Uzbrukums "Neatkarīgajai" vērtējams kā mēģinājums laikrakstu iebiedēt

© Andrejs Strokins, f64

Ielaušanās Neatkarīgās Rīta Avīzes redakcijā naktī no 1. uz 2. janvāri vērtējama kā rūpīgi plānota redakcijas darba traucēšana un uzbrukums brīvajai presei ar vēlmi brīdināt nejaukties kādās tēmās. Tā Neatkarīgās redakcijas demolēšanu vērtē laikraksta vadība.

Pēc pamatīgas notikuma vietas apskates izmeklētāji secinājuši, ka noziedznieki Neatkarīgās un Mediju nama (MN) telpās iekļuvuši, atlaužot evakuācijas izejas. Tādējādi neapstiprinās sākotnējā versija, ka zagļi izmantojuši elektronisko durvju karti. Izlaužot evakuācija izejas durvis, zagļi visticamāk sākumā ārdījušies MN telpās ēkas 5. stāvā, bet pēc tam tādā pašā veidā iekļuvuši arī Neatkarīgās redakcijā ēkas 4. stāvā, kur turpinājuši demolēšanu.

"Ir absurdi teikt, ka redakcijā ielauzušies parasti narkomāni. Tā kā žurnālistiem ir nenormēts darba laiks, pastāv liels risks, kad tajā brīdī redakcijā kāds varētu atrasties. Tomēr zagļi bija izskaitļojuši vakaru un nakti, kad redakcijā netiek gatavoti žurnālu kārtējie numuri, un tad arī ielauzušies," stāsta Mediju nama valdes priekšsēdētājs Armands Puče.

Izmeklētāji arī pieļauj, ka zagļi bijuši neliela auguma, jo caur izsistajām stikla durvīm liela auguma cilvēki nemaz nespētu ielīst kabinetos. Zagļi arī, lienot caur izsistajām durvīm, pamatīgi sagriezušies un notašķījuši sienas ar savām asinīm.

Pagaidām noskaidrots, ka no redakcijas nozagti trīs datoru monitori, no kuriem divi ir profesionāli un izmantoti maketēšanai. Pazudis arī MN finanšu nodaļas vadītājas klēpjdators. Zagļi atlauzuši arī vairākus seifus, kuros gan glabājušās tikai dāvanu kartes, kuras garnadži nav aiztikuši.

Neatkarīgās galvenā redaktore Anita Daukšte uzskata, ka redakcijas un MN telpu demolēšana ir laupīšanas imitācija. "Viss liecina, ka noziedznieki ļoti labi zināja, kur atrodas – kvartāla struktūra ir tāda, ka šeit nevar izvirzīt versiju par nejaušu garāmgājēju narkomānu, kurš ieslīdējis telpās, lai ātri pagrābtu ko vērtīgu, ko pārdot kārtējai devai. Mans kabinets ir izdemolēts, vērtīgākās lietas nav paņemtas, un meklēt galvenās redaktores kabinetā naudu – tas būtu ļoti naivs priekšstats par redakcijas darbu, bet šeit ir acīmredzami, ka noziedznieki ļoti labi pārzināja Neatkarīgās un Mediju nama struktūru un pat avīzes iznākšanas laikus. Sākotnējā versija par informācijas un redakcijas darbinieku avotu meklēšanu dokumentos neapstiprinās," skaidro A. Daukšte.

"Pieļauju, ka noziedznieku vai to darbības pasūtītāju patiesais mērķis ir ietekmēt redakcijas darbu, radīt priekšstatu, ka jebkuriem preses centieniem ir iespējams traucēt. Tātad – tā ir savdabīga jauno laiku iezīme – uzbrukt presei, ceturtajai varai, kas līdz šim bijusi relatīvi tabu pat pēc noziedzīgās pasaules likumiem. Ar to redakcijai nāksies rēķināties, bet tas, protams, neietekmēs mūsu darbību. Mēs nestrādāsim pēc vilku likumiem, lai kā arī ar šādiem uzbrukumiem mūs grib noskaņot," teic Neatkarīgās galvenā redaktore.

"Visticamāk, tas bija mēģinājums iebiedēt avīzes redakciju. Neatkarīgā daudz ir rakstījusi par tēmām, kas radījušas plašu rezonansi sabiedrībā. Neatkarīgā pamatoti kritizējusi prokuratūras darbu un bezdarbību, bezkaislīgi atspoguļojusi nelikumības KNAB operatīvajā darbībā, daudz rakstījusi par ventspilnieku tranzītbiznesa kariem. Pavisam nesen, pirms svētkiem, tiesas sēdē uzņēmējs Valentīns Kokalis skaļi izteica neapmierinātību ar veidu, kā avīze atspoguļo tiesas procesu un viņa lomu tajā, kā arī iesniedza prasību, lūdzot atsaukt vienu publikāciju," norāda A. Puče.

Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja priekšniece Ieva Rekšņa Neatkarīgo informēja, ka par ielaušanos avīzes redakcijā sākts kriminālprocess un jaunumi par izmeklēšanas gaitu gaidāmi šodien.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais