Kaspars Putniņš "diriģē" Eiropas labāko koru nedēļu

Rīt, 17. oktobrī, ar audiovizuālu uzvedumu Dzidrums. Seriāls koncertzālē Palladium sāksies TENSO dienas jeb Eiropas labāko koru nedēļa, kurā pulcēsies Eiropas izcilākie kori no Francijas, Dānijas, Vācijas, Latvijas un TENSO Eiropas jauniešu koris. Rīgā, Cēsīs, Siguldā un Ventspilī izskanēs septiņi koncerti, tajos piedalīsies arī Sinfonietta Rīga un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris.

Putniņa lolojums

«TENSO ir kompānija, kas lielā mērā nosaka tendences un kvalitātes standartus mūsu mazajā žanrā, ko sauc par kormūziku,» uzskata Latvijas Radio kora diriģents Kaspars Putniņš. TENSO ir 2005. gadā dibināta Eiropas vadošo profesionālo koru apvienība, kuras kodolu veido Accentus (Francija), Latvijas Radio koris, Netherlands Chamber Choir (Nīderlande), RIAS Kammerchor (Vācija) un citi atzīti Eiropas profesionālie kolektīvi. Asociācija reizi pusgadā rīko TENSO dienas, iepriekšējās notika šā gada maijā Mehelenā (Beļģija). TENSO dienas visspilgtāk atspoguļo jaunos kormūzikas žanra augstākās meistarības sasniegumus, to laikā papildus koncertiem tiek rīkots arī seminārs par dažādām Eiropas kora mūzikas komponēšanas attīstības tendencēm un tradīcijām saistībā ar socioloģiskiem un vēsturiskiem aspektiem.

Kaspara Putniņa iniciētais un lolotais projekts ir TENSO Eiropas jauniešu koris. Pasaulē nekāds jaunums nav tas, ka dažādu kultūru ļaudis tiek salikti kopā, lai muzicētu visdažādākajās formās. «Ar šādām grupām strādājot, man vienmēr ir bijusi sajūta, ka Eiropā ir sava vieta tādai kora grupai, kurai ir nopietni ambiciozi plāni, mērķi un standarti, līdzīgi kā tas ir Eiropas jauniešu simfoniskajam orķestrim, Eiropas baroka orķestrim, Eiropas kamerorķestrim... TENSO Eiropas jauniešu kora projektā ir divi vienlīdz būtiski uzdevumi. Viens no tiem ir izglītojošais uzdevums, un tas ir ļoti svarīgs – laikā, kad cilvēki vēl veidojas un meklē savu ceļu profesionālā pasaulē, jauniešiem tiek dota iespēja praktiski pieredzēt procesu, kad ļaudis sanāk kopā no dažādām kultūrām un izveido vienu lietu. Pats esmu pieredzējis, ka meistarklašu režīms, ko, protams, nevar salīdzināt ar sistemātisku akadēmisku apmācību, var iedot svarīgus impulsus, kas būtiski ietekmē cilvēka dzīvi un profesionālo skatījumu. Otrs uzdevums – ar laiku izveidot vienību, kurai ir sava identitāte un vieta plašākā muzikālā apritē,» saka Kaspars Putniņš. Uz repliku, ka tas ir kaut kas līdzīgs labi zināmajam KREMERata Baltica, diriģents saka: «Jā, bet jāņem vērā, ka šis orķestris apvieno Baltijas reģiona mūziķus un tas ir stabils sastāvs, ar nelielu kadru mainību, savukārt TENSO Eiropas jauniešu kora sastāvam ik gadu jāmainās par 30 procentiem.»

Rītvakar TENSO Eiropas jauniešu kora izpildījumā varēs vērot audiovizuālu uzvedumu Dzidrums. Seriāls. Uzvedumā piedalīsies Kristaps Pētersons, kurš spēlēs elektrisko ģitāru, kā arī izcilais ģitāras mākslas meistars Kaspars Zemītis un DJ Monsta. Uzveduma režisore ir Zane Kreicberga. Skanēs Kristapa Pētersona, Makša Rēgera, Riharda Štrausa un Riharda Vāgnera mūzika.

Noturīgas un jaunas attiecības

«Pēdējo 15 gadu laikā man ir bijušas daudzas gadījuma rakstura saistības, vairāk vai mazāk – regulāras, bet kopš šī rudens daudz kas mainās, jo esmu kļuvis arī par Igaunijas Filharmonijas kamerkora mākslinieciskais vadītāju,» saka Kaspars Putniņš, kuram pēdējo 15 gadu laikā bijusi intensīva starptautiska karjera, viņš sadarbojies ar BBC Singers, RIAS kamerkori, Berlīnes Radio kori, Zviedrijas Radio kori, Flāmu Radio kori un citiem kolektīviem. Uzaicinājumu kļūt par Igaunijas Filharmonijas kamerkora māksliniecisko vadītāju viņš raksturo kodolīgi: «Nevaru iedomāties nevienu diriģentu, kurš varētu atteikties no šāda piedāvājuma, jo jau kādus 30 gadus šis ir viens no vislabākajiem koriem pasaulē. Tas ir piedāvājums, no kura neatsakās.» Tas nenozīmē, ka talantīgais diriģents būs «zudis Latvijai», viņš turpinās darbu arī Latvijas Radio korī, jo tas savukārt ir «koris, no kura neiet prom ne par kādu naudu». Protams, ka laiks ir limitēts, un regulārs darbs šajos kolektīvos nozīmējot vien to, ka profesionālais režīms mainīsies un viņš vairs tik daudz «neskraidelēs visapkārt riņķī» pa pasauli. «Es negribu kompromitēt savas attiecības ar Latvijas Radio kori, tāpēc piedāvājumus pieņemšu ar rūpīgu izlasi,» viņš saka. «Gan Rīgā, gan Tallinā ir grupas, kurām ir milzīga apetīte. Programmu un projektu apjoms, ko viņi spēj realizēt, ir milzīgi liels. Šie abi ļoti dārgie un vērtīgie instrumenti – kori – ir adekvāti jāizmanto. Tāpēc ir vajadzīgas daudzas idejas – gan radošas, gan praktiskas. Idejas par visāda veida sadarbībām, un beigu beigās – jāmēģina būt racionālam un praktiskam attiecībā uz to, kā visu ielikt papīra lapā, ko sauc par kalendāru. Protams, tas prasa arī milzīgu profesionālu kompetenci, ir jāpārzina jaunais repertuārs, ir jāpārzina tendences, turklāt arī klasiskajā mantojumā, kas ir milzīgi plašs, nemitīgi ir jāatrod kas jauns.»

