ASTROLOĢIJA: Astroloģija un krāsu terapija

Saruna ar astroloģi un krāsu terapeiti Santu Pīlāci varētu būt kā āķis lūpā. Tā aizāķē interesi, bet, manuprāt, nepaguvām izrunāt pat niecīgāko daļu no tā, ko slēpj krāsu pasaule. Par sevi viņa saka to pašu, ko daudzi, kuri meklē atbildes uz lielajiem jautājumiem – neba no vieglas dzīves tas noticis. Lasītājiem piedāvājam padomāt par to, cik cieši šajā dzīvē viss ir saistīts. Parausi vienu diedziņu, un atvelsies kamols.

– Sarunas sākumā, lūdzu, raksturojiet metodi, kuru izmantojat.

– Tā ir krāsu terapijas sistēma aura-soma, un nosaukums paskaidro, ka ir darīšana ar cilvēka smalkajiem ķermeņiem. Aura – tā ir vibrācija, starojums, bet soma ir ķermenis. Latviski varētu teikt – starojošais ķermenis. Šī sistēma ir pašizvēle bez iejaukšanās, tas nozīmē, ka cilvēks izvēlas konkrētas krāsu kombinācijas, paskatoties uz tām. Tās daudz ko izskaidro par viņa dvēseli, jo katrā no mums ielikta krāsu simbolika. Dvēselē ir visas atbildes, bet bieži vien mēs netiekam tām klāt. Šī ir viena no metodēm, kā izdzirdēt atbildes un pietuvoties dvēselei. Uzskatu, ka šī ir maiga, brīnišķīga metode, kā atgriezties pie sevis, pie tā, kas es esmu.

– Vai krāsu terapija papildina, piemēram, astroloģiju, numeroloģiju, varbūt arī psiholoģiju?

– Viennozīmīgi! Es izmantoju arī astroloģiju. Ja redzu, ka kartē Venera spēcīga, tad cilvēku tieši krāsu terapija varētu uzrunāt vairāk. Vai, gluži pretēji, ja Venera ir ievainota vai pastāv šai planētai nelabvēlīgi apstākļi, arī tad šī metode varētu uzrunāt. Nekad neviena metode nav universāla, neko nevajag uztiept. Man šī metode ļoti patīk, jo tā ir maiga, un pret dvēseli taču nedrīkst izturēties vardarbīgi. Mēs jau tāpat esam traumas piedzīvojuši. Katram ir jāieklausās sevī, jāsaprot, kas vairāk piesaista. Kļūdu nav, ja vien ļaujamies. Krāsu terapija ļoti labi sader ar astroloģiju, homeopātiju, ājurvēdu, ar visām lielākajām sistēmām, kas pēta cilvēka dvēseli. Daudzās praksēs pamatā ir trīsvienība, un krāsu terapijā arī tāda ir. Jāatgādina, ka gaisma, laužoties caur prizmu, veido varavīksni, bet pirmkrāsas ir zila, dzeltena, sarkana. Tās ir trīsvienība krāsu terapijā. Šīs savā starpā veido nākamās, otrās pakāpes, krāsas, un ir vēl trešās pakāpes krāsas.

– Izstāstiet, lūdzu, piemēru, kā krāsu terapija sadarbojas ar astroloģiju!

– Man bija kāds atklājums, ko neviens nebija mācījis un stāstījis. Pamanīju, ka cilvēki, kuriem Saule un Mēness (Ziemeļu) mezgls ir vienā astroloģiskajā zīmē, kombinācijās izvelk... Bet sākšu ar garāku skaidrojumu. Viens variants: parasti cilvēks izvēlas četras pudelītes, un sākas mūsu kopējais ceļojums krāsu pasaulē. Otrs veids, ko piedāvāju – izlikt viņa dzimšanas datumu pudelītēs (uz tām ir cipariņi). Bieži vien dzimšanas datuma skaitlis sakrīt ar to skaitli, kas veidojas, saskaitot visus ciparus kopā. To atklāju nejauši, vēl jāpārliecinās, vai tā ir likumsakarība. Lūk, arī numeroloģija kā metode, kas papildina krāsu terapiju! Dzimšanas datums izsaka cilvēka būtību, un ciparu gala summa ir dzīves uzdevums, tātad Saule ir būtība, bet Mēness mezgls ir uzdevums.

