ASTROLOĢIJA: Šodien - Mēness aptumsums

Šodien dienas vidū visā pasaulē būs vērojams Mēness aptumsums, ko mēs, Latvijā, protams neredzēsim.

Emo­ci­ju un ener­ģi­jas šū­po­tājs MĒ­NESS

An­tra GAB­RE

Ti­kai uz sa­vas ādas ie­spē­jams pār­bau­dīt, kā kat­ru no mums ie­tek­mē Mē­ness fā­zes, it se­viš­ķi piln­mē­ness. Vie­nam re­ak­ci­ja būs sa­kā­pi­nā­ta, cits pa­zi­ņos, ka ne­ko ne­jūt. To­mēr as­tro­lo­gi uz­ska­ta: ja reiz mū­su sma­dze­nēs ir 90 pro­cen­ti ūdens, bet ķer­me­nī – 70 pro­cen­ti šķid­ru­ma, tad arī cil­vē­kā tā­pat kā da­bā no­tiek ener­ģi­jas un emo­ci­ju pai­su­mi un bē­gu­mi.

Emo­ci­jas ban­go

Emo­ci­ju un ener­ģi­jas pa­cē­lu­mus cil­vē­ki bie­ži vien sais­ta ar piln­mē­ne­si. Lie­lā, apaļ­ā ri­pa pie de­be­sīm psiho­lo­ģis­ki ne­sta­bi­liem cil­vē­kiem mēdz uz­jun­dīt pār­spī­lē­tas, sa­kā­pi­nā­tas emo­ci­jas vai iz­rai­sīt ci­tiem ne­iz­pro­ta­mu rī­cī­bu. Ne­va­jag rakt ne­maz dzi­ļi, arī sa­dzī­vis­kās si­tu­āci­jās ga­dās pie­dzī­vot bīs­ta­mus mir­kļus, jo ir cil­vē­ki, ku­ri pil­nās Mē­ness fā­zes lai­kā ne­spēj ap­val­dīt bra­vū­ru, pār­i ma­lām kū­sā­jo­šo paš­pār­lie­ci­nā­tī­bu, ne­pa­ma­to­tu dros­mi un uz lai­ku pa­zau­dē spē­ju do­māt un vēr­tēt kri­tis­ki. Ātr­ās me­di­cī­nis­kās pa­lī­dzī­bas un po­li­ci­jas dar­bi­nie­ki ne­no­liedz, ka piln­mē­ne­sī dar­ba ir vai­rāk. Pirms da­žiem ga­diem, pie­mē­ram, bri­tu po­li­ci­ja pa­zi­ņo­ja, ka piln­mē­ne­sī pat­ru­lēs kup­lā­kā skai­tā. Sa­sek­sas po­li­ci­ja bi­ja kon­sta­tē­ju­si, ka īpa­ši ag­re­sī­vi piln­mē­ness lai­kā ir Brai­to­nas un Ho­vas ie­dzī­vo­tā­ji al­ko­ho­la rei­bu­mā. Lī­dzī­gi pa­zi­ņo­ju­mi par piln­mē­ness ie­tek­mi iz­ska­nē­ju­ši arī no po­li­ci­jas dar­bi­nie­kiem Lat­vi­jā. «Piln­mē­ness ļo­ti ie­tek­mē mū­su dar­bu,» zi­ņu aģen­tū­rai LE­TA reiz sa­cī­ja Valsts po­li­ci­jas Kur­ze­mes re­ģi­ona pār­val­des Lie­pā­jas ie­cir­kņa Ope­ra­tī­vās va­dī­bas no­da­ļas ve­cā­kais in­spek­tors Mā­ris Grau­diņš. «Ša­jā lai­kā bie­žāk no­tiek da­žā­di sa­dzī­vis­ki strī­di, ku­ru iz­rai­sī­tā­ji at­ro­das al­ko­ho­la rei­bu­mā. Vai­rāk ir arī ne­pa­ma­to­tu iz­sau­ku­mu.»

