Bankas grib, bet nevar kreditēt
Komercbankas spēj ļoti pārliecinoši izskaidrot, kāpēc tās nepaplašina Latvijas uzņēmumu un privātpersonu kreditēšanu.
Komercbanku izsniegto kredītu kopapjoms Latvijā kopš 2008. gada ir sadilis par nepilniem 10 miljardiem eiro. Tieši patlaban ir modinātas cerības uz banku kopējā kredītportfeļa pieaugumu. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati uzrāda kredītportfeļa minimumu jūnijā 14,66 miljardu eiro līmenī, bet līdz augusta beigām tas bija sasniedzis 14,82 miljardus eiro. Pieauguma lauvas tiesu gan devusi naudas aprite banku sistēmā – starpbanku kredītu pieaugums jūlijā par 125 miljoniem eiro, bet augustā 79 miljonu pieaugums bijis privātuzņēmumu sadaļā. Daudz cietušās mājsaimniecības joprojām atdod bankām vairāk nekā saņem: divu mēnešu laikā kredītu apjomā –32 miljoni, vēl jāatdod 5,93 miljardi eiro. Pagājušās vasaras rādītāji atkārto dažus citus mēnešus pēdējo sešu gadu laikā, kad kredītportfelis pieauga vai vismaz nesaruka, taču tūlīt pēc tam izrādījās, ka tās bijušas nelielas svārstības stabili lejup vērstā kustībā. Protams, kaut kur šai lejupejošajai līknei ir jāatduras un jāstabilizējas, jo pretējā gadījumā Latvija vispār izkristu no to valstu skaita, kur kaut formāli darbojas tirgus ekonomika.
Bažas par kredītu sarukumu mudināja Latvijas Banku sasaukt īpašu apspriedi kreditēšanas veicināšanai. Zīmīgi, ka tā notika 25. septembrī dažu kvartālu attālumā no Saeimas ēkas, kur tieši tajā pašā laikā tika grozīts Maksātnespējas likums, kārtējo reizi tuvinot to dokumentam, ko varētu nosaukt par kredītu neatdošanas likumu. Sekoja komercbanku paziņojumi par tālāku kreditēšanas ierobežošanu vismaz privātpersonām.
No vienas puses, patēriņa, tajā skaitā cilvēku dzīves apstākļu uzlabošanas, bremzēšanu varētu pat apsveikt kā kārtējo soli, salāgojot caurmēra dzīves līmeni Latvijā ar valsts reālo ekonomiskās attīstības līmeni. Ekonomisko teoriju klasika māca to darīt ar nacionālās valūtas devalvāciju. Ja savas naudas vairs nav, tad tagad redzams, ka iespējams izlīdzēties citādi. No otras puses, kredītu neizsniegšana privātpersonām vairs neizbrīvē naudu izsniegšanai uzņēmumiem ar mērķi veicināt ekonomisko attīstību. Eiropas Centrālā banka jau ir emitējusi tik daudz naudas, ka tās pietiek un paliek pāri visu veidu kredītiem uzreiz. Tas padara nelietojamas klasiskās teorijas par ekonomikas regulēšanu ar naudas masu un centrālajās bankās noteiktajām refinansēšanas likmēm, bet nekādi jauni ekonomikas regulēšanas mehānismi arī nav atklāti. No 25. septembra debatēs pateiktā un noklusētā būtu izdarāmi divi secinājumi.
Pirmais, ka Latvijas faktiskais iekšzemes kopprodukts visu laiku ir sekojis kreditēšanas sarukumam atbilstoši ekonomiskajai teorijai, bet Latvijas IKP pieaugums pēdējos gados pastāv tikai uz pierakstījumu rēķina. Otrais, ka bankas ir gatavas šķirties no lielākās savu kredītportfeļu daļas. Bankas izvēlas palikt tīras un baltas, t.i., palikt malā no tādām aizdevēju un parādnieku attiecībām, kādas Latvijā piedzīvotas kooperatoru ziedu laikos pagājuša gadsimta 80. gadu beigās un kādas lieliski darbojas Āfrikā.
***
VIEDOKLIS
Kārlis Danēvičs, SEB bankas valdes loceklis un finanšu direktors, Latvijas Komercbanku asociācijas Tautsaimniecības kreditēšanas komitejas vadītājs:
– Uzticība Latvijā ir iedragāta fundamentāli. Bankas grib kreditēt, bet patlaban riska robežas pārsniedz kreditēšanas iespējas. Uz bankām tiek izdarīts spiediens, lai tās pastiprinātu kreditēšanu, taču, no otras puses, gadījumos, kad debitoram rodas problēmas, ir vēlme, lai banka nepieprasītu atmaksāt izsniegto aizdevumu. Fizisko personu maksātnespējas procesa atvieglojumi ir degradējuši privāto galvojumu jēdzienu, un tāpat visi labi zina, cik viegli nobēdzināt komercķīlas – uzņēmumu aktīvus, krājumus un darījumus. Ir jau labi, ka vismaz kaušanos Latvijas policija uzskata par noziegumu, bet par tādu neuzskata uzņēmēju melošanu, kredītu izkrāpšanu, maksātnespējas administratoru un tiesu ietekmēšanu. Tādu darbību izplatības ziņā Latvija līdzinās Mali vai Ukrainai, kas uzskatāmi parāda, pie kā noved darījumu kārtošana tādā veidā.