– Tātad krāsu terapeits saskata to, ko cilvēks nav pat izsacījis.

– Bieži man jautā: kā jūs to zināt? Es nezinu. Tikai pastāstu, ko krāsa ietver. Kad lasīju lekciju astrologiem, atnāca doma, ka pirmā pudelīte, ko cilvēks izvēlas, ir viņa natālā karte jeb dzimšana. Mēs sakām – tie ir mūsu talanti, potenciāls. Otrā pudelīte arī saistīta ar natālo karti, bet parāda, kādas ir problēmas, kas mums traucē īstenot talantus, kur esam aizķērušies. Trešā pudelīte ir – šeit un tagad situācija jeb tranzīts astroloģijā. Ceturtā ir nākotne. Vēl kāds novērojums. Ja vairāki cilvēki uz konsultāciju nāk vienā dienā, tad viņi kā trešo pudelīti izvelk vienu un to pašu krāsu. Tas nozīmē, ka sajūt dienas fonu.

– Vai ir iespējams apzināti izvēlēties krāsu, izshēmot ar prātu pudelīšu secību? Un ko tādā veidā var ietekmēt?

– Es vienmēr uzsveru, ka prātam jāļauj ganīties zaļā pļavā, jo tāpat jau to daudz lietojam. Šī tomēr ir dvēseles terapija. Protams, ka pastāv sistēma un zināšanas par katru krāsu, kas vajadzīga, lai kaut ko stimulētu vai, tieši pretēji, mazliet notušētu. Bet vajag ļauties sajūtai. Ir cilvēki, kuri nesajūt, viņi dzīvo galvā. Viņiem izvēle būs balstīta uz analīzi. Bet tik un tā nav noslēpjams, ka šī terapija viņus interesē. Piemēram, Zemes stihijas cilvēks katru reizi ņem vienu un to pašu pudelīti. Iespējams, viņš ilgi strādā pie problēmām. Paskaidrošu. Kad cilvēks izvēlas otro, terapeitisko krāsu pudelīti, diagnosticējam viņa situāciju un viņš var pudelītes saturu smērēt uz ķermeņa, jo tajā atrodas sinerģētisks šķīdums: ēteriskā eļļa, krāsa un kristālu jeb akmeņu enerģija. Katra daļa strādā – ar krāsu var uzlādēt ūdeni, akmeņi dziedina, un šajā sistēmā tas ir apvienots, lai viens otru paspilgtinātu un darbotos efektīvāk. Pirms lietošanas cilvēks pudelīti sakrata ar kreiso roku, jo tā ir problēma, ar kuru viņš sāk strādāt.

– Ir dzirdēti stāsti par to, ka aromterapijas laikā cilvēks allaž izvēlas vienu un to pašu aromātu. Pat tad, kad nolemj – šoreiz apnikušo citrusu nekādā gadījumā neņemšu, deguns tik un tā rīkojas pa savam. Un atkal roka stiepjas pēc citrusu aromāta.

– Citruss – tāpēc, ka saulīti vajag. Vajag tomēr ļauties sajūtām, jo mūsu smalkais instruments jūt to, kas tobrīd nepieciešams. Tad izkristalizējas cilvēka zvaigžņu karte, ja tā var teikt. Katrreiz tai ir sava tēma, konkrētas problēmas, kas cilvēkam ir. Ja smarža vai krāsa patīk un ja nepatīk, tad tā ir jūsu tēma. Ja ir neitrāla attieksme, tad viss ir kārtībā. Tikko patīk vai ļoti nepatīk, tad tas jau ir stāsts par cilvēku, un tur nekad nav nejaušību.

– Kas notiks, ja pudelīti sakratīs ar labo roku?

