Zolitūdes traģēdijas lieta prokuratūrā varētu nonākt jau nākamajā mēnesī

Zolitūdes traģēdijas lieta prokuratūrā varētu nonākt jau nākamajā mēnesī, pieļāva iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Kamēr vainīgos vēl tikai noskaidros tiesa, traģēdijas rezultātā ir veiktas izmaiņas ne tikai būvniecības nozarē vien.

Piemēram, nesen ir izstrādāts likumprojekts Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums, kas paredz nodrošināt cilvēku, vides, infrastruktūras un īpašuma drošību un aizsardzību.

Latvijas televīzijā izskanēja informācija, ka Zolitūdes veikals Maxima sagruva konstrukciju dēļ, turklāt cilvēki netika evakuēti pat pēc atkārtotiem trauksmes signāliem. Būvniecībā tika izmantotas divdaļīgas konstrukcijas un to izturību ietekmējusi arī zemes bēršana uz ēkas jumta, lai tur ierīkotu atpūtas zonu. Ne reizi vien uzreiz pēc veikala sagrūšanas dažāda ranga eksperti norādīja, ka vainojamas varētu būt būvniecības laikā mainītās konstrukcijas, kad no plānotajām vienlaidu konstrukcijām kādā posmā izlemts pāriet uz divdaļīgajām, ko celtnieki sastiprināja ar skrūvēm. Par oficiāliem izmeklēšanas slēdzieniem pagaidām ziņots netiek.

Kamēr kādreizējā veikala vieta līdz galam nav attīrīta, konstruktīvi netiek lemts arī par 54 Zolitūdes upuru piemiņas vietas ierīkošanu. Pašlaik nav atrisināts īpašumtiesību jautājums, jo zeme, uz kā atradās veikals un dzīvību zaudēja pircēji, nepieder pašvaldībai. Privātais investors to pirms neilga laika piedāvāja uzdāvināt Zolitūdes traģēdijā cietušo biedrībai, bet viena lieta ir vienkārši paziņot, pavisam cita – nokārtot juridiskas formalitātes un apzināt šāda darījuma sekas.

Rīgas pilsētas arhitekta biroja vadītājs Gvido Princis uzskata, ka piemiņas vietas izveides iniciatīvai jānāk no Zolitūdes iedzīvotājiem, jo tieši tie cilvēki šajā vietā dzīvo un turpinās dzīvot. «Mēs varam augstās matērijās spriest par nezin kādiem risinājumiem, bet iniciatīvai un redzējumiem ir jānāk no vietējās vides. Ir svarīgi, lai tas, kas tiks īstenots, lai kāds būtu telpisks vai funkcionāls risinājums, atdod harmoniju videi. Ir jārunā par to, kā labāk izdarīt, lai cilvēki var iet garām tai vietai un katrreiz nesarauties vai neiet ar līkumu, vai neizjust atkal jaunas negācijas,» viņš saka. Vietējo iedzīvotāju vēlmes un ieceres ir visbūtiskākās, jo neviens administrators no malas nespēs iejusties zolitūdiešu situācijā. Arī G. Princis norāda, ka vēl nepieciešams noskaidrot, kas īsti notiks ar zemes gabalu un cik nopietns bijis piedāvājums to bez atlīdzības atdot Zolitūdes traģēdijā cietušo biedrībai. «Varbūt to visu nevar izrunāt uzreiz, varbūt jāpagaida, jo steigai tagad nav primāra nozīme. Iespējams, vajadzīgs laiks, lai visu pārdomātu. Jāatrod kopīgs un saprotams risinājums, jāizdara pareizie secinājumi, lai nepieļautu nākamo kļūdu un neradītu nevajadzīgu stresu iedzīvotājiem. Lai [piemiņas vieta] pēc iespējas mazāk traucētu viņiem dzīvot,» ierosina pilsētas arhitekta biroja vadītājs. «Man bija iespēja tikties gan ar iedzīvotāju, gan attīstītāja pārstāvjiem, gan cietušo biedrības pārstāvi, un neredzu fundamentālu pretrunu visu interešu saskaņošanā.».