VESELĪBA: Spi­ru­lī­na, sau­kta par su­per­pro­duk­tu

© publicitātes

Vēl pirms ga­diem des­mit spi­ru­lī­nas no­sau­kums vai­rā­ku­mam mū­su ze­mes ie­dzī­vo­tā­ju li­ka ne­iz­prat­nē pa­raus­tīt ple­cus. Vē­lāk, ar­vien bie­žāk ie­vē­ro­jot šo sa­stāv­da­ļu da­žā­dos ve­se­lī­bu vei­ci­no­šos pro­duk­tos, pa­tē­rē­tā­ji sā­ka par to in­te­re­sē­ties vai­rāk, un ta­gad jau dau­dzi zi­na, ka spi­ru­lī­na ir zil­za­ļa silt­ūde­ņu mikro­aļ­ģe, kas iz­ci­li ba­gā­ta ar vēr­tī­gām uz­tur­vie­lām. Sa­vu no­sau­ku­mu tā ie­gu­vu­si, pa­tei­co­ties spi­rāl­vei­da for­mai.

«Pē­dē­jā lai­kā par spi­ru­lī­nu ir daudz in­for­mā­ci­jas. Šā pro­duk­ta pa­tē­riņš pa­sau­lē ik ga­du pie­aug gan­drīz par 30%,» sa­ka ārsts Kas­pars Iva­novs, SI­A Lo­tos phar­ma di­bi­nā­tājs un val­des priekš­sē­dē­tājs. «Gan ANO Pār­ti­kas un lauk­saim­nie­cī­bas or­ga­ni­zā­ci­ja, gan Pa­sau­les ve­se­lī­bas or­ga­ni­zā­ci­ja ir at­zi­nu­šas spi­ru­lī­nu par augst­vēr­tī­gu uz­tur­pro­duk­tu (an­gļu va­lo­dā tiek lie­tots ap­zī­mē­jums su­per­fo­od), kas var dot ne­aiz­stā­ja­mu ie­gul­dī­ju­mu cī­ņā ar ba­du un ir pie­mē­rots re­zer­vju vei­do­ša­nai ār­kār­tas ga­dī­ju­miem, jo tas ļo­ti kon­cen­trē­tā vei­dā sa­tur dau­dzas sva­rī­gas uz­tur­vie­las.»

SPI­RU­LĪ­NĀ IR:

6 rei­zes vai­rāk ol­bal­tum­vie­lu ne­kā olās, 8 ne­aiz­stā­ja­mās amino­skā­bes un 10 ci­tas amino­skā­bes

50 rei­zes vai­rāk dzelzs ne­kā spi­nā­tos

7 rei­zes vai­rāk kal­ci­ja ne­kā pie­nā

10 rei­zes vai­rāk kā­li­ja ne­kā ba­nā­nos

daudz­vei­dīgs anti­ok­si­dan­tu sa­turs

augsts B12 vi­ta­mī­na sa­turs

arī ci­ti B gru­pas vi­ta­mī­ni, ka­ro­ti­no­īdi, D, E un K vi­ta­mīns, jods, hroms, varš, mag­nijs, se­lēns, cinks

Pro­dukts ar se­nu vēs­tu­ri

Spi­ru­lī­na tiek uz­ska­tī­ta par vie­nu no se­nā­ka­jām dzī­vī­bas for­mām uz Ze­mes, kas past­āvē­ju­si mil­jar­diem ga­du, do­dot sa­vu ie­gul­dī­ju­mu skā­bek­ļa ra­žo­ša­nā, kam pa­tei­co­ties vē­lāk va­rē­ja at­tīs­tī­ties ci­tas dzī­vī­bas for­mas.