Sa­vu­kārt kā­das ar psiho­lo­ģis­ko pa­lī­dzī­bu sais­tī­tas dar­bi­nie­ces no­vē­ro­ju­mi lie­ci­na, ka ne­vis piln­mē­ness lai­kā, bet īsu brī­di pirms tā cil­vē­ki ak­tī­vāk mek­lē pa­lī­dzī­bu, grib pa­ru­nā­ties. «Vi­ņi vē­las tikt uz­klau­sī­ti, lai kā­das lie­tas arī stās­tī­tu. Ģi­me­nē rei­zēm tu­vi­nie­ki mēdz pa­teikt skar­bi – ne­mels blē­ņas, ap­ni­cis klau­sī­ties! Ko lai da­ra, ja šiem cil­vē­kiem mē­nes­tiņš sa­šū­po emo­ci­onā­lo pa­sau­li... Šo lai­ku vien­kār­ši va­jag pār­dzī­vot,» vi­ņa ie­sa­ka. Žur­nā­lis­tiem at­kal ir savs stāsts – tik­līdz Mē­ness ie­gūst pil­nī­gi apaļ­u for­mu, re­dak­ci­jas tāl­ru­ņi zva­na bie­žāk ne­kā cit­kārt un dar­bi­nie­kiem nā­kas dzir­dēt gan pār­me­tu­mus, gan at­zi­nī­gus vār­dus, gan pa­sau­les glāb­ša­nas plā­nus, nā­kas uz­klau­sīt sa­zvē­res­tī­bas te­ori­jas, spie­gu stās­tus un ci­tas tra­kas lie­tas.

As­tro­lo­ģi­jā Mē­ness sim­bo­li­zē cil­vē­ka zem­ap­zi­ņu un at­bild par emo­ci­onā­lo pa­sau­li (arī ci­tām jo­mām, ku­ras šo­reiz ne­ap­lū­ko­sim – red.).

Pro­vo­cē­jo­ša pār­gal­vī­ba

Ir bi­ju­ši arī pē­tī­ju­mi par to, ka piln­mē­ness lai­kā pie­aug sa­tik­smes ne­ga­dī­ju­mu skaits. Vai tie­šām uz­ma­nī­ba vairs nav tik asa, emo­ci­jas sprē­gā pār­i ma­lām un cil­vē­ki pa­ši iz­pro­vo­cē ne­lai­mes ga­dī­ju­mus? As­tro­lo­ģe Ak­ve­lī­na Līv­ma­ne at­ce­ras, ka pirms sep­ti­ņiem as­to­ņiem ga­diem Jā­ņos bi­jis piln­mē­ness, vi­ņa ar ma­šī­nu brau­ku­si uz Lat­ga­li un di­vas rei­zes ra­du­šās tik bīs­ta­mas si­tu­āci­jas, ka nā­cies glāb­ties ce­ļa ma­lā, jo pre­tim­brau­cē­ji mē­ģi­nā­ja pār­gal­vī­gi ap­dzīt ci­tus au­to. As­tro­lo­ģe pie­ļauj, ka pār­gal­vī­gie brau­cē­ji ris­kē­ju­ši, ne­ap­zi­no­ties, ko da­ra, ne­vis cen­šo­ties iz­rā­dī­ties un de­mon­strēt sa­vu au­to va­dī­ša­nas mā­ku.

Tā­da nu ir tā Mē­ness va­ra. «Cil­vē­ki kļūst ne­ap­do­mī­gā­ki, vi­ņiem lie­kas, ka spē­ka ir vai­rāk, ka vi­su pa­gūs, pa­spēs,» piln­mē­ness ie­tek­mi vēr­tē as­tro­lo­ģe un ša­jā Mē­ness fā­zē ie­sa­ka būt īpa­ši uz­ma­nī­giem, jo ne­pa­tik­ša­nās va­ram ie­kul­ties ne sa­vas, bet arī ci­tu cil­vē­ku rī­cī­bas dēļ.

Ope­rēt vai to­mēr ne?

