Radona trauksme ir jāignorē
Vides institūciju paziņojumi par radioaktīvo radona gāzu bīstamību Latvijas iedzīvotāju mitekļos ir nepārbaudīti pārspīlējumi, kuru mērķis ir peļņas nolūkos sēt cilvēkos satraukumu. Ekonomikas ministrija norāda, ka papildu prasības attiecībā uz radiācijas līmeņa kontroli būvniecībā nav nepieciešams noteikt.
Radiācijas drošības centra direktors Mārcis Slavinskis stāsta, ka deviņdesmitajos gados Latvijā jau ir veikti radona mērījumi un tobrīd viss atbilda normas robežām. Arī pašlaik nav pamata aizdomām, ka nez kur būtu uzradušies jauni starojuma avoti. Tomēr Latvija Eiropas Savienības pieprasīto radona sākotnējo izpēti nevar balstīt uz 20 gadus veciem datiem. Vienlaikus, lai iedzīvotājos nesētu paniku, pētīšanu pavadīšot skaidrojoša sabiedrisko attiecību kampaņa un dažādi semināri. Tātad nauda atlēks arī mediju aģentūrām. Vides ministrija summas joprojām nenosauc, vien norāda pamatojumu, kāpēc radons pēkšņi ir kļuvis tik nozīmīgs: «Eiropas līmenī ir izstrādāta direktīva, kas nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem, tai skaitā arī nosacījumus attiecībā uz radonu, un nosaka uzdevumu līdz 2018. gadam pārskatīt ar šo saistītos tiesību aktus. Atbilstoši direktīvas prasībām dalībvalstīm būs jāizstrādā radona rīcības plāns, paredzot arī pasākumus iedzīvotāju aizsardzībai.» Uzdevums apzināt situāciju saistībā ar radonu ierakstīts Latvijas Vides politikas pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam. Arī neesošas problēmas pētīšana maksā naudu. Tomēr no iedzīvotāju interešu viedokļa lielākais kaitējums būtu, ja šo pētīšanu noteiktu par obligātu būvniecībā.
Ekonomikas ministrija vides sektora iniciatīvas neatbalsta: «Papildus jau esošai būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanai nav pamata papildus noteikt speciālas prasības attiecībā uz radiācijas līmeņa noteikšanu vai kontroli.» Saskaņā ar ES regulu jau šobrīd būves jāprojektē tā, lai visā ekspluatācijas laikā, un pat nojaucot, tās neapdraudētu cilvēku veselību un drošību. Būvmateriāli nedrīkst saturēt bīstamas vielas, gāzes, un viens no atsevišķi izceltiem nepieļaujamiem faktoriem ir bīstama radiācija. Higiēnas, veselības un vides normu ievērošana noteikta jau būvizstrādājumu standartos, un dublēt tos vēl ar jaunām prasībām un formalitātēm nav nepieciešamības. Te jāatgādina, ka radons nav vienīgā gāze, kas dabā rodas, sabrūkot urānam. Acīmredzot tā dvīnī toronā vides biznesmeņi vēl nav saskatījuši peļņas potenciālu.