«Mū­su kli­ma­tā spi­ru­lī­na ne­aug, jo tai ne­pie­cie­ša­mā mi­ni­mā­lā ūdens tem­pe­ra­tū­ra ir +24 grā­di,» stās­ta K. Iva­novs. «Āf­ri­kas val­stu ie­dzī­vo­tā­ji pa­zīst un lie­to šo pro­duk­tu jau gad­sim­tiem il­gi. Ga­ta­vo­jot to tra­di­ci­onā­la­jā vei­dā, aļ­ģes tiek sa­žā­vē­tas plāk­snēs tur­pat kras­tā, smil­tīs iz­vei­do­tās ie­do­bēs. Tā­lā ce­ļā vai skrē­jie­nā vi­ņi nē­sā­ju­ši līdz­i ma­zus mai­si­ņus ar šā­dām kal­tē­tām aļ­ģēm un, jū­tot no­gu­ru­mu un iz­sal­ku­mu, sa­jau­ku­ši tās ar ūde­ni, lai va­rē­tu ātr­i ie­stip­ri­nā­ties un at­gūt spē­kus. Kopš se­niem lai­kiem spi­ru­lī­nu iz­man­to arī skais­tum­kop­ša­nā – se­jas un ma­tu mas­kām, ķer­me­ņa ie­ti­nu­miem u.c. Šīs aļ­ģes ir ļo­ti ātr­au­dzī­gas. Ra­žot­nēs spi­ru­lī­nu kul­ti­vē spe­ci­ālos grāv­jos, žā­vē­ša­nas pro­ce­sā tā zau­dē daudz šķid­ru­ma, bet vēr­tī­gās uz­tur­vie­las sa­gla­bā­jas.»

Kā­pēc ie­tei­ca­mi spi­ru­lī­nas pro­duk­ti

Ap­stāk­ļos, kad ne­bi­ja ie­spē­jams sa­gā­dāt ci­tu uz­tu­ru, cil­vē­ki at­klā­ja, ka il­gu lai­ku var pār­tikt ti­kai no spi­ru­lī­nas un ūdens, kas ko­pā no­dro­ši­na gan­drīz vi­sas ne­pie­cie­ša­mās uz­tur­vie­las, tur­klāt sniedz arī sā­ta sa­jū­tu. Mūs­die­nās šo spi­ru­lī­nas īpa­šī­bu iz­man­to cil­vē­ki, ku­riem jā­cī­nās ar lie­ko sva­ru. Kal­tē­tā spi­ru­lī­nā ir vai­rāk ol­bal­tum­vie­lu ne­kā ga­ļā, bet tām līdz­i ne­nāk ho­les­te­rīns. At­šķi­rī­bā no dau­dzām ci­tām aļ­ģēm spi­ru­lī­nai nav bie­zas šū­nu sie­ni­ņas, tā­pēc tā or­ga­nis­mam ir vieg­li sa­gre­mo­ja­ma. Spi­ru­lī­na ir arī dzelzs avots. Dzelzs or­ga­nis­mā no­dro­ši­na skā­bek­ļa trans­por­tu uz audiem un ogļ­skā­bās gā­zes trans­por­tu pro­jām no audiem. Sais­to­ties ar ol­bal­tu­mu, dzelzs erit­ro­cī­tos vei­do he­mo­glo­bī­nu – vie­lu, kas skā­bek­li no plau­šām no­gā­dā or­ga­nis­ma šū­nās un arī pie­šķir asi­nīm sar­ka­no krā­su. Lai dzelzs tik­tu piln­vēr­tī­gi uz­ņem­ta or­ga­nis­mā, pie­de­vām va­ja­dzīgs cinks, B gru­pas vi­ta­mī­ni un ci­tas vie­las – arī tās at­ro­da­mas spi­ru­lī­nā. Dau­dzi cil­vē­ki lie­to uz­tu­rā spi­ru­lī­nas pro­duk­tus arī imu­ni­tā­tes stip­ri­nā­ša­nai.