Astroloģe (un aktrise) Ak­ve­lī­na Līv­ma­ne žurnālam ‘Praktiskā Astroloģija savulaik stās­tījaa, ka ir cil­vē­ki, ku­ri Mē­ness fā­zes iz­jūt kra­sāk. Tie, par ku­riem sa­ka – piens un asi­nis. Vi­ņiem ir vai­rāk mie­sas, vai­rāk asi­ņu un lim­fas. Līdz ar to piln­mē­ness ie­tek­me var būt spē­cī­gā­ka, un īpa­ši pie­sar­dzī­gam jā­būt, iz­vē­lo­ties me­di­cī­nis­ku ma­ni­pu­lā­ci­ju lai­kus. «Es­mu dzir­dē­ju­si dau­dzus stās­tus par ope­rā­ci­jām piln­mē­ness lai­kā. Lie­sam cil­vē­kam ne­kas ne­no­tiks, bet dū­šī­gā­kam cil­vē­kam tas var beig­ties arī le­tā­li,» pie­bilst Ak­ve­lī­na Līv­ma­ne. Arī ārsts, aku­pun­ktū­ras un aus­tru­mu me­di­cī­nas spe­ci­ālists Ju­ris Vec­va­gars par Mē­ness fā­žu ie­tek­mi ne­šau­bās, bet sa­ru­nas lai­kā no­pū­šas – esot no­gu­ris par to ru­nāt, jo ļo­ti dau­dzi cil­vē­ki ne­esot ga­ta­vi ne klau­sī­ties, ne iz­prast, ne ņemt vē­rā ie­tei­ku­mus. Ak­ve­lī­na Līv­ma­ne, tau­jā­ta par ope­rā­ci­jām lab­vē­lī­gā­ko lai­ku, uz­sver – jā­ska­tās, lai Mē­ness die­nas fo­nā ne­at­ro­das ta­jā zo­di­aka zī­mē, ku­ra «at­bil­dī­ga» par ope­rē­ja­mo or­gā­nu («Prak­tis­kā As­tro­lo­ģi­ja» kat­rā žur­nā­la nu­mu­rā vei­do spe­ci­ālu ve­se­lī­bas ka­len­dā­ru, ku­rā no­rā­dī­tas ne­vē­la­mās ma­ni­pu­lā­ci­jas kon­krē­tās die­nās – red.). Pie­mē­ram, ti­pis­kiem Ziv­ju zo­di­aka zī­mes pār­stāv­jiem par vā­rī­gā­ko or­ga­nis­ma zo­nu tiek uz­ska­tī­tas pē­das. Mē­ne­sim at­ro­do­ties ša­jā zī­mē, la­bāk likt mie­ru kā­jām un vis­pār vē­lams iz­vai­rī­ties no grie­ša­nas un tam­lī­dzī­gas fi­zis­kas ie­jauk­ša­nās or­ga­nis­mā. To­mēr no­piet­nām me­di­cī­nis­kām ma­ni­pu­lā­ci­jām pie­mē­ro­tā­ko die­nu va­ja­dzē­tu iz­vē­lē­ties pēc kat­ra cil­vē­ka kon­krē­tās as­tro­lo­ģis­kās kar­tes.

Ķi­rur­ģis­ku ie­jauk­ša­nos la­bāk pār­ciest dil­sto­šā, ve­cā mē­ne­sī. Piln­mē­ne­sī brū­ces vai­rāk su­lo, asi­ņo spē­cī­gāk, par pa­ša no­vē­ro­to sa­ka dak­te­ris Vec­va­gars. Ve­cā mē­ne­sī ope­rē­jot, rē­tas dzīs la­bāk.

Kat­ram dots prāts un gri­ba

Se­ri­ālā «Li­kums un kār­tī­ba» viens no va­ro­ņiem iz­met iro­ni­jas pil­nu frā­zi: kā tad, vieg­lāk vi­su vai­nu uz­velt piln­mē­ne­sim, ne­vis azart­spē­lēm! Labs aiz­segs, vai ne?... As­tro­lo­ģe Ak­ve­lī­na Līv­ma­ne no­teic, ka augi un dzīv­nie­ki «pa tie­šo» re­aģē uz Mē­ness fā­zēm, bet cil­vē­kam ir dots sa­prāts un gri­ba, lai viņš va­rē­tu at­šķirt la­bu no ļau­na un va­ja­dzī­go no lie­kā. Cil­vē­ki vai­ru­mā ga­dī­ju­mu spēj mai­nīt sa­vu uz­ve­dī­bu, ja tā trau­cē paš­iem un ap­kār­tē­jiem, lai cik apaļš Mē­ness pie de­be­sīm spī­dē­tu.

«Tas ir darbs ar se­vi. Kaut gan ne­ko daudz pat nav jā­pie­strā­dā, jo, ma­nu­prāt, cil­vē­ku jau tā vei­do ie­ro­be­žo­ju­mi. Spē­ļu zā­les, ie­pir­kša­nās... Va­ram dē­vēt to par grē­ku, kas mūs ie­ved sli­mī­bās un vā­ju­mā, bet at­tu­rē­ša­nās no šā grē­ka ir se­vis sa­kār­to­ša­na,» uz­ska­ta as­tro­lo­ģe. «Ir jā­ska­tās, kā kon­krē­tās Mē­ness die­nās re­aģē or­ga­nisms. Ja cil­vēks ir ie­vē­ro­jis, ka vi­ņam kaut kas no­tiek un at­kār­to­jas piln­mē­ne­sī, tad turp­māk va­jag da­rīt vi­su, lai iz­vai­rī­tos. Ir jā­sāk ie­vē­rot sa­kri­tī­bas sa­vā dzī­vē.» Kat­ram cil­vē­kam ir sa­va ho­ro­sko­pa kar­te, un vis­iem tā ne­sā­kas ar Auna zī­mi. Kat­ram ir arī savs in­di­vi­du­ālais Mē­ness cikls ar uni­kā­lu ener­ģi­jas rit­mu, kas ne­sa­kri­tīs ar ko­pē­jo Mē­ness cik­lu. Tā­pēc arī uni­ver­sā­lu re­cep­šu, ko da­rīt vai ne­da­rīt, nav. Ne­drīkst vis­i kā viens uz­sākt biz­ne­su it kā šai no­dar­bei lab­vē­lī­gā Mē­ness die­nā! Kā­dam tie­šām veik­sies, bet ci­tam, ku­ram dzim­ša­nas brī­dī ir ie­lik­ta pa­vi­sam at­šķi­rī­ga prog­ram­ma, viss ies šķēr­sām. Tā­lab vai­not Mē­ness die­nas nav vērts.

