VESELĪBA: Vēnu problēmu ārstēšana sākas ar izpratni
Žurnālā Māja pēdējo gadu laikā Dr. Mauriņa Vēnu klīnikas ārsti bieži snieguši intervijas par mūsdienīgām vēnu slimību diagnostikas, profilakses un ārstēšanas iespējām. Čaklākiem lasītājiem šķiet – nu kurš gan vēl to nezina! «Tomēr pēc katras publikācijas vērojams pacientu pieplūdums un vienmēr atnāk arī tādi, kuri par to visu uzzinājuši pirmoreiz. Dažkārt tie ir pacienti ar nopietnām vēnu slimībām. Viņi atzīstas, ka jau vairākus gadus to dēļ naktīs nav varējuši gulēt, un saka – būtu mēs uzzinājuši par jums agrāk... Šo cilvēku dēļ ir vērts turpināt izglītojošās kampaņas,» uzskata flebologs, asinsvadu ķirurgs Juris Rīts.
– Kā zināms, vizīte pie flebologa sākas ar ultraskaņas duplekssonogrāfijas diagnostiku. Nu jau esat to veikuši lielam cilvēku skaitam. Ko esat atklājuši?
– Mūsu redzeslokā nonāk gan cilvēki ar smagi ielaistām vēnu slimībām, gan ar nelielām kosmētiskām problēmām. Procedūra nesāpīga, ātra un nav bīstama. Izdarot šo izmeklējumu, mēs precīzi varam pacientam pateikt, kāda ir viņa slimības stadija un kādi pasākumi veicami, lai to novērstu. Varam sākt ārstēšanu, pirms rodas komplikācijas, un tā panākt, ka cilvēks ar minimālām sūdzībām tiek pasargāts no nopietnas slimības attīstības nākotnē. Vai arī konstatējam, ka ārstēšana pašlaik nav nepieciešama, piemēram, ja uz kājas fiziskas slodzes laikā izspiežas vēna, kas citādi netraucē. Ir arī cilvēki, kuri vēlas pārbaudīt vēnu veselību profilaktiski, lai zinātu, vai viss kārtībā. Šī informācija viņiem ir būtiska, jo sniedz iekšēju mieru. Savukārt citreiz atrodam nopietnas ādas izmaiņas un konstatējam, ka nepieciešama ārstēšana, bet cilvēks saka – esot domājis, ka āda apdegusi saulē, tāpēc tāda brūna, cieta un neveselīgi spīdīga.
– Kāds ir jūsu iespaids – vai pacientu ar smagām vēnu problēmām kļūst mazāk un vai cilvēki ārstējas aktīvāk?
– Man nav izjūtas, ka mēs būtu izārstējuši visus pacientus ar smagajām vēnu problēmām, kurus vajadzētu izārstēt. Lai arī tauta mums nav visai liela, vēnu slimības ir burtiski katram trešajam un no tām cieš ļoti liels cilvēku skaits. Pieaugot populācijas vecumam, kas Latvijā notiek arī uz emigrācijas fona, es teiktu, ka šī problēma ir ļoti izplatīta, tāpēc darba mums netrūkst, bet sāpīgs jautājums ir ārstu pieejamība sociālu un finansiālu apsvērumu dēļ.
– Tas acīmredzot ir jautājums, kas jārisina valstij. Vai ir kaut kas tāds, ko lietas labā var darīt arī tāda privāta klīnika kā jūsējā?
– Zināmā mērā ārstēšanas pieejamību cenšamies veicināt ar lojalitātes programmas palīdzību.
– Kās tā ir par programmu, un kā tā darbojas?
– Dalībai lojalitātes programmā interesenti var reģistrēties mūsu klīnikas mājaslapā, un pēc aptuveni divām nedēļām viņi iegūst lojālo pacientu statusu un saņems privilēģiju kartes. Tas nozīmē, ka viņi pirmie saņem informāciju, visbiežāk ar elektroniskā pasta starpniecību, par to, ka noteiktos periodos tiek piedāvātas īpašās cenas noteiktiem ārstēšanas veidiem. Piemēram, tipiska ir situācija, kad cilvēks bijis uz konsultāciju un uzzinājis, ka viņam vajadzīga vēnu lāzeroperācija. Taču šī operācija maksā 700, 800 vai varāk eiro, un pacients jautā, kad varētu būt paredzamas kādas atlaides. Ārsts vizītes laikā to bieži vien nevar pateikt, jo viņam pašam vēl nav tādas informācijas. Bet pēc dažiem mēnešiem klīnikā tiek nolemts rīkot meistarklases ārstiem vai arī uzsākt kādu pētījumu. Šim nolūkam jāatlasa pacienti ar attiecīgām diagnozēm, kas atbilst noteiktiem kritērijiem, un viņi saņem ārstēšanu un arī lielāku mediķu uzmanību ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem. Līdz šim par to uzzināja tikai tie pacienti, kuri paši regulāri aktīvi interesējās un sekoja klīnikas aktualitātēm, bet lojalitātes programma dod iespēju saņemt šo informāciju bez speciālas meklēšanas. Samērā regulāri dažādām procedūrām un manipulācijām klīnikā ir atlaides, piemēram, novembrī un decembrī privilēģiju karšu īpašniekiem būs atlaides pirmreizējām konsultācijām, bet janvārī būs zināmas atlaides lāzeroperācijām. Vai arī, runājot par to pašu diagnostiku: ja cilvēku nodarbina jautājums par vēnu veselību vai, izlasot kādu rakstu, viņš secina, ka varētu būt kāda problēma, tad, piesakoties lojalitātes programmai, viņš uzzinās, kad būs cenu atlaides konsultācijām ar diagnostiku, un varēs tās izmantot. Pieteikšanās naudu nemaksā.