Homo religiosus

«Abi bērni šobrīd ir aiztinušies no tēvijas,» nedaudz smaidot, saka Kaspars Putniņš. Meita Zane šobrīd mācās Minhenes mākslas skolā ERASMUS programmas ietvaros un «apgalvo, ka būšot mākslas vēsturniece», savukārt dēls Miķelis, kurš jau ir beidzis Stokholmas Ekonomikas augstskolu, «šobrīd ārzemēs pelna naudiņu, lai varētu ar savu draudzeni mēnešiem klimt pa Indoķīnu». «Normāli, vai ne?» smaidot nosaka tētis. «Vispār man ir ļoti laba sajūta par saviem bērniem. Viņi man ir labi draugi. Es arī ļoti daudz no viņiem mācos visādās nozīmēs. Ir labs tas brīdis, kad vairs nav ar bērniem jādzīvo kopā, jāuztraucas par sadzīviskām lietām, tad attiecības ieiet pavisam citā kvalitātē.»

Diriģents atzīst, ka viņa organismam nepieciešams regulāri izkustēties, tāpēc viņš mēģinot daudzmaz regulāri skriet, būt pie jūras («vai dieniņ’, cik banāli skan»), paslēpot... Pagājušajā ziemā nekas prātīgs nesanāca ar slēpošanu, bet viņš cerot, ka šoziem «tik lēti nepalaidīšu garām šo gadalaiku. Arī necerēšu uz sniegu tepat Latvijā...»

Jau pāris gadus viņam «bijusi tā laime aizbraukt uz Lūžņu pie Jura Rubeņa uz viņa meditācijām. «Garīgā dimensija man vienmēr bijusi ļoti svarīga. Es lasīju, ka ir tāds cilvēka tips – homo religiosus. Iespējamā garīgā dimensija cilvēkā man vienmēr ir šķitusi ārkārtīgi svarīga. Man vienmēr bijušas sarežģītas attiecības ar konkrētām reliģiskām mācībām, un es neesmu reliģiozs tādā nozīmē, ka pieturētos pie konkrētām sistēmām, kas skarbi nošķir, kas ir labs, kas ir ļauns, kā ir pareizi,

kā – nepareizi. Tas mani neinteresē. Tajā pašā laikā – man šķiet, ka šīs mācības mums kā cilvēciskām būtnēm ir dotas, lai mēs spētu augt un attīstīties. Lai cik tas banāli izklausītos – lai palīdzētu mums kļūt par cilvēciskām būtnēm, jo faktiski mēs tikai potenciāli esam cilvēki. Cilvēki ļoti bieži neuzvedas kā cilvēki, bieži – kā cita veida dzīvās būtnes, dažreiz kā reptiļi – tādā līmenī veido savas attiecības. Cilvēka potenciāls ir grandiozs, un tajās mācībās es saskatu brīnišķīgus palīglīdzekļus, kā sevi attīstīt. Tās iespējas mums ir dotas caur šīm mācībām, un Juris Rubenis ir pilnīgi ģeniāls to tulkotājs un skolotājs.»

***

Kaspars PUTNIŅŠ

• Diriģents, programmu repetitors, producents

• Latvijas Radio kora diriģents (kopš 1992. gada). Igaunijas Filharmonijas kamerkora mākslinieciskais vadītājs (kopš 2014. gada rudens)

• Dzimis 1966. gada 26. oktobrī

• Precējies. Bērni – Miķelis (23), Zane (22)

• Absolvējis Em. Dārziņa Mūzikas skolu (kora klasi, 1984), Latvijas Valsts konservatoriju (1992) un Latvijas Mūzikas akadēmijas maģistrantūru (2011). Studējis Londonas Rātsnama mūzikas un drāmas skolā, apmeklējis Hilliard Summer School Kembridžā

• Pēc viņa iniciatīvas tapušas multimediālas izrādes Melns pār sarkanu un Tavas klusēšanas grāmata (abas sadarbībā ar Skotijas teātri Cryptic), elektroakustiskā pastaiga pa mežu Pasaka par Kurbadu, Press to Play u.c.

• Ilgu laiku bijis jauniešu kora Balsis diriģents un ar šo kori izcīnījis starptautiskus panākumus koru konkursos, tai skaitā BBC Sudraba rozes kausu (1991). Bijis Igaunijas Nacionālā vīru kora galvenais diriģents (2005–2011)

• Lasa lekcijas par Latvijas mūziku un pasniedz diriģēšanas meistarklases ārzemju semināros, kā arī piedalās starptautisku

žūriju darbā

• Vairākkārtējs Lielās mūzikas balvas ieguvējs, Latvijas Republikas Ministru kabineta balvas laureāts (2000)

http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2014/10/16/ambiciozi-merki-un-standarti