Pār­bau­di pats!

As­tro­lo­ģe un nu­me­ro­lo­ģe In­gu­na Bal­gal­ve ie­priekš teik­to iz­skaid­rojusi ar pa­vi­sam vien­kār­šu pie­mē­ru – ir Mē­ness die­nas, ku­rās ie­sa­ka no­vā­jēt, ta­ču būs cil­vē­ki, kam in­di­vi­du­āla­jā Mē­ness cik­lā tie­ši ša­jā lai­kā pat vis­nie­cī­gā­kais ka­lo­ri­ju skaits uz­au­dzēs sva­ru. «Lie­lie Mē­ness pēt­nie­ki sa­ka – se­ko sa­vam ķer­me­nim,» pie­bilst Ak­ve­lī­na Līv­ma­ne. Ko drīk­stēs kau­lai­nais un iz­kā­mē­ju­šais, tas būs liegts apa­lī­tim.

Vi­ņa ir ru­nā­ju­si arī ar pie­re­dzē­ju­šiem fri­zier­meis­ta­riem, ku­ri stās­tī­ju­ši, kas no­tiek ar ma­tiem, ja fri­zē­jas kon­sek­ven­ti ti­kai grie­ša­nai lab­vē­lī­ga­jās vai ne­lab­vē­lī­ga­jās die­nās. Lai ma­ti ne­aug­tu ātr­i, tos ie­sa­ka griezt ve­cā mē­ne­sī un Ziv­ju zī­mē. Ta­ču, ilg­sto­ši šķē­rē­jot ma­tus šā­dā Mē­ness stā­vok­lī, ar lai­ku gal­vas ro­ta kļūs plā­na un iz­kri­tīs. Vie­nu rei­zi pa­mē­ģi­not, ne­kas ne­no­tiks, bet, ja tā rī­ko­sies ga­diem il­gi, at­pa­kaļ­ce­ļa ne­būs. «Es pa­ti ma­tus vien­mēr grie­žu ti­kai jaun­ā mē­ne­sī, un tie ir bie­zi. Es­mu ar se­vi arī eks­pe­ri­men­tē­ju­si. Zie­mā ma­tus grie­zu, kad Mē­ness at­ro­das Lau­vas zī­mē, ve­cā mē­ne­sī. Ne­pa­ti­ka. Pēc ne­dē­ļas gā­ju at­kal pie fri­zie­ra, iz­mai­ņas bi­ja var­būt da­ži mi­li­met­ri, bet ma­ti uz­reiz kļu­va ci­tā­di. Kā­da kun­dze, ku­rai ir 80 ga­du, sā­ka iet pie fri­zie­ra, kad Mē­ness Lau­vā vai Jau­na­vā. Pēc ga­da fri­zie­re at­zi­na, ka ma­ti kļu­vu­ši la­bā­ki. Vis­maz plā­nā­ki nav pa­li­ku­ši,» pie­re­dzē da­lās Ak­ve­lī­na Līv­ma­ne.

Vi­ņa ie­sa­ka pie­rak­stīt no­vē­ro­ju­mus – cik ātr­i at­au­ga na­gi pēc ma­ni­kī­ra ap­mek­lē­ju­ma, vai jaun­ā fri­zū­ra pa­ti­ka, kā re­aģē­ja āda pēc kos­me­to­lo­ģis­kas pro­ce­dū­ras. Ja ir bi­jis slik­ti, tad turp­māk ša­jā Mē­ness die­nā vai Mē­ness fā­zē kon­krē­tās pro­ce­dū­ras ne­va­jag veikt. Lī­dzī­gi va­ram rī­ko­ties ar ie­pir­kša­nos. Var­būt kat­ru mē­ne­si no­pēr­kam pil­nī­gi ne­va­ja­dzī­gas vai dār­gas lie­tas un vē­lāk ko­žam pirk­stos? Arī tad katrs, pat bez zi­nā­ša­nām par pre­cī­zu in­di­vi­du­ālā Mē­ness rit­ma cik­lu, var pa­pē­tīt, kad tas no­tiek, un iz­vei­dot ie­pir­ku­miem la­bā­ko un ne­lab­vē­lī­gā­ko die­nu sa­rak­stu. Kā­pēc tī­šu­prāt sev kai­tēt?