– Nekas nenotiks. Bet kreisā roka ir saistīta ar labo smadzeņu puslodi, un tā ir intuitīvā, sievišķā daļa. Sakratot uzlādējam pudelīti ar savu enerģētiku, lai tā strādātu tieši mūsu labā. Pudelīti vajadzētu iztukšot 21 dienas laikā, jo tas ir laika periods, kurā nomainās šūnas. Katrai pudelītei ir arī afirmācija, ko varam runāt sakratot. Labāk to sacīt skaļi, jo tad vārdus dzirdam, un, ja kaut ko atkārtojam, sākam ticēt. Tādā veidā var paspilgtināt iedarbību. Tie, kuri gadiem darbojas ar krāsu terapiju, izdomā vēl visu ko. Piemēram, saistībā ar Kabalas koku izrēķina Zelta diegu – secību, kādā lietot pudelītes. Arī es esmu pamēģinājusi, bet ir jājūt, ko vajag. Tas bija interesants process, kā var nonākt pie savas esības. Pa dzīvi ejot, daudziem no mums mācību stundas ir līdzīgas, bet katrs tās piedzīvojam atšķirīgā secībā. Astroloģijā var teikt, ka skatāmies progresijas un direkcijas. Tāpēc katram no mums laiku pa laikam dzīvē aktualizējas kāda tēma, kas piesaista konkrētas krāsas. Notiek pat tā, ka cilvēks neko nezina par krāsu terapiju, bet, uz viņa garderobi paskatoties, redzams, kādu periodu pārdzīvo. Vai viņam ir sarkanais, zilais vai kāds cits periods. Tad viņš nopērk atkal tās pašas krāsas drēbes. Līdzīgi kā teicāt par citrusu, no kura nevar tikt vaļā. Gribas to dabūt prom, bet tas vēl ir vajadzīgs, un roka tā vien stiepjas pēc citrusa aromāta vai konkrētās krāsas.

– Vai ir taisnība, ka brūnā krāsa apģērbā signalizē par aknu problēmām?

– Brūnais šajā sistēmā netiek apskatīts, jo tā ir zemes krāsa, bet aura-soma runā par debesu krāsām. Par varavīksni, kur brūnā nav. Es teiktu, ka brūnais ir tas pats sarkanais, jo tā ir matērijas, zemes krāsa. Brūnais bieži vien norāda uz ieciklēšanos materiālas dabas jautājumos, kad cilvēks neko citu neredz. Kafija arī ir brūna, bet to uzskata par sarkano dzērienu, jo tas rada enerģiju. Redz, aknas ir saistītas ar koku, ar zaļo krāsu, un atkal nav nepareizi, jo abas krāsas ir pārītis. Katrai krāsai ir papildinošā jeb komplimentārā krāsa, ar ko tā savienota. Cilvēku interesē, piemēram, oranžā krāsa, bet zilā ir turpat un arī ir viņa tēma. Tāpēc jāmeklē, kā izpaužas otra krāsa, kas ir slēpta. Es šodien esmu ģērbusies oranžā, bet telpa, kurā runājam, ir zila. Tā sanāca it kā netīšām. It kā. Ļoti bieži notiek tā, ka eju ciemos vai uz tikšanos un paklausu impulsam. Tad tas nostrādā. Reizēm gadās tik fenomenāli, ka nesarunājot cilvēki ir vienādi apģērbušies, jo jūt dienas noskaņu.

Man šogad bija nometne, un sanāca tā, ka pirmā diena bija vairāk dzeltena, uz zināšanām vērsta. Stāstīju par arhetipiem, dieviem un dievietēm. Otrā diena bija meditatīva, par madalām un skaņu terapiju. Tā bija zilā, zili violetā diena. Daži piedzīvoja ļoti īpašas sajūtas. Pēdējā bija madžentas, aveņu krāsas diena. Šī krāsa ir jauna, mēs to pazīstam tikai divsimt gadu. Interesanti, ka pirmā sintētiskā anilīna krāsa bija tieši aveņu krāsa. Pirmatnējais cilvēks redzēja vispirms sarkanu, bet pārējās krāsas sāka atpazīt pamazām. Apziņa evolucionē kopā ar cilvēku.

– Kāda ir aveņkrāsas simbolika?

