«Ilgstošs gada laikam neraksturīgs silts laiks kultūraugiem par labu, protams, nenāk, jo tie var nevajadzīgi izstiepties un iztērēt sev pārziemošanai nepieciešamos resursus,» par siltā laika ietekmi uz augiem rudenī skaidro Latvijas Universitātes profesors un augu fiziologs Ģederts Ieviņš.
Šogad rudens pirmā puse padevusies salīdzinoši silta, tomēr, vai tas nācis par labu kultūraugiem un kā tas ietekmēs nākamā gada ražu, Neatkarīgā jautāja speciālistiem. «Jāpiemin tas, ka ziemājiem nepieciešams konkrēts garums, kādu tiem vajadzētu sasniegt, lai ziemā tie varētu noslēpties zem sniega segas, un, ja nu siltā laika ietekmē tie izaug garāki, iespējams, var nosalt,» atklāj Ģ. Ieviņš. Siltais laiks rudenī arī nenodara augiem tik daudz kā lietus vai kailsals.
«Lietavas var slikti ietekmēt augu augšanas procesus, jo izskalo skābekli no augsnes. Nepatīkams scenārijs ir, ja uzlīst lietus un tam strauji seko kailsals. Labi pārziemošanas apstākļi rodas tad, kad pirms kailsala uzsnieg sniegs,» uzsver Ģ. Ieviņš. Bieži vien pie laba pārziemošanas rezultāta nenoved arī cilvēku veiktās darbības. «Tipiskākās augu ieziemošanā pieļautās kļūdas ir vai nu augsnes pārmērīga mēslošana ar slāpekli rudens periodā, kad augsne lielā slāpekļa daudzuma ietekmē nevajadzīgi nobriest, vai arī pārmērīgi cītīga augu segšana. Interesanti, ka izsušana ziemas periodos mūsu platuma grādos ir raksturīgāka nekā izsalšana. Cilvēki bailēs par auksto ziemu savus augus sasedz pārāk bagātīgi, un tie izsūt,» informē Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore Ina Alsiņa.
Par nākamo ražu zemnieki vēl neraizējas, tomēr sarežģījumi siltā rudens ietekmē ir iespējami. «Problēmas varētu būt tiem zemniekiem, kuri ziemājus iesējuši agri, jo tad tiem siltā laikā var izaugt liela zaļā masa, kā arī tie pāragri var iztērēt barības vielas, kuras nepieciešamas izdzīvošanai ziemā,» atklāj Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas pārstāve Ilze Muceniece.
«Ar ziemājiem ir tā, ka jāskatās, kāda būs ziema, jo tā arī visvairāk ietekmēs ražu nākamajā gadā. Galvenais – pareizā laikā tos iesēt. Citreiz vinnē tie, kuri iesējuši agrāk, citreiz tie, kuri vēlāk,» apstiprina Latvijas Zemnieku federācijas pārstāvis Agris Veide. Tomēr kopumā, pēc speciālistu domām, šis rudens būtisku neražu neradīs. «Lai arī cilvēkiem šķiet, ka rudens bijis ļoti silts, manuprāt, nekas ārkārtīgi neraksturīgs Latvijas klimatam novērojams nav. Un, galu galā, Latvijā augošie augi šim klimatam ir piemērojušies,» nobeigumā bilst profesors Ģ. Ieviņš.