Par Eiropraidu jau kļūst neērti

Latvijas prezidentūra Eiropas Padomē 2015. gadā pārklājas ar netradicionālā seksa festivālu EuroPride, un šis fakts jau sāk radīt pirmos pikantos sarežģījumus.

Laikmetīgās mākslas centrs kim? neērtā stāvoklī nostādījis savus labvēļus, pasludinot viņus par Rīgā gaidāmā festivāla EuroPride 2015 atbalstītājiem: Rīgas domi, Kultūrkapitāla fondu, Kultūras ministriju. Lāča pakalpojums tas ir arī Nacionālajai apvienībai (NA), kas vada ministriju un līdz šim strikti iestājusies par tradicionālo ģimenes modeli. Geju mākslas ikonas Somijas Toma (Tom of Finland) bildītēs ciešos apskāvienos dejojoši vīri jau nodēvēti par NA patieso seju. Taču partija kategoriski noliedz seksuālās orientācijas maiņu, norādot, ka «nevar atbalstīt netradicionālas ģimenes popularizēšanu un propagandu. Līdz ar to šāda veida pasākumus Nacionālā apvienība neatbalsta un neatbalstīs nākotnē». Un tomēr, fakts paliek fakts, kim? ražoto kultūru ministrija atbalsta, un šis esot tikai sākums plašai programmai, kas veltīta nākamgad Latvijas prezidentūras laikā ieplānotajam eiropraidam.

Stereotipi esot jāpārskata

Ko tad īsti kim? pašlaik piesaka intelektuāļugeju dienaskārtībā? Vispirms tā būs divu mākslas kuratoru Kaspara Vanaga un Gerija Evereta diskusija un lasījumi. Kaut kad vēlāk, kā noprotams, sekos arī izstāde, un tās problemātika tiek formulēta šādi: «Kā ar unikālu vēsturisku atsauču, to vidū geju mākslas ikonas Tom of Finland maskulīno un seksuāli uzlādēto attēlu, klātbūtni izvaicāt binārā lomu dalījuma (dzimte, seksuālā orientācija..) izredzes šodienā un radīt priekšnoteikumus citu atlikušo stereotipu pārskatīšanai?»

Taču gan Kultūras ministrija, gan arī Rīgas dome, kas reklāmas rakstā minētas praida atbalstītājos, apgalvo, ka nevēlas pārskatīt pastāvošos dzimumu stereotipus (tostarp uzskatu, ka tantēm jāguļ ar onkuļiem). Pašvaldības pārstāvis Uģis Vidauskis uzsver, ka eiropraida organizatoriem atbalsts nav sniegts un arī nav plānots: «Ir bijusi sarakste, ka viņi varētu nākt uz domi runāties, bet pagaidām nekā konkrēta. Šobrīd starp mums nav nedz oficiālas, nedz arī neoficiālas sadarbības.» Kad pasākumi tiks pieteikti, tad arī pašvaldība vērtēs nepieciešamību kaut kā iesaistīties – tajā skaitā vajadzību sargāt praidistus no karojošiem homofobiem. Jāatgādina, ka uz Eiropas geju lielāko burziņu atbrauks kā vieni, tā otri, un arī Latvijas sabiedrībā radikāļu netrūkst abās seksa frontēs.

Vienam geji, citam māksla

Acīmredzot raizējoties par savu politiski konservatīvo piederību, Kultūras ministrija no geju festivāla distancējas. Preses dienests vēsta: «KM tiešs atbalsts Eiropraida kultūras pasākumiem nav paredzēts, un KM nav iesaistīta Eiropraida norišu organizēšanā.» Jā, sadarbības līgums ar kim? gan esot noslēgts – par atbalstu laikmetīgās mākslas pieejamībai, un saskaņā ar to kim? «apņemas visos savos organizētajos pasākumos un publikācijās iekļaut KM kā šīs biedrības atbalstītāju». Taču kim? organizēto pasākumu saturs ir pilnībā kim? kompetencē. Te arī izveidojies pārpratums, ko kurš atbalsta – geju festivālu, laikmetīgo mākslu vai abus reizē.

Tagad kim? izpilddirektore Linda Pavļuta precizē atbalstītāju konkrēto pienesumu: diskusijas pasākumu finansiāli atbalsta biedrība Mozaīka, Somijas vēstniecība un Valsts kultūrkapitāla fonds. Savukārt Rīgas dome un Kultūras ministrija «atbalsta kim? Laikmetīgās mākslas centra darbību šajā periodā».

Pietiek ar rozā dolāriem

Pārpratums aktualizējis jautājumu, vai valstij par nodokļu maksātāju naudu vispār būtu jāatbalsta pretrunīgi vērtētā eiropraida norise un tā ietvaros plānotā kultūras, mākslas, izklaides un cita rakstura pasākumi. Jo īpaši tādēļ, ka pašiem gejiem taču netrūkst rozā dolāru, ko tērēt izklaidēm. Bērni viņiem nav jāaudzina, naudas daudz. Vismaz tā pavasarī kādā diskusijā geju pārticību skaidroja viens no aktīviem praidu dalībniekiem Kārlis Streips. Organizatori daudzkārt jau uzsvēruši, ka Rīga par praida norises vietu izvēlēta tieši tādēļ, ka nākamajā pusgadā kļūs par Eiropas Savienības politikas centru. Šī būs iespēja aizstāvēt savas tiesības vai pieprasīt jaunas privilēģijas – kā nu kurš to traktē.

Prezidentūras sekretariāta pārstāve Linda Jākobsone vēsta, ka «neviens Europride pasākums nekādā formā no sekretariāta puses šobrīd netiek atbalstīts. Taču plānošanā tas tiek ņemts vērā tāpat kā jebkurš cits liela apjoma pasākums, kas notiek prezidentūras laikā Rīgā». Tātad attieksme vēl var mainīties, un tas noprotams arī no praida organizatora biedrības Mozaīka atbildes: «Pašlaik EuroPride 2015 pasākumiem valdība/valsts institūcijas/pašvaldība atbalstu tiešā veidā nesniedz.» Kādi pasākumi eiropraida ietvaros plānoti, pagaidām netiek izpausts. Iepriekš izskanējis, ka tādu būšot vairāk nekā pussimts un ieturēti tiks tautiskās noskaņās.

http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2014/10/22/par-eiropraidu-jau-klust-neerti