Sprungulis valdības ratos – nacionāļi
«Man visi mīļi,» atbildot uz Neatkarīgās jautājumu, kura no partijām jaunās valdības veidošanas procesā būtu dēvējama pa rūpju bērnu, atbildēja premjerministre Laimdota Straujuma.
Tomēr tā ir tikai diplomātiski neitrāla atbilde, jo viss liecina par to, ka koalīcijas ģimenē rūpju bērns ir – un tā ir nacionālā apvienība (NA).
Oficiāli jaunās valdības arhitekte L. Straujuma ar veci jaunajiem koalīcijas biedriem ir tikusies divas reizes, un nevienā no tām partijas nav spējušas pielāgot savas ambīcijas premjeres piedāvājumam.
Turklāt Vienotība šo procesu joprojām cenšas vadīt no nu jau zaudētajām spēka pozīcijām, kas valdības veidošanu ar pieaugušajām koalīcijas partneru vēlmēm vieglāku nepadara. Jo vairāk tāpēc, ka, saņemot lielāku vēlētāju atbalstu, NA apņēmusies neatdot savas pozīcijas un izsist no vēlēšanu rezultātiem maksimālu labumu. Proti, Saeimas priekšsēdētāja un izglītības un zinātnes ministra amatu, tiekot vaļā no problemātiskā veselības ministrijas portfeļa.
Bez grēka nav arī Zaļo un zemnieku savienība, kas, uzvarējusi divos no pieciem vēlēšanu apgabaliem un lielā daļā novadu, uzskata, ka vēlētāji izrādījuši nepatiku par NA realizēto politiku Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, un vēlas šo portfeli pārņemt no nacionālistiem, kas tajā krampējaini ieķērušies teju ar zobiem.
Pēc koalīcijas tapināšanas sapulces aizvadītajā piektdienā Vienotības līdere Solvita Āboltiņa neslēpa, ka Vienotība, iespiesta stūrī, ir gatava uzņemties atbildību par Veselības ministriju, šādi atvieglojot NA tieksmi pielabināt vēlētājus, nesasmērējoties ar smagākajām un sliktāku reputāciju sološajām nozarēm. Tomēr tajā pašā laikā koalīcijas līdere nav gatava atteikties no Izglītības un zinātnes ministrijas vadības, kuru, visticamāk, tā vēlas uzticēt Lolitai Čigānei.
Ap šīs jaunās politiķes vārdu savijušās gana daudz intrigu, piemēram, izskanējis, ka L. Straujuma nav gatava viņu izvirzīt nākotnes izglītības politikas veidotājas postenim, kaut arī S. Āboltiņa joprojām uzskata, ka viņa ir piemērota kandidāte. NA savukārt ir pārliecināta, ka nākotnes vēlētāja audzināšana ir uzticama tieši tai, jo Vienotība, it sevišķi L. Čigānes veidolā, esot pārāk liberāla un nacionāli neitrāla, kas nākotnē varētu apdraudēt pat valsts drošību.
Vēl viens sprungulis topošās jaunās valdības spieķos ir Saeimas priekšsēdētāja amats. L. Straujuma iecerējusi, ka tas labāk piedienētu ZZS Gundaram Daudzem, kas jau iepriekš pabijis augstajā amatā. Tomēr arī šajā jautājumā NA ir savs viedoklis: jārespektē vēlētāju griba un parlamenta spīkeres amats jāatdod viņiem – bijušajai žurnālistei Inārai Mūrniecei.
Nacionālisti par vērā ņemamu neuzskata arī apsvērumu, ka Eiropas Savienības prezidentūras laikā Saeimas vadīšana būtu jāuztic cilvēkam ar pieredzi, jo arī pieredzējušie cilvēki, redz, reiz esot stājušies šajā amatā bez pieredzes.
Tomēr ģenerālplānu grozīt netiecas pat NA. Joprojām spēkā esot sadalījums, ka Vienotība saglabā premjerministra troni un piecas ministrijas, tajā skaitā Satiksmes, uz kuru cierēja zaļzemnieki, bet ZZS – piecas ministrijas, atlicinot koalīcijas pastarīšiem NA četras ministrijas.