Neatkarīgi no tā, vai ar nākamā gada 1. janvārī tiek vai netiek pilnībā atvērts elektroenerģijas tirgus, mājsaimniecībām par elektrību būtu jāmaksā par aptuveni trešdaļu dārgāk nekā pašlaik.
Šobrīd elektrības tirdzniecībai mājsaimniecībām brīvajā elektrības tirgū ir pieteikušies septiņi elektrības tirgotāji, no kuriem trīs ir izteikuši savu piedāvājumu. Tos salīdzinot, lielas atšķirības starp tarifu plāniem nav. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs neslēpa, ka elektrības cenu pieaugums pēc 2015. gada 1. janvāra varētu būt 15–30% apmērā. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes loceklis Rolands Irklis uzsvēra, ka brīvais tirgus nozīmē iespēju iedzīvotājiem izvēlēties lētāko iespējamo variantu, kas nebūtu, ja mājsaimniecības paliktu regulētā tirgū. Arī regulētā tirgū iespējams tarifu pieaugums, un, visticamāk, ja elektrības tirgus mājsaimniecībām netiktu atvērts, Latvenergo nāktu klajā ar tarifu pieauguma projektu.
R. Irklis prognozēja, ka elektrības cenu samazinājumu Latvijā varētu sagaidīt 2015. gada beigās, kad tiks atklāts Lietuvas un Zviedrijas starpsavienojums. SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis gan šaubījās, vai Latvijas iedzīvotāji pēc gada vai diviem varētu saņemt lētāku elektrību, jo elektrības gala cenu veido arī tīkla pakalpojums, OIK, PVN. «Pat tādā gadījumā, ja piepildās optimistiskās prognozes par elektrības cenas samazinājumu, tas vēl nenozīmē, ka samazināsies arī gala tarifs mājsaimniecībām. Esmu pārliecināts, ka ar laiku tīkla tarifs tiks celts, un nav zināms arī, kas notiks ar OIK. Tāpēc iespējama situācija, ka elektrības cenas samazinājumu noēdīs tīkla tarifa vai OIK pieaugums,» sacīja E. Rudzītis. A/s Sadales tīkls valdes loceklis Ilvars Pētersons skaidroja, ka OIK šobrīd ir iesaldēts un ne šogad, ne nākamgad netiek plānots tīklu tarifa pieaugums.
Igaunijā brīvās elektrības tirgus priekšrocības bauda jau teju divus gadus. Vārdu priekšrocības gan vajadzētu likt pēdiņās, jo arī Igaunijas iedzīvotāji par elektrību maksā dārgāk nekā pirms tirgus atvēršanas. SEB bankas Igaunijā klientu attīstības nodaļas vadītāja Evelīna Allasa ar ģimeni dzīvo 120 kvadrātmetru lielā mājoklī. Elektrība lielākoties tiek izmantota apgaismojumam un sadzīves priekšmetu (ledusskapja, televizora, datora utt.) darbināšanai. Pagājušajā mēnesī par elektrību bijis jāmaksā 60 eiro. Lai gan Igaunijā vidējā alga ir krietni lielāka nekā Latvijā, E. Allasa uzskata, ka maksa par elektrību mājsaimniecībām ir par augstu. Pirms diviem gadiem, kad Igaunija gatavojas pāriet uz brīvo elektrības tirgu, Evelīna un viņas ģimene sprieda, kuru piedāvājumu izvēlēties. «Mēs salīdzinājām piedāvājumus un secinājām, ka lielas atšķirības starp piedāvājumiem nav, tāpēc neredzējām vajadzību mainīt elektrības piegādātāju un palikām pie Eesti Energia,» atcerējās E. Allasa.
Savukārt Lietuva pagaidām nesteidzas ieviest brīvo elektrības tirgu.