Gan partijas Vienotība negaidīti asā reakcija uz iespējamo balsu pirkšanu par labu Dzintaram Zaķim, gan Laimdotas Straujumas pēkšņā neziņa par ilgu un laimīgu atrašanos premjerministres postenī, gan arī publiskajā vidē apzināti masētais stāsts par Solvitas Āboltiņas pozīciju vājināšanos partijā – visas šīs epizodes ir saistītas un iezīmē daudz dziļāku un izsmalcinātāku politisko spēli.
Šobrīd partijas Vienotība kuluārus ir pārņēmis intrigu mudžeklis, kurā savijušās gan vairāku grupējumu ietekmes, gan asiņaina cīņa par varu, arī personīgi aizvainojumi un individuālo spēlētāju intereses. No stabila un nesatricināma vadošā spēlētāja partija Vienotība negaidīti ir pārvērtusies par iekšējo nesaskaņu plosītu spēku, kuru – gluži kā fabulā pieminētie vēzis, gulbis un līdaka – uz dažādām pusēm rauj dāmu trio, t.i., Solvita Āboltiņa, Ilze Viņķele un Laimdota Straujuma.
Veidojas iekšējā opozīcija
Vienotībā notiekošos procesus ir gatavi komentēt daudzi politiķi, taču visi – neoficiāli, jo ledus ir ļoti trausls.
Vairāki Vienotības Saeimas frakcijas politiķi sarunā ar Neatkarīgo apliecināja, ka pēc nepārvēlēšanas 12. Saeimā Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa patiesi esot jutusies satriekta un uz vairākām dienām devusies ārpus Latvijas. Taču šīs prombūtnes laikā tā vietā, lai saliedētos un atbalstītu savu līderi, partijā esot sākušās galma intrigas. Kārtības musinātāja esot kādreizējā labklājības ministre Ilze Viņķele, kura jau vairākkārt ir mēģinājusi nostiprināt varas pozīcijas Vienotībā, nonākot asā konfrontācijā ar līderiem. Savos centienos veidot partijā pašai savu, alternatīvu varas spārnu I. Viņķele savulaik mēģināja iesaistīt arī pašreizējo finanšu ministru Andri Vilku, kurš šī iemesla dēļ krita S. Āboltiņas nežēlastībā un šobrīd vairs nav uzskatāms par piederīgu partijas elitei. Savukārt šoreiz, izmantojot S. Āboltiņas nomākto garastāvokli un atrašanos ārpus Latvijas, I. Viņķele esot sākusi pulcēt domubiedrus ar mērķi maksimāli ietekmēt valdības veidošanas procesu. Kāds politiķis no Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas sarunā ar Neatkarīgo apliecināja – kuluāros tiek runāts, ka I. Viņķelei esot pašai savs saraksts ar nākamo valdības sastāvu, kas no Vienotības puses tiktu veidots tikai no viņai uzticamiem cilvēkiem. Viens no tādiem esot arī kādreizējais reformists, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. I. Viņķeles cilvēks esot arī Lolita Čigāne, kura bija visaktīvākā, mudinot paša partiju nomētāt Dz. Zaķi ar akmeņiem. Tāpat jāatgādina, ka ar iesniegumu Drošības policijā pret Dz. Zaķi vērsās Juris Galerijs Vidiņš, kurš ir ne vien Viļānu novada domes deputāts un Vienotības vietējās nodaļas vadītājs, bet arī I. Viņķeles tēvs. Dz. Zaķis, kā zināms, ir viens no S. Āboltiņas senākajiem līdzgaitniekiem un tiek uzskatīts par partijas melnās kases turētāju.
Iekāro Finanšu ministriju
Tikpat lojāls S. Āboltiņai ir arī Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs, kurš līdz šim ticis uzskatīts par visreālāko nākamo finanšu ministru. Šobrīd gan izbrīnu raisa tā pasivitāte, kādu J. Reirs izrāda attiecībā uz nākamās valdības veidošanas sarunām. Iespējams, tam par iemeslu ir baumas, ka ietekmīgo finanšu ministra posteni jau sen kā iekārojusi pati I. Viņķele, un inteliģentais J. Reirs nevēlas iesaistīties elkoņu cīņā, ļaujot izgrūstīties dāmām. Jāpiebilst, ka vakar S. Āboltiņa pēc neilgās prombūtnes bija atgriezusies Saeimā un izskatījās gatavības pilna turpināt cīņu.
Premjerministre – apmulsusi
Vislielāko apmulsumu partijas iekšējās intrigas raisa nākamajai premjerministrei Laimdotai Straujumai. Neoficiālās sarunās tiek norādīts, ka, nebūdama rūdīta politiķe, L. Straujuma nav pieradusi pie šādas sāncensības šķietamu domubiedru starpā, tāpēc viņu pašreizējie notikumi esot apbēdinājuši un noveduši zināmā sastingumā. Tieši tāpēc, vaicāta par iespējām noturēties premjera krēslā visus turpmākos četrus gadus, L. Straujuma šobrīd atbild nepārliecinoši un aplinkus.