– Tā ir dievišķā krāsa, dievišķā mīlestība, kas lejas pār visiem, neatkarīgi no tā, jūtam mēs to vai nejūtam. Trešā diena nometnē bija par astrodizainu, kā māju iekārtot un dzīvot laimīgā mājā. Tiešām, katra diena iezīmējās savā krāsā.

– Gribat teikt, ka dalībnieki nejauši bija apģērbušies attiecīgā krāsā katrā no trim dienām?

– Pamanīju, ka tā vienkārši notika, lielākajai daļai dalībnieku pēdējā dienā bija aveņu krāsas krekliņi.

– Tas nozīmē, ka šie cilvēki uzticas intuīcijai un pirmajam impulsam?

– Jā. Spriežu pēc sevis. Vienmēr aicinu: nekad nevajadzētu vakarā izvēlēties, ko vilksim nākamajā dienā, jo jauna diena nāk ar jaunu enerģiju. Tikai no rīta varam patiesi saprast, ko vajadzēs. Vajag ļauties konkrētam brīdim šeit un tagad un sajust, bet mēs pieslēdzam galvu. Un vēl. Mēs uzskatām, ka diena mainās pusnaktī, bet indiešiem diena mainās līdz ar saules lēktu. Tā ir jauna Saule.

– Kā cilvēku ietekmē vārds? Kā nekā vecāki bērnu ir ieprogrammējuši, izvēloties viņa vārdu.

– Vecāki visbiežāk jūt, ko vajag. Protams, ja cilvēks ļoti labi jūt, viņš trāpīs arī, izvēloties tikai vienu vārdu, bet bērns ir jāredz, un tikai tad saproti, vai viņš atbilst vārdam. Tāpēc vajag variantus. Man tas ir palīdzējis, bet katrs var darīt, kā vēlas. Kādreiz jau šaubās – ieliks Raiti vārdā, bet puika būs lēns. Bet bija tas Raitis jāliek – tas ir manas mammas stāsts par manu brāli. Viņš ir ļoti žigls, viss bija pareizi, bet viņa nošaubījās.

– Vēl jau ir Mudītes, Smuidrītes, Gudrītes un Drosmas, kas apzīmogo ar konkrētām īpašībām. Tāpēc ir bail – ja nu sanāk pretmets?

– Un ir Liesmas. Iedosim vienam «ūdeņainam» bērnam, kam piecas planētas Zivīs, vārdu Gunta! Viņam tās piecas planētas ir Lauvas mājā, un viņš ir lielāks Lauva par īstajiem Lauvām.

– Kas bija pirmais – vārds vai krāsa? Mūžīgais jautājums par vistu un olu...

– Recepti nedošu, bet atgādināšu, ka dievs teica: lai top gaisma. Viņš radīja ar vārdu. Kas tā ir par krāsu? Zilā. Jo tai atbilst kakla čakra.

– Atceros gadījumu, kad nomira jauns puika, pavisam vēl bērns. Tolaik par zīlniekiem un gaišreģiem skaļi nerunāja, bet pieaugušie čukstējās – vārdotāja teikusi, ka vārds Guntis bērnu sadedzināja. Iespējams, ja papētītu astroloģiski vai kā citādi, sakarību varētu atrast.

– Esmu pētījusi, mans vārds ir ļoti sarkans.

– Savukārt man Santa šķiet tāds balts un mierīgs vārds.

– Varbūt vērtējat citādi, bet, ja katru burtiņu rēķinām par ciparu un katram ciparam atbilst noteikta krāsa, tad sanāk, ka vārdā Santa četri burti ir sarkani un viens – dzeltens. Dzeltenais ir t, pa vidu. Viens kungs, starp citu, Guntis vārdā, kurš strādā par dziednieku, teica: tev tas t burts švaks. Loģiski, jo dzeltens! Vajag pie tā piestrādāt, viņš sacīja. Vienudien apsēju Lielvārdes jostu, un neviens neko nevarēja man padarīt, jo viduklis arī ir tas t burts. Lielvārdes josta aizsargā – sarkans ar baltu ir ļoti aizsargājoša kombinācija. Tā es t burtam iedevu spēku.

