Galvenais uzdevums sociālajā jomā 2010. gadā būs nodrošināt Satversmes tiesas sprieduma izpildi, atrodot finansējumu ieturēto pensiju atmaksai. Taču tikpat nopietns izaicinājums valdībai un sociālās politikas virzītājiem būs pensiju sistēmas sakārtošana, lai tā būtu ilgtspējīga.
Tas vajadzīgs ne tik daudz starptautiskajiem aizdevējiem, cik mums pašiem, apzinoties situāciju, kādā ir valsts sociālais budžets, un neticību, kas pašlaik valda iedzīvotāju vidū attiecībā pret, varētu pat teikt, virtuālajām tiesībām uz sociālajām garantijām.
Noliedzot Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vai Eiropas Komisijas (EK) spiedienu palielināt pensionēšanās vecumu, atcelt pensiju piemaksas vai veikt citus soļus pensiju un sociālajā jomā kopumā, labklājības ministrs Uldis Augulis sarunā ar Neatkarīgo norāda, ka šogad vissvarīgākais jautājums būs visas pensiju sistēmas sakārtošana. Neilgi pirms Ziemassvētkiem sarunās ar SVF un EK viens no tematiem bija pensijas. Sekoja visdažādākie secinājumi – Latvija solījusi jau tuvākajā laikā palielināt pensionēšanās vecumu, atcelt pensiju piemaksas utt. Kamēr oficiāli tas tiek noliegts, jāuzsver, ka pensionēšanās vecuma paaugstināšanu Latvija plāno sākt 2016. gadā, bet pensiju piemaksu piešķiršanu atcelt no 2012. gada, saglabājot piemaksas tiem, kuri jau tās saņem.
"Aizdevēji vēlas redzēt, vai mēs varam izpildīt to, ko solām, un viņiem nav uzstādījuma, ka mums jādara tas un tas," Neatkarīgajai apgalvo labklājības ministrs. "Mums pašiem jāparāda, ka vēlamies visu sakārtot. Galvenais mērķis ir stabilizēt sistēmu, kura ir saļodzījusies, un novērst iepriekšējos gados pieļautās kļūdas." U. Augulis nosauc trīs galvenās lietas, kas jāmaina: pensionēšanās vecuma palielināšana (konkrēta valdības lēmuma nav, bet, visticamāk, par sākuma punktu tiks noteikts 2016. gads, kad sāks pakāpeniski palielināt pensijas vecumu, līdz tas sasniegs 65 gadus); pensiju piemaksu un vecāku pabalstu izmaksu pārcelšana no sociālā uz
alsts pamata budžetu, tātad – mainot finansēšanas avotu; priekšlaicīgās pensionēšanās pārtraukšana (tiesa, jau tagad pensiju likumā ir noteikts, ka iespēja priekšlaicīgi pensionēties ir līdz 2011. gada 31. decembrim).
Eksperti un šīs jomas pārzinātāji apgalvo, ka sociālais budžets ir jāglābj, jo citādi, strauji samazinoties nodokļu maksātāju skaitam, tas nespēj vairs nest tam uzliktās saistības. Gan aizvadītais, gan šis gads sociālajā budžetā ieplānots ar deficītu – pērn 210 miljoni, šogad 175 miljoni latu (nav zināms, vai deficīts netiks palielināts, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu). Jau pēc diviem gadiem sociālā budžeta uzkrājums (lai arī premjers to jau tagad sauc par iztērētu vai par virtuālu) būs izsmelts.
U. Augulis apgalvo, ka vispirms sociālais budžets jāatbrīvo no tā, kas nav saistīts ar sociālajām iemaksām: vecāku pabalsta un pensiju piemaksām. Viņaprāt, tas faktiski atrisinātu problēmu, jo piemaksām gadā vajag vismaz 140 miljonus latu, vecāku pabalstam – ap 70 miljoniem. Ja viss būtu tik vienkārši, tad šie maksājumi jau sen būtu pārcelti uz pamata budžetu, bet tā nav, un valdība nav arī ņēmusi vērā ministra ziņojumus par šo jautājumu. Līdz jūnijam uz valdības galda atkal jānogulstas kārtējam ziņojumam – šoreiz par to, kā sakārtot sistēmu. Sabiedrības vēlme ir, lai valdība un Saeima, kas pieņēma antikonstitucionālas normas attiecībā pret pensionāriem, izanalizētu savas kļūdas un turpmāk tādas nepieļautu.
Šogad sagaidāms vēl viens Satversmes tiesas spriedums – par vecāku pabalsta ierobežošanu strādājošiem vecākiem. Pērn vasarā, meklējot ceļus, kā iegūt papildu naudu sociālajā budžetā, valdība vienojās jau no jūlija uz pusi ierobežot vecāku pabalstus jeb tā sauktās māmiņu algas strādājošiem vecākiem. Vēl skarbāks ierobežojums sagaidāms šogad – no maija vecāku pabalsts vispār netiks piešķirts personām, kuras bērna kopšanas laikā strādā. Līdzīgi kā lieta par pensijām, arī vecāku pabalsta ierobežojumi strādājošiem vecākiem apstrīdēti tiesā. Spriedumu Satversmes tiesa gatavojas pasludināt jau februārī.
***
Izmaiņas sociālajā jomā no 2010. gada 1. janvāra
- Samazināts maternitātes un paternitātes pabalsta apmērs
Laika periodā no 2010. gada 3. novembra līdz 2012. gada 31. decembrim maternitātes pabalsts un paternitātes pabalsts ir 80% apmērā no personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Līdz 2010. gada 2. novembrim piešķirtie pabalsti ir saglabājami esošajā apmērā.
- Noteikti izmaksu griesti sociālās apdrošināšanas pabalstiem
uz laiku no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim ierobežota bezdarbnieku pabalsta un slimības pabalsta izmaksa, bet no 2010. gada 3. novembra līdz 2012. gada 31. decembrim – arī maternitātes un paternitātes pabalsta izmaksa, nosakot griestus vidēji 350 latu mēnesī jeb 11,51 lata dienā un pieskaitot 50% no summas, kas pārsniedz noteiktos griestus.
Šīs normas attieksies arī uz tiem vecāku pabalstu saņēmējiem, kuru bērni dzimuši pēc 2010. gada 2. novembra. No maija strādājošie vecāku pabalsta saņēmēji pabalstu vispār vairs nevarēs saņemt.
- Redzes un dzirdes invalīdu sociālā rehabilitācija un speciālo tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšana tiek nodota Latvijas Neredzīgo biedrībai un Latvijas Nedzirdīgo savienībai, bet no vardarbības cietušo bērnu rehabilitācija dzīvesvietā un institūcijās – Latvijas Bērnu fondam.
Avots: Labklājības ministrija