un palaižot viņus pilsētā, viņi nespēs par sevi parūpēties, tad kā nosaukt šādu rīcību?» sarunā ar Neatkarīgo saka Tiesībsarga biroja speciāliste Inga Zonenberga. Analizējot šīs klientu lietas, lielākā problēma, ko saskata eksperti, ir saziņas trūkums starp dažādām iestādēm. Aprūpes centri nereti piezvana vai nosūta vēstuli pašvaldībai, informējot, ka tādam un tādam cilvēkam tiks pārtraukts pakalpojums, bet ne sīkāk, piemēram, kā viņš dzīvojis, kādu atbalstu vajag utt. Rezultātā cilvēks nonāk atkal iestādē, tikai tagad jau citā, piemēram, pašvaldības pansionātā. Otrkārt, lai arī cilvēkam ir tiesības prasīt viņu atbrīvot no sociālās aprūpes centra, tas nedrīkstētu notikt formāli - cilvēks ir jāsagatavo patstāvīgai dzīvei, jāpārliecinās, kur un kā viņš dzīvos, tam visam jānotiek sadarbībā ar pašvaldību sociālajiem darbiniekiem. Tikai pāris gadījumos situācija vismaz uz izpētes brīdi bija izveidojusies pozitīva. Dažos gadījumos cilvēki uzsākuši dzīvi grupu mājā, kas arī tiek uzskatīta par alternatīvu aprūpes centram.
Saskaņā ar LM plāniem, līdz 2020. gadam valsts sociālās aprūpes centru iemītnieku skaits jāsamazina par 1000 cilvēkiem, nodrošinot viņiem cita veida aprūpi. Šodien biedrība Rūpju bērns organizē konferenci Deinstitucionalizācija - vai vēl tālu?, kurā eksperti pārrunās esošo situāciju un problēmas.