– Interesanti, jo ievēroju, ka kāda mana vārdamāsa vasarās uzsien Lielvārdes jostu. Arī man laiku pa laikam rodas vēlme jostu iegādāties. Pagaidām esmu nopirkusi tikai grāmatzīmi ar Lielvārdes jostas rakstu fragmentu.

– Vajag to jostu. Antra un Santa ir līdzīgi vārdi, tajos ir daudz sarkanā. Mans meitas uzvārds arī ir sarkans. Ne velti saka, ka vārdi ar burtu r jāliek vīriešiem un suņiem. Pusaudzes gados un jaunībā man tiešām bija puse garderobes sarkanā krāsā. Apprecējos un ieguvu uzvārdu Pīlāce – cits skanējums, pat tikai fonētiski tas ir maigāks. Ar Pīlāci ieguvu visu varavīksni, varbūt tāpēc jums šķiet, ka esmu maiga. Sievišķība un maigums nāca ar laiku, uzreiz ne. Sievietei ir tā laime, ka var mainīt dzimšanas laikā doto vibrāciju, apprecoties un nomainot uzvārdu. Ir, kas to negrib. Piemēram, Sarkanās Artemīdas neiet vīra uzvārdā, jo ir neatkarīgas, grib būt brīvas meža meitas. Krāsa ļoti labi sasaucas ar dievu arhetipiem. Kuru krāsu cilvēks izvēlas, tam dieva vai dievietes arhetipam atbilst. Es runāju par grieķu un romiešu dieviem, kas atbilst planētām.

– Meklējot krāsu sasaisti ar zodiaka zīmēm, atradu visādus skaidrojumus, lielākoties bez pamatojuma. Vai var teikt, ka Aunam atbilst sarkanā, Vērsim – rozā, Dvīņiem – gaišpelēkā krāsa?

– Var, bet esmu toleranta un uzskatu, ka katrs sajutīs, kura sistēma viņam ir nepieciešama. Tas, ko pati esmu izpētījusi un lietoju, ir paplašinātā varavīksne – 12 krāsas no sarkanas līdz aveņu krāsai. Tās uzlieku uz 12 zīmēm.

– Ar ko jūs sākat?

– Ar Aunu, ar sarkano. Bet arī tad pastāv nianses. Vēzim atbilst zelta krāsa, un astrologi teiks – ārprāts, kā Vēzis var būt zelts! Atradu, ka Vēzim ir raksturīgas iracionālas bailes, un tas atbilst zelta simbolikai. Kāds varēs teikt, ka skaidrojums aiz matiem pievilkts, bet katrs atrod to, kas der viņam. Piemēram, Merkurs ir raibs, bet tajā pašā laikā tas ir gaiši dzeltens, tātad var būt arī zelta krāsa. Merkurs ir alķīmiķu dievs, viņi gribēja zeltu iegūt. Pēc dalījuma dievos Merkurijam un Hermejam atbilst pat oranžā krāsa. Viss turpat vien ir. Ja iedziļinās, tad nejaušību nav. Vēdiskajā astroloģijā, piemēram, Saule ir slikta un tai piešķirta sarkanā krāsa, bet mēs dzīvojam Rietumos un uzskatām citādi. Jupitera krāsa vēdiskajā sistēmā ir dzeltena, un tas mulsina, bet pēc manas sistēmas tā ir tumši zila, kas atbilst trešajai acij. Nepareizību nav, jo katrai tumši zilajai pretī atrodas...

– ... zelts! Acu priekšā uzreiz parādās tāda kombinācija.

– Jā.

– Tātad pēdējai zīmei zodiaka aplī – Zivīm – atbilst ne zilā un ne baltā krāsa, bet aveņu?

– Zivis ir tās, kuras var apskatīties aiz horoskopa, viņas visu ir izdzīvojušas. Madženta jau arī ir krāsa, kas atrodas virs visa.

– Zinu sievieti, kura ģērbjas gandrīz tikai violetā. Vai nemainīgā krāsu gamma spēj ietekmēt apkārtējos, tos, kuri ikdienā ir viņai līdzās?