Spi­ru­li­na Sil­vas­lim

«Tā kā dzī­vo­jam kli­ma­tā, kur spi­ru­lī­na ne­aug, arī in­for­mā­ci­ja par to ne vi­sus ir sa­snie­gu­si,» sa­ka K. Iva­novs. «Lat­vi­jas ūde­ņiem rak­stu­rī­gas ci­tas aļ­ģes, pie­mē­ram, hlo­rel­las, ku­ras daž­viet arī tiek spe­ci­āli audzē­tas. Kat­rai pie­mīt sa­vas priekš­ro­cī­bas, un ir ra­žo­tā­ji, ku­ri iz­vē­las kom­bi­nēt šīs aļ­ģes vie­nā pro­duk­tā, pie­vie­no­jot vēl ci­tas sa­stāv­da­ļas. Lo­tos phar­ma pro­duk­tā, kam esam de­vu­ši no­sau­ku­mu Spi­ru­li­na Sil­vas­lim, iz­vē­lē­jā­mies ie­kļaut ti­kai tī­ru, iz­žā­vē­tu un pul­ve­rī sa­mal­tu spi­ru­lī­nu. Iz­ej­vie­lu pie­gā­dā­tājs ir Spā­ni­jas ra­žo­tājs ar la­bu re­pu­tā­ci­ju, viens no lie­lā­ka­jiem ša­jā no­za­rē. Ir ļo­ti sva­rī­gi, lai aļ­ģes bū­tu audzē­tas tī­rā, kon­tro­lē­tā vi­dē, kur nav pie­sār­ņo­ju­ma. Kā lie­ci­na no­sau­kums, šo pro­duk­tu gal­ve­no­kārt ad­re­sē­jam tiem pa­tē­rē­tā­jiem, ku­riem ak­tu­āla ir cī­ņa ar lie­ko sva­ru. Ap­ēdot ne­lie­lu dau­dzu­mu spi­ru­lī­nas pul­ve­ra, kon­cen­trē­tā vei­dā var uz­ņemt ba­gā­tī­gu uz­tur­vie­lu klās­tu. Dau­dzi ie­vē­ro da­žā­das di­ētas, arī tā­das, kas cen­šas iz­skaust no ēdien­kar­tes vie­nu vai ot­ru pār­ti­kas pro­duk­tu vai ve­se­las lie­las uz­tur­vie­lu gru­pas. Bet, šā­di rī­ko­jo­ties, ār­pus ēdien­kar­tes bie­ži vien pa­liek arī tās uz­tur­vie­las, kas or­ga­nis­mam ir va­ja­dzī­gas. Pir­mais pa­līgs šā­dā si­tu­āci­jā va­rē­tu būt spi­ru­lī­nas pro­duk­ti, kas pa­pil­dus sniedz trūk­sto­šās vie­las. Par spi­ru­lī­nas pul­ve­ri ir vērts at­ce­rē­ties arī ta­jos brī­žos, kad vie­tē­jos lauk­saim­nie­cī­bas pro­duk­tos sa­ma­zi­nās vēr­tī­go uz­tur­vie­lu dau­dzums, se­viš­ķi vē­lā ru­de­nī, zie­mā un pa­va­sa­rī. Dau­dzi cil­vē­ki, sā­ko­ties auk­stā­kai se­zo­nai, rau­gās pēc vi­ta­mī­nu kom­plek­sa un jau­tā, vai spi­ru­lī­na var aiz­vie­tot vi­ta­mī­nus. Jā un nē. No­teik­ti da­ļu no vi­ta­mī­niem spi­ru­lī­nas pro­duk­ti var aiz­vie­tot, to­mēr jā­iza­na­li­zē kat­ra kon­krē­ta cil­vē­ka si­tu­āci­ja, ņe­mot vē­rā vi­ņa or­ga­nis­ma va­ja­dzī­bas, uz­tu­ra pa­ra­du­mus un ci­tus fak­to­rus, lai vi­su va­rē­tu veik­smī­gi sa­ba­lan­sēt.»