– Vai arī šobrīd atlasāt pacientus kādam pētījumam vai meistarklasēm?
– Meistarklasei, kas plānota decembrī, atlasām cilvēkus ar neveselām zemādas vēnām – nepieciešams noteikts pacientu skaits ar noteiktām slimības formām. Par to iesaku interesēties pie mūsu ārstiem. Turpinās arī starptautiskais pētījums par venozo trofisko čūlu ārstēšanu. Šajā pētījumā var piedalīties pacienti, kuriem ir venozas čūlas apakšstilbos (nevis uz pēdām), čūlas minimālais laukums ir četri kvadrātcentimetri, bet maksimālais – 60 kvadrātcentimetru, turklāt šī čūla uz kājas nav sadzijusi vismaz četras nedēļas vai ilgāk. Noteiktus kritērijus izvirzām arī pētījuma dalībnieku vispārējai veselībai, kam jāatbilst zināmiem vidējiem rādītājiem, lai varētu salīdzināt rezultātu. Ja ārsts atzīst, ka pacients atbilst iekļaušanai pētījumā, tas paver iespēju saņemt šo ārstēšanu ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem. Mēs turpinām arī pētījumu par lāzeroperācijām, un tajā iekļautie pacienti saņem ārstēšanu ar ļoti kvalitatīvām tehnoloģijām. Šis pētījums attiecas uz primāri varikozām vēnām – tas nozīmē, ka ir slimas virspusējās zemādas vēnas, kas iepriekš nav operētas. Ja, izvērtējot vēnu anatomisko struktūru, secinām, ka tā atbilst pētījuma mērķiem, tad lāzeroperāciju vienā kājā varam piedāvāt ar 55% atlaidi no standartcenas.
– Vai paši aktīvi nemeklējat pētījumu dalībniekus klīnikas datu bāzēs?
– Nē, nevienu nemeklējam un nepierunājām. Mūsu uzdevums ir sniegt informāciju par to, ko mēs varam, un ieteikt labāko ārstēšanas metodi, bet lēmumu pieņem cilvēks pats. Ārsta un pacienta attiecību pamatā ir uzticēšanās un sadarbība. Ja cilvēks uzticas un grib, lai viņu ārstē, tad mēs esam gatavi to darīt, neatkarīgi no tā, vai runa ir par smagām čūlām vai par nelielām kosmētiskām problēmām. Bet, ja cilvēks kaut kādu apsvērumu dēļ neizvēlas kādu ārstu, jo viņš nerosina uzticību, tad laba sadarbība neveidojas.
– Iemesliem, kādēļ pacients izvēlas vai neizvēlas kādu ārstu, bieži vien nav nekāda sakara ar daktera profesionālo varēšanu, reizēm tie šķiet muļķīgi, piemēram, patīk vai nepatīk viņa fotogrāfija vai vārds...
– Mēs ar izpratni izturamies pret pacientiem, kuri izvēlas ārstus pēc fotogrāfijas, dzimuma, vecuma un tamlīdzīgiem kritērijiem. Uzskati cilvēkiem ir ļoti dažādi, un tas nav nekas nosodāms. Ir pacienti, kuriem šķiet svarīgi veikt ārstēšanos noteiktā mēness fāzē, zvaigžņu stāvoklī vai veiksmīgā datumā, – iespēju robežās respektējam arī šādas vēlmes, ja cilvēks tic, ka tas sekmē labu rezultātu. Pacienta uzticēšanās ārstam reizēm ir nenovērtēta lieta. Ķirurgs ir tas cilvēks, kuram ir tiesības legāli izdarīt iejaukšanos otra cilvēka ķermenī, tātad viņam tiek piešķirta ārkārtīgi liela uzticēšanās. Protams, pacientam ir jābūt pārliecinātam, ka tas, kurš iejauksies viņa organismā, ir tas īstais, kurš izdarīs to vislabāk. Un ja šī uzticība ir, tad arī rezultāts būs vislabākais. Bet tā jau ir attiecību filozofija. Pacientam ir vajadzīga uz pierādījumiem balstīta, saprotama un izpildāma medicīna. Pacients jautā, viņam tiek sniegta izsmeļoša atbilde, ir skaidrs, kāpēc, piemēram, tiek liktas saites, kāpēc jānāk uz pārsiešanu, kāpēc nav jālieto vienas tabletes un kāpēc ir jālieto kādas citas. Ja cilvēks to visu labi saprot, tad viņš arī var labi izpildīt ārsta norādījumus un tad arī rezultāts ir.
Promo raksts tapis sadarbībā ar Dr. Mauriņa Vēnu klīniku
(ielauzums)
Lai arī tauta mums nav visai liela, vēnu slimības ir burtiski katram trešajam un no tām cieš ļoti liels cilvēku skaits
PAR UZTICĒŠANOS. «Ja cilvēks uzticas un grib, lai viņu ārstē, tad mēs esam gatavi to darīt, neatkarīgi no tā, vai runa ir par smagām čūlām vai par nelielām kosmētiskām problēmām,» saka flebologs, asinsvadu ķirurgs Juris Rīts