Ar ko "Vāgnera" dibeni atšķiras no Samantas Tīnas dejotāju pēcpusēm?
Kad valdības locekļi kopīgā izrādes apmeklējumā aplūkoja plikos dibenus Vāgnera operu ciklā Nībelunga gredzens, tas nekādu publisku rezonansi neraisīja, jo lūgtie viesi baudīja «augsto mākslu». Tikmēr Samantas Tīnas un vēl dažu dejotāju dibeni, ko pērn korporatīvajā pasākumā vaigā skatīja Līgatnes pašvaldības cilvēki, izraisīja didaktisku nosodījumu. Tikai vēlēšanas paglāba šo un citas pašvaldības no ilgstošas publiskas iztirzāšanas.
Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis attiecībā uz Valsts kontroles ziņojumu par pērnā gada pašvaldību pārskatiem ir skeptisks. Revidenti nodarbojoties ar sīkumiem. Dibeni gan operā, gan Samantas šovā paliek dibeni, un strīds ir tikai par to – ko kurš uzskata par lietderīgu.
«Pašvaldību izpratne par lietderīgo drīkst atšķirties no Valsts kontroles izpratnes. Iedzīvotāji ievēlē domes pēc sava ģīmja un līdzības. Ja neviens nesūdzas, tad jau nav tik traki,» spriež M. Pūķis.
Dibenu šovs Līgatnes pašvaldībā, protams, ir pikantākais, taču nebūt ne vienīgais aizrādījums. Revidenti konstatējuši, ka Daugavpils pilsētas un Ogres novada pašvaldības brīnumdari automašīnu 50 litru tvertnēs spēj ieliet pat 100 litru. Degvielas atskaitēs valda juceklis. Ogre izmantojusi saulainās un draudzīgās Maltas uzaicinājumu paviesoties, bet kārtības labad komandējuma pamatojumā ierakstījusi jūras ūdens atsāļošanas izpēti. Budžeta nauda pašvaldībās aizskalojas ne tikai rīta kafijas litros, bet arī kādā konjakā. Līgatnē revidenti atraduši anulētu kases čeku par gida pakalpojumiem, uz kura otrā pusē rakstīts: «Naudu atstāju kasē, bet ir izsists, lai varam norēķināties ar Spodru.» Iespējams, Spodra šos 154 latus bija pelnījusi, taču oficiāli šāds grāmatvedības kārtošanas piemērs nekādi nav akceptējams.
Līdztekus dažādiem jautriem piemēriem Valsts kontroles ziņojumā tiek minēti daudz garlaicīgāki, taču finansiāli nozīmīgāki pašvaldību darba trūkumi. Papildus 29 pašvaldību pārskatu pārbaudei izlases veidā revidenti pārbaudīja sešas pašvaldības: Baldoni, Jēkabpili, Līgatni, Mālpili, Ogri un Rundāli. Secinājumi nav glaimojoši. Īpašumi netiek uzskaitīti, tiek uzskaitīti nepareizi vai arī uzskaitīti sveši nekustamie īpašumi. Grāmatvedības dati par nekustamajiem īpašumiem nesakrīt ar publisko reģistru datiem. Daļa pašvaldību savā gada pārskatā nav uzrādījušas pazemes aktīvus (smilts, grants, kūdra). Daļa pašvaldību nav uzrādījušas mežaudzes. Nav uzskaitīti parku bioloģiskie aktīvi. Tāpat problēmas ir ar nodokļu aprēķiniem.
Valsts kontroles ziņojums nosūtīts Finanšu ministrijai – lai izvērtē un domā, ko darīt: «Pašvaldībās joprojām nav izpratnes (vai vēlēšanās rīkoties atbilstīgi normatīvajiem aktiem) par grāmatvedības uzskaites kārtību, kā arī hroniski trūkst iekšējās kontroles.»
Finanšu ministrija nav noskaņota situāciju dramatizēt. Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare Neatkarīgajai atzīst: «No Spodras 154 latiem nevar izdarīt secinājumu, ka visās pašvaldībās zog un ir melnās kases. Labi tas, protams, neizskatās. Taču arī sabiedrībā ir atsevišķi cilvēki, kas zog, un tāpēc vien visu Latvijas sabiedrību nevar saukt par zagļiem!» Bet – ko darīt tālāk? «Jāstrādā pie pašvaldību darbinieku kompetences līmeņa palielināšanas. Visiem ir jāmācās!» rezumē ierēdne.
Atsevišķās pašvaldībās grāmatvedības kārtošana patiešām nevedas, un sekas tam var būt gana smagas. Nesenajā vēsturē ir tādas vietvaras, kas jau guvušas mācību. Tā pati Ādažu pašvaldība pēc vairāku gadu treknas uzdzīves bankrotēja un tikai pēdējos pāris gados ar Finanšu ministrijas palīdzību (un I. Komisares līdzdalību) spējusi nostāties uz kājām.
Taču kopumā pašvaldības ar saviem pienākumiem arī krīzes apstākļos tikušas galā gana labi – tā uzskata Pašvaldību savienības padomnieks M. Pūķis: «Centrālā valdība Dombrovska vadībā krīzes laikā noorganizēja lielāko kritumu kopš 1930. gada. Cilvēki simtlatnieku programmās staigāja apkārt ar slotām, tomēr logus laukā nedauzīja un masu nekārtības valstī nerīkoja. Tas ir pašvaldību nopelns.» Savukārt ar ekonomikas attīstīšanu pašvaldībām varētu iet labāk. Problēma tikai apstāklī, ka valdība spītīgi neļauj pašvaldībām nodarboties ar uzņēmējdarbību.