Spi­ru­lī­nas lie­to­ša­nas ni­an­ses

«Spi­ru­lī­nas pro­duk­tus ra­žo da­žā­dās for­mās – plāk­snī­tēs, tab­le­tēs, kap­su­lās un vien­kār­ši pul­ve­rī, tī­rā vei­dā vai ap­vie­no­ju­mā ar ci­tām sa­stāv­da­ļām,» in­for­mē ārsts. «Te nu kat­ram lie­to­tā­jam pa­šam jā­lemj, kā­da for­ma vi­ņam šķiet pie­mē­ro­tā­ka. Pul­ve­ra priekš­ro­cī­ba ir ie­spē­ja do­zēt to pēc va­ja­dzī­bas un arī pie­jaukt ci­tiem pār­ti­kas pro­duk­tiem, lai pa­nāk­tu vē­la­mo garš­u. Pēc lie­to­ša­nas vien­mēr jā­at­ce­ras pul­ve­ra kār­bu kār­tī­gi aiz­vā­kot, jo tas ir hig­ro­sko­pisks. Ja ie­sai­ņo­jums nav la­bi no­slēgts, ap vā­ci­ņu vei­do­jas zaļš «mā­ko­nī­tis». Par to, cik daudz spi­ru­lī­nas pul­ve­ra die­nā va­ja­dzē­tu ap­ēst, vis­la­bāk bū­tu in­di­vi­du­āli kon­sul­tē­ties ar ār­stu vai far­ma­cei­tu. Uz­tu­ro­šā de­va ir 2 – 5 gra­mi, bet bie­ži sa­sto­pam arī ie­tei­ku­mu uz­ņemt līdz 10 gra­miem die­nā vai pat vēl vai­rāk. Tab­le­šu for­mā tā bū­tu ve­se­la sau­ja, bet at­tie­cī­gu pul­ve­ra dau­dzu­mu var, pie­mē­ram, ie­jaukt jo­gur­tā vai lie­tot ko­pā ar kā­du šķiedr­vie­lu pro­duk­tu. Spi­ru­lī­nas pul­ve­ri var dot arī bēr­niem. Pie­sar­dzī­ba jā­ie­vē­ro tiem cil­vē­kiem, ku­riem ir aler­ģi­ja pret jū­ras pro­duk­tu ol­bal­tum­vie­lām.»

Gai­dot zie­mu – Imu­no­sil

K. Iva­novs at­gā­di­na, ka, tu­vo­jo­ties zie­mai, der pa­do­māt par or­ga­nis­ma aiz­sarg­spē­ju stip­ri­nā­ša­nu, jo ša­jā lai­ka pe­ri­odā mēdz būt brī­ži, kad elp­ce­ļu vī­ru­siem un bak­tē­ri­jām ro­das vis­lab­vē­lī­gā­kie ap­stāk­ļi, tie strau­ji vai­ro­jas un tiek no­do­ti no cil­vē­ka cil­vē­kam. Imu­ni­tā­ti ie­tek­mē arī pa­aug­sti­nā­ta fi­zis­kā un ga­rī­gā slo­dze un ci­ti ap­stāk­ļi. Spe­ci­āli Lat­vi­jas kli­ma­tam iz­vei­dots da­bas pro­dukts Imu­no­sil, ku­ra sa­stā­vā ie­kļauts ehi­nā­ci­jas sau­sais eks­trakts, spi­ru­lī­nas pul­ve­ris un Fran­ci­jas pie­jū­ras prie­žu mi­zu sau­sais eks­trakts. Šis kom­plek­sais pro­dukts ta­pis, sa­dar­bo­jo­ties ār­stiem, far­ma­cei­tiem un teh­no­lo­giem, lai pa­lī­dzē­tu ne ti­kai stip­ri­nāt imu­ni­tā­ti, bet arī pa­pil­dus no­dro­ši­nā­tu or­ga­nis­mu ar mi­ne­rāl­vie­lām, vi­ta­mī­niem un amino­skā­bēm.

Pro­mo raksts ta­pis sa­dar­bī­bā ar SI­A Lo­tos phar­ma

Latvijā

Telefonkrāpnieku aktivitāte šobrīd ir augsta. Policija novērojusi satraucošu tendenci, ka noziedznieki arvien biežāk virtuālajā vidē meklē personas, kas par samaksu būtu gatavas saņemt sūtījumus un nodot tālāk pēc norādēm. Patiesībā šie darba meklētāji tiek iesaistīti nozieguma izdarīšanā – viņi saņem izkrāpto skaidro naudu no telefonkrāpšanās cietušajiem, dažkārt arī cietušo banku kartes. Šonedēļ Valsts policija aizturējusi kopumā desmit šādus naudas mūļus, un viņiem draud kriminālatbildība

Svarīgākais