Šīs nedēļas lietusgāzes Rīgā nav nekas nebijis un traģisks, taču ikreiz, kad applūst ielas, tiek bojātas mašīnas, pazaudētas numurzīmes un cilvēki nevar normāli pārvietoties lielā ūdens daudzuma dēļ, neapmierinātība aug augumā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka kardināla risinājuma jau nav.
Citās Eiropas valstīs par lietus ūdens kanalizācijas pakalpojumiem ir jāmaksā, un tad pašvaldība var izbūvēt jaudīgus tīklus, kolektorus un visu pārējo vajadzīgo infrastruktūru, bet iedzīvotāji un uzņēmēji no pašvaldības ir tiesīgi prasīt viņiem vēlamu komfortu. Latvijā šāda prakse nav ieviesta. Lietuvā gan tāds tarifs jau tiekot piemērots.
Rīgas domes Satiksmes departamentā (SD) uzsver, ka otrdienas lietusgāzēs galvaspilsētā nolija pusmēneša norma – 60 milimetri nokrišņu. Jāpiebilst, ka vidējā ikgadējā nokrišņu mēneša norma ir 78 milimetri. SD direktora biroja projektu vadītāja Ilze Dišlere skaidro, ka puse mēneša normas nolija dažās stundās un situāciju pasliktināja arī no kokiem nokritušās lapas. Tad pat vislabākās lietus ūdens novadīšanas sistēmas nevarot novadīt tādu ūdens daudzumu uzreiz. «Līdzīgi, kā, ielejot spaini ūdens izlietnē, tas novadās pakāpeniski,» viņa piebilst.
Eksperti, kas pētījuši lietus ūdens kanalizācijas sistēmu darbības principus citās Eiropas valstīs, norāda, ka ir iespējams veidot rezervuārus, kuros uzkrāt lietus ūdeni un pakāpeniski novadīt kanalizācijā. Tādējādi lietusgāžu laikā ielas ātri kļūst sausas un rezervuārā uzkrāto ūdeni var vai nu novadīt kanalizācijā, vai izmantot citiem mērķiem, piemēram, laistīšanai. Ielas no applūšanas varētu pasargāt arī speciāls to plānojums. Savukārt par vienu no Rīgas problēmām tiek uzskatīts maisījums, ko ziemā kaisa uz ielām. Tas veicinot kanalizācijas tīklu aizdambēšanos un aizsērēšanu. Līdzīgi kā tagad nokritušās un glumās lapas. Savukārt SD skaidro, ka viens no iemesliem ielu applūšanai ir nepietiekami stabils pamats zem maģistrālajām caurulēm, kuras ar laiku iesēžas, deformējas, zemākajās vietās aizsērē un pakāpeniski samazina savu caurlaidības spēju. Vienlaikus SD atzīst, ka papildu, tomēr vieglāk risināmas problēmas rada pašu aku nosprostošana ar atkritumiem un smiltīm vai augsni.
Šobrīd Rīgā vēl ir ļoti daudz ielu, kur lietus ūdens kanalizācijas sistēmas vispār nav, tāpēc rekonstrukcijas laikā tā vienmēr tiek izbūvēta. SD, veicot ielu rekonstrukciju, tagad izbūvē lietus ūdens kanalizāciju, ņemot vērā aprēķinus par ūdens apjomu un kolektoru diametru. Lietus ūdens kanalizācijas sistēmas tiekot būvētas tā, lai nodrošinātu ūdens savākšanu un novadīšanu. Taču, kā redzams Dienvidu tilta gadījumā, ļoti stipra un ilgstoša lietus gadījumā arī perfekti strādājoša notekūdeņu sistēma nevar uzreiz novadīt milzīgu ūdens apjomu. Otrdien daudzi autovadītāji pie Dienvidu tilta milzu peļķē pazaudēja numurzīmes. Atrastās numurzīmes tiek nodotas Ceļu satiksmes drošības direkcijā un tur tās var saņemt bez maksas, skaidro I. Dišlere.
Lielākā daļa no pilsētas lietus ūdens kanalizācijas tīkliem ir būvēta pagājušajā gadsimta 70. un 80. gados, izmantojot sliktas kvalitātes cauruļvadus, un būvdarbus par kvalitatīviem arī grūti nodēvēt. Tagad, lai novērstu plūdus uz ielām, kas Rīgā rodas vidēji divas līdz četras reizes gadā, vajadzētu 100 miljonus eiro kolektora paplašināšanai. Tāda summa ir utopiska, tāpēc iedzīvotāji aicināti ziņot par applūdušajām vietām, zvanot pa bezmaksas tālruni 8000 3600. Stipru lietusgāžu laikā, kad ūdens uzkrājas uz ielām, uz viskritiskākajām vietām tiek nosūtītas specializētās automašīnas, kuras ar pārvietojamajiem sūkņiem nosūknē ūdeni, kā arī pārbauda, vai nav nosprostotas kanalizācijas akas, un novērš aizsprostojumus.