– Droši vien. Jautājums ir, cik kurš cilvēks ir jutīgs. Ja Mēness Zivīs, tad visu jūt, saskata tādas nianses, ko neredz citi. Varbūt tai sievietei ir tēma, no kuras viņa netiek vaļā. Violetā krāsa ir pati nomierinošākā. Sarkanais ir kā ļoti spēcīgs liels vilnis. Uzvelkot sarkanu, mums bieži vien kļūst siltāk, bet violetā ir kā ilgs un lēns process.

– Tad jau krāsas dzīvoklī vai darbavietā iespaido ik dienu.

– Ne velti interjeru iekārtojam pēc debess pusēm – ziemeļos vajag siltās krāsas, bet dienvidi ir zilzaļi, kas ir visatvēsinošākā krāsa. Zilzaļš kopā ar koraļļkrāsu un laškrāsu ļauj atslābināties, rada maiguma sajūtu. Kāda sieviete izvēlējās koraļļkrāsas pudelīti un teica: tā ir maiga dzīves atdzeršanās. Es viņai piecas reizes lūdzu to atkārtot, jo tik skaistus vārdus ar prātu nevar izdomāt. Vai nav dievīgi tā pateikt? Tie vārdi mani baro, jo varu pastāstīt tālāk. Viena sieviete izvēlējās pudelīti Auna krāsās – sarkans ar zeltu – un sacīja: es esmu Laimdota. Pudelītes nosaukums ir «Es esmu». Laimdotas jeb laimes apzīmējums ir zelts. Tik precīzi pateica savu būtību! Parasti saka tā: mani sauc vai mans vārds ir. Tādos brīžos esmu laimīga un ar šiem stāstiem dalos, jo bez stāsta jau nekā nav.

Piemēram, jums šodien apģērbs ir melns ar baltu, un tur visa pasaule iekšā ar savu vēsturi. Balts un melns nav tikai krāsas – tā ir gaisma un tumsa, avots un uztvērējs, kāds, kas izstaro un kurš absorbē. Tā ir visa providence, kurā iekļaujamies ar visu, kas notiek.

– Es izvēlējos spontāni.

– Mēs runājam par krāsām, un tā bija jābūt. Melna krāsa nav arī pudelītēs, bet viena izskatās gandrīz kā melna. Tā ir ļoti tumši sarkana, tumšā madženta. To sauc par glābēju. Ja cilvēkam vajag to krāsu, tad viņa dvēsele kliedz pēc palīdzības.

– Nesapratu – viņam nepieciešama palīdzība vai viņš kādam grib palīdzēt?

– Tas ir sauciens, ka viņš atrodas kritiskā situācijā. Piemēram, ja izvēlas pasteļtoņus, tad parādās daudz spēcīgākas tēmas nekā košajās, sulīgajās krāsās. Tur, kur klāt ir gaisma, konkrētā tēma vēl vairāk tiek izgaismota. Piemēram, zils var liecināt par problēmām ar autoritāti, bet gaiši zilais norāda, ka problēmas ir diezgan lielas. Vai nu cilvēks ir ļoti iegrimis dieva meklējumos un viņam tikai tas vien prātā, vai ir nopietnas problēmas ar tēvu, jo tas ir mūsu pirmais dievs. Bērns uz vecākiem skatās kā uz dieviem. Ja dievs dusmojas, tad no tādas attieksmes veidojas pieredze, kā dzīvē saskarsimies ar vīrišķo aspektu. Neviena krāsa nav ne slikta, ne laba, tā ir neitrāla. Jautājums, kā mēs to izmantojam? Vai paņemsim no tās pozitīvo, vai iegūsim arī kaut ko no negatīvā? Piemēram, koraļļu cilvēks var būt ļoti vieds un mīlēt tā, ka atlaiž otru, ļauj otram būt pašam, bet var pateikt – ja tu mani pametīsi, es darīšu sev galu. Tās ir galējības, un katrā krāsā tādas ir. Koraļļkrāsa liecina par maigumu, bet tajā ir paslēpies zilzaļais. Sirsniņa sasalusi ledū. Vairs neesam radoši, jo zilzaļais ir radošuma un neatkarības krāsa. Bet tas ledus klucis traucē...

