Uz Latviju pārceļas Kremļa opozicionāri
Par Kremlim oponējoša jauna masu medija bāzēšanos Latvijā varētu priekā sist plaukstas, ja vien tikpat labi mūsu valsti par savu mājvietu nevarētu izvēlēties Kremļa propagandisti. Šāda dilemma parādījusies līdz ar interneta portāla lenta.ru vecās komandas pārcelšanos uz Latviju. Jaunā projekta nosaukums būšot Meduza, un tā atklāšana plānota tuvākajās dienās.
Portāls uzrunās Krievijas krievus. Latvija ir tikai bāzes vieta, un šādā nozīmē nekādus labumus mēs neiegūstam. Vien apliecinām, ka Latvijā tiek nodrošināta vārda brīvība. Taču globālās komunikācijas eksperts, profesors Ojārs Skudra retoriski vaicā, vai tad Latvija piešķirtu tikpat drošu patvērumu arī Kremlim draudzīgam medijam. Ticamāk, ka jā – jo Latvijas likumi interneta mediju darbā nejaucas, un, iespējams, tas nemaz tik labi nav. Aizvakar Krievijas neatkarīgajā telekanālā Doždj tika intervēts kāds Krievijas valsts domes deputāts no valdošās frakcijas. Viņš gari un plaši stāstījis par Nacionālo atbrīvošanās kustību, kas iestājas par krievu tiesībām bijušajā Padomju Savienībā, un to, ka Rietumi un ASV ekonomiski un politiski okupējušas Ukrainu un Baltijas valstis. Profesors Ojārs Skudra norāda: «Ir ļoti labi, ka Krievijā ir kādi cilvēki, kas nedomā kā šis domes deputāts! Taču jāvaicā, kas notiks, ja arī Putina zēni iegādāsies nekustamo īpašumu, saņems uzturēšanās atļaujas un nodibinās Latvijā līdzīgu uzņēmumu ar pieklājīgu nosaukumu, un stāstīs, ka krieviem ir jāatbrīvojas no okupācijas. Šis ir jautājums Dimanta kungam ar savu padomi.»
Tomēr Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome atzīst, ka nav īstais adresāts – jā, radio, TV un kabeļus tā regulē, bet internetu neregulē. Šo problēmu jau konstatējusi pie Kultūras ministrijas izveidotā darba grupa mediju politikas izstrādei. Viena no tās dalībniecēm, žurnāliste Ksenija Zagarovska stāsta, ka interneta vides regulācija noteikti būs dienaskārtībā. Pirmkārt, tāpēc, ka interneta visatļautība no konkurences viedokļa ir netaisnīga attiecībā pret ļoti stingri regulētajiem drukātajiem un elektroniskajiem medijiem. Otrkārt, jāsaprot, vai Latvijai ir lietderīgi ļaut citām valstīm no savas teritorijas īstenot svešas propagandas kampaņas.
«Šis projekts ir pasludinājis savu mērķi – cīņa par liberalizāciju Krievijā, un tā neapšaubāmi būs sava veida propaganda,» uzskata žurnāliste. Meduza dibinātāja Gaļina Timčenko jauno projektu pieteikusi jau vairākās intervijās, tostarp arī Latvijas medijos. Tā misija būšot nodrošināt «informācijas izdzīvošanas minimumu». Meduza būs vieta, kur ceļu pie auditorijas atradīs citos kanālos apturēta informācija. Tiek domāts arī par tehnoloģiskām novitātēm cenzūras apiešanai.
Latvijas Ārlietu ministrija topošā izdevuma aktivitātēm seko līdzi. Vēstnieks, preses sekretārs Kārlis Eihenbaums stāsta, ka ministrijas attieksme kopumā ir neitrāla: «Ja tas atbilst likumdošanai, tad kāpēc lai viņi to nedarītu.» Turklāt arī no politiķu puses nekādas iebildes neesot dzirdētas.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Ainārs Dimants par projektu izsakās pat ļoti atzinīgi: «Var tikai priecāties, ka ar Meduza.io piedāvāto informācijas alternatīvu tiks veicināta viedokļu daudzveidība krievvalodīgo auditorijā Latvijā un Krievijā, ņemot vērā, ka absolūti dominējošais viedoklis Latvijā pieejamajos Krievijas medijos ir tikai Krievijas oficiālais viedoklis. Šis ir arī apliecinājums, ka Latvija ir demokrātiska tiesiska valsts, kas ievēro vārda brīvību.»
Te gan jāpiebilst, ka iespaids par Latviju kā vārda brīvības paradīzi, iespējams, ir pārspīlēts. Piemēram, portāls Pietiek.com – to pašu iemeslu dēļ, kādēļ Meduza strādās Latvijā, par savu mājvietu ir izvēlējies Islandi, «lai neviens nespētu traucēt ne mums šo patiesību stāstīt un rādīt, ne jums – to uzzināt (..)».