Valdības atbalstītais Labklājības ministrijas priekšlikums par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu paredz veikt būtiskas izmaiņas sociālās drošības jomā, kuras iedzīvotāji uz savas ādas sajutīs ne agrāk kā pēc diviem gadiem.
Jauno minimālo ienākuma līmeni, ko izmantos, aprēķinot minimālos pabalstus vai nosakot ar nodokli neapliekamo minimumu, varētu ieviest 2017. gadā, un tā apmērs būs atkarīgs no vidējiem mājsaimniecību ienākumiem valstī. Ja to noteiktu šogad, tas būtu 129 eiro vienam cilvēkam mēnesī.
Pašlaik Latvijā noteiktie minimālie ienākuma līmeņi nav pamatoti un nav saistīti ar rādītājiem, kas raksturo iedzīvotāju situāciju. Piemēram, garantētais minimālais ienākuma (GMI) līmenis nav piesaistīts nevienam sociāli ekonomiskajam rādītājam. Arī minimālie ienākuma līmeņi Latvijā ir vairāki – bez jau minētā GMI līmeņa, kas ir 49 eiro, ir arī trūcīgas personas ienākumi – 128 eiro, kā arī maznodrošinātas personas ienākuma līmenis, ko pēc saviem ieskatiem var noteikt katra pašvaldība.
Ko nozīmē šie 129 eiro? Tas, pirmkārt, nav pabalsts, uz ko varētu pretendēt nabadzīgas personas. Tas ir minimālais ienākums mēnesī, mazāk par kuru nevienam iedzīvotājam nevajadzētu saņemt uz rokas. «Mēs par pamatu ņemam Eiropas Savienības metodoloģiju nabadzības mērīšanā, kas paredz minimālā ienākuma līmeņa noteikšanā izmantot procentus no vidējiem mājsaimniecību ienākumiem, atmetot galējības – vislielākos un vismazākos ienākumus,» Neatkarīgajai norāda Labklājības ministrijas eksperte Evija Kūla, «valdība apstiprinājusi šo minimālo ienākumu noteikt 40 procentu apmērā, kas šogad naudas izteiksmē būtu 129 eiro, bet, mainoties vidējiem ienākumiem, mainīsies arī šis minimālais ienākums.» Turklāt eksperte arī uzsver, ka ģimenei minimālā ienākuma līmenis tiek rēķināts uz katru ģimenes locekli citādi, proti, nevis vienāda summa uz visiem ģimenes locekļiem, bet ar atbilstošiem koeficientiem, pieņemot, ka pirmajam pieaugušajam jāsedz ģimenes pamata izdevumi, bet pārējiem – izdevumi mazāki.
Kā šis minimālais ienākums tiktu piemērots? E. Kūla min piemēru – ģimeni, kurā ir abi apgādnieki un divi bērni. Šādai ģimenei minimālais ienākums būtu 349 eiro mēnesī, kas mēnesī jānodrošina ar algotu darbu vai, ja darba nav, ar sociālo sistēmu atbalstu. «Taču te jāņem vērā, ka ģimenei, kurā ir divas darbspējas vecuma personas un nav nekādu objektīvu iemeslu, kāpēc tās nevar strādāt, šis minimālais ienākums nebūs pastāvīgs ienākums, jo darbspējīgai personai vajadzētu pašai sevi nodrošināt,» uzsver E. Kūla. Uz jautājumu, vai cilvēkam, kuram nav nekādu ienākumu un kurš nemaz arī negrasās neko mainīt, arī būtu tiesības saņemt regulāri šādu ienākumu mēnesī, speciāliste atbild, ka tik vienkārši šī sistēma tomēr nestrādās. Galvenais ir un paliek sociālais darbs ar šādām personām un līdzdarbības pasākumi, lai arī paši cilvēki pieliktu pūles izkļūšanai no nabadzības. Izvērtējot pašreizējo situāciju, secināts, ka pat vistrūcīgākie cilvēki nesaņem pienācīgu atbalstu un, pat saņemot palīdzību, nespēj izkļūt no nabadzības. Minimālo ienākuma līmeni LM piedāvā sasaistīt ar GMI – to paceļot no 49 eiro līdz 129, tāpat ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu no pašreizējiem 75 eiro pacelt līdz 129 eiro, kā arī palielināt minimālo pensiju. LM arī piedāvā izvērtēt minimālā ienākuma līmeņa sasaisti ar bezdarbnieka minimālo pabalsta apmēru un valsts sociālajiem pabalstiem. Lai jauno sistēmu iedzīvinātu, nepieciešama virkne izmaiņu likumos un vispirms jāizstrādā plāns minimālā ienākuma ieviešanai. Reformai būs nepieciešami arī ievērojami papildu finanšu līdzekļi – no 160 līdz 215 miljoniem eiro, konkrēti tas atkarīgs no tā, kāda pieeja tiks izvēlēta saistībā ar minimālajām pensijām, jo arī tās, nosakot minimālo ienākumu, būs jāmaina.