– Atcerējos Raini: zili stikli, zaļi ledi...

– ...vidū ir tā dvēselīte. Starp citu, šodien Rainim ir dzimšanas diena (saruna notika 11. septembrī – aut.). Nejaušību nav! Raiņa tekstā ir liels simbolisms ietverts. Vidū ir tas korallis, bet iesalis tā, ka līdz viņam jāizlaužas. Korallis ir ārēji ciets, bet iekšā mīksts. Koraļļu cilvēkam ir pretēji, viņš izskatās tāds «božijs oduvančiks», kā krievi teiktu. Dievgosniņa, bet iekšā ir dzelzs armatūra, un to neviens nenojauš. Viņi var pašu trakāko dabūt gatavu. Ir tāda pudelīte «Grietiņa». Grietiņas ir tās, kuras glābj pasauli. Uz Grietiņu rēķina viņu vīri ļoti tālu tiek dzīvē, bet uzreiz to nevar pateikt. Tas ir ļoti spēcīgs latviešu sievietes arhetips. Mums ir ļoti daudz Grietiņu. Visu cieņu viņām, bet...

– Viņām tas par sevi ir jāuzzina.

– Viņām ir jāuzzina, zināt, kas? Ka labās meitenes tiek debesīs, bet sliktās nonāk tur, kur viņas grib. Mums piemīt nenormāls labās meitenes sindroms. Mēs sev neļaujam ļoti daudz ko, jo tā neklājas, mammīte tā nav vēlējusi. Kāpēc mammīte nav vēlējusi? Tāpēc, ka padomju laikā audzināšanā lielā mērā notika pēc Bendžamina Spoka grāmatām: bērnu var izlaist, tāpēc bērnu nevajag ņemt rokās, bērnam ir jāstāv kaktā un jānokaunas... Tā bija zilā audzināšana, bet bērnam vajag pieskārienus, viņam vajag oranžo mammu. Jā, oranžajai mammai uznāk histērijas, bet viņa mīl ar visu savu būtību. Zilās audzināšanas produkts ir perfekcionisti, cilvēki, kas citiem visu izdarīs, bet sev laiku neatradīs. Viņi ir tie rozā cilvēki, kuriem aromterapijā ģerānijas smarža nepatīk. Rozā ir mīlas krāsa, un tā ir arī sevis mīlēšana. Tas ir stāsts par to, ka mēs sevi nemīlam un nepieņemam. Tāpēc arī pārējie mūs nemīl. Rozā krāsa ir arī robeža, cik dot un cik ņemt, jo otrs, iespējams, nevar paņemt visu, cik esi gatavs viņam dot. Kad pārāk uzbāžamies otram, viņš var noslīkt mūsu mīlestībā. Tiklīdz aktivizē iekšējo vērotāju, šīs tēmas dzīvē pamani.

– Rozā cilvēkiem ir grūti atbildēt uz jautājumu: ko tu gribi?

– Jā, jo viņš to nezina, viņam nav bijis laika padomāt, ko es mīlu, kas man patīk. Aizej uz spa, uz masāžu, palutini sevi! Nē, nav jau laika. Mēs katrs esam to piedzīvojuši un sevi labojam. Jo nevar izmainīt pagātni, bet var izmainīt attieksmi. Kāpēc rīkojamies vienā konkrētā veidā? Tā ir drošāk, šī uzvedība mūs reiz ir izglābusi no nāves, tā ir pārbaudīta. Bet uzvesties var, vaimandieniņ, cik dažādi! Tad dzīve kļūst daudz interesantāka.

– Tad arī atklājas, ka apkārtējie tādu «slikto» uzvedību pat akceptē.

– Viņi sāk respektēt, nekāpj tavā telpā un nepiegriež visu ciet, jo līdz tam tu visu to atļāvi ar sevi darīt.

– No krāsām esam nonākušas līdz astropsiholoģijai.

– Es to uztveru tā, ka Lauvas uzdevums ir simbioze, un šis ir mans kokteilītis, kā es dzīvi tveru un piedāvāju citiem – varbūt arī jums tas der.