Ventspils Krievu biedrība nosūtījusi vēstuli Drošības policijas (DP) vadītājam Jānim Reinikam vēstuli, kurā lūdz aizliegt mūzikla "Cukurs. Herberts Cukurs" pirmizrādi Ventspilī.
Kā informēja biedrības priekšsēdētājs Vasilijs Ginko, šāda veida pasākuma organizēšana pašlaik var novest pie "nevēlamām sekām", tādēļ vēstules kopija nosūtīta arī Ventspils pilsētas domes izpilddirektoram Aldim Ābelei, Ventspils pilsētas pašvaldības policijas priekšniekam Jānim Arājam, kā arī Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšniekam Normundam Grūbim.
"No Ukrainas notikumu fona raugoties, brīvprātīgā leģionāra Herberta Cukura no "Arāja komandas" slavināšana, tādā vai citādā veidā, noteikti izraisīs negatīvu reakciju, izveidos negatīvu priekšstatu pasaules sabiedrības acīs par Ventspils pilsētu un Latviju kopumā," uzskata Ginko.
"Mēs protestējam pret jebkuriem publiskiem pasākumiem, kas saistīti ar Latvijas tumšākajām vēstures lappusēm - "Arāja komandas" policijas vienības darbību, vienības, kura piedalījās ebreju un citu Latvijas iedzīvotāju iznīcināšanā. Cilvēkus, kuri neatkarīgi no iemesliem cīnījās fašistu vienībās pret PSRS, ASV, Angliju un citām antihitleriskās koalīcijas valstīm, sabiedrība nedrīkst slavināt," norādīja Ginko.
Kā vēstīts, producents Juris Millers iepriekš paziņoja, ka rudenī pirmizrādi piedzīvos mūzikls par Herbertu Cukuru. Pie libreta izstrādes tika piesaistīta rakstniece Andra Manfelde, taču viņa Cukura pretrunīgās personības dēļ nolēmusi sadarbību pārtraukt. Pēcāk kā mūzikla dziesmu tekstu autors tika piesaistīts dzejnieks Pēteris Draguns.
Izrādes anotācijā Cukurs raksturots kā pasaulē slavenākais latvietis - par tādu viņš kļuvis, pateicoties savam lidojumam no Rīgas uz Gambiju paša konstruētajā un uzbūvētajā vienmotora lidmašīnā 1933.-1934.gadā. Pateicoties tam, par Cukuru rakstījusi prese visā pasaulē, savukārt mājās pēc lidojuma viņš esot sagaidīts kā nacionālais varonis. Mūzikls "Cukurs. Herberts Cukurs" sāksies ar 1933.gadu un parādīs Cukura lidojumu un piedzīvojumus, kā arī traģisko likteņa pusi, kas risināsies Latvijas brīvvalsts un okupācijas laikā, bet noslēgsies ar Cukura nāvi Dienvidamerikā.
Savukārt Simona Vīzentāla centra Jeruzalemes nodaļas direktors Efraims Zurofs kritizē Latvijā iestudēto mūziklu par latviešu aviatoru Herbertu Cukuru, kurš, pēc Zurofa teiktā, Otrā pasaules kara laikā esot piedalījies ebreju civiliedzīvotāju nogalināšanā.
"Jauna izrāde Latvijā Herbertu Cukuru ataino kā nacionālo varoni, nevis kā ebreju nežēlīgu slepkavu, kāds viņš bija. [..] Šī izrāde ir nekaunīgs mēģinājums reabilitēt vienu no zināmākajiem ebreju slepkavām Baltijas valstīs holokausta laikā," teikts Zurofa paziņojumā.
Zurofs norāda, ka Cukura vainu apliecina neskaitāmas holokaustu pārdzīvojušo ebreju liecības, jo atšķirībā no citiem latviešu kolaboracionistiem Cukurs bija slavens Latvijas sabiedrībā kā aviators un tāpēc atpazīts upuru vidū.
"Piemēram, Rafaels Šubs savā liecībā, kuru es atradu "Yad Vashem" arhīvos, stāsta, ka Cukurs sadedzināja astoņus ebrejus jaunajā [ebreju] kapsētā Rīgā, pat uzskaitot upurus - sinagogas darbinieks Feldheims, viņa sieva un četri bērni un solists Mincs un viņa sieva," raksta Zurofs.
Pirms vairākiem gadiem Ģenerālprokuratūras sāktajā pārbaudē konstatēts, ka Otrā pasaules kara laikā Cukura darbība ir bijusi saistīta ar tā saucamo "Arāja komandu".
Cukurs dzimis 1900.gadā Liepājā, miris 1965.gadā Urugvajā, Montevideo. Cukurs bija ievērojams latviešu aviators un virsnieks. 30.gados kļuva slavens ar saviem lidojumiem paškonstruētās lidmašīnās no Latvijas uz Gambiju un Japānu.