Ak­ve­lī­na Līv­ma­ne ne­slēpj: «Ie­pēr­kos rei­zi mē­ne­sī un tā­dā lai­kā, kad Mē­ness at­ro­das zī­mē, ku­rai nav ne­kā­da sa­ka­ra ar ie­pir­ku­miem. Es­mu ie­vē­ro­ju­si, ka tad no­pēr­ku la­bas, va­ja­dzī­gas lie­tas. Pā­rē­jā lai­kā uz vei­ka­liem ne­eju, ja vien ne­va­jag ko īpa­šu.»

Lik­te­ni as­tro­lo­ģe pie­sauc, stās­tot par cil­vē­kiem, ku­ri – sa­ki vi­ņiem, ko gri­bi – tik un tā ik­vie­nai sa­vai dar­bī­bai ne­ap­zi­nā­ti iz­vē­lē­sies slik­tā­ko, či­ka lai­ku. Tāds esot vi­ņu lik­te­nis. Ta­jā pa­šā lai­kā vi­ņa pie­bilst, ka Mē­ness cik­liem pie­mīt pie­skā­rie­na mo­ments, ne­vis fa­tā­las ne­no­vēr­ša­mī­bas zī­mogs. «Pat ja kar­tu­pe­ļi ir no­vāk­ti ne­pa­rei­zā brī­dī un pa­gra­bā pūst, pār­la­siet tos, iz­ne­siet ār­ā un pa­rei­zā lai­kā ie­ne­siet at­pa­kaļ!»

Sva­rī­gā­kais ir tas ma­zais ik­die­nas darbs ar se­vi, ku­rā cil­vēks iz­man­to sa­prā­tu, ne­vis ak­li no­tic uni­ver­sā­lām «re­cep­tēm», kas vis­bie­žāk ir biz­ness un nei­ro­lin­gvis­tis­kā prog­ram­mē­ša­na ar mī­nu­sa zī­mi, sa­ka Ak­ve­lī­na Līv­ma­ne.

FAK­TI UN PĒ­TĪ­JU­MI

* Mē­ness gra­vi­tā­ci­jas spēks Ze­mes okeānos iz­rai­sa bēgumus un paisumus. Ze­mes ūdens ap­valks iz­stiep­jas Mē­ness vir­zie­nā. Uz lī­ni­jas, kas iet caur Ze­mes cen­tru un Mē­ne­si, ir pai­sums – oke­ānos un jūrās ce­ļas ūdens lī­me­nis. Per­pen­di­ku­lā­rā vir­zie­nā ūdens lī­me­nis pa­ze­mi­nās, jo Mē­ness pie­vil­kša­nas spēks aiz­velk ūde­ni prom.

 * In­ter­ne­ta lie­to­tā­ju ak­ti­vi­tā­te kra­si pie­aug piln­mē­ness lai­kā, lie­ci­na kom­pā­ni­jas «Bri­tish Tele­com» da­ti. Pēt­nie­ki kon­sta­tē­ju­ši, ka in­ter­ne­ta lie­to­tā­ju ak­ti­vi­tā­tes gra­fiks ir cik­lisks, ar kā­pu­ma un kri­tu­ma pe­ri­odiem. Šie cik­li ilgst 29 die­nas, sa­krī­tot ar Mē­ness fā­zēm, tur­klāt ak­ti­vi­tā­tes mak­si­mums tiek fik­sēts tie­ši piln­mē­ne­sī.

* ASV Ko­lo­rā­do uni­ver­si­tā­tes zi­nāt­nie­ki ana­li­zē­ja ve­te­ri­nār­ār­stu des­mit ga­dos sa­vāk­tos da­tus par 12 000 māj­dzīv­nie­ku. Vi­ņi at­klā­ja, ka piln­mē­ness lai­kā su­ņi tiek no­gā­dā­ti pie ār­sta par 28% bie­žāk ne­kā pa­ras­ti, bet ka­ķi par 23% bie­žāk. Viens no pie­ņē­mu­miem: piln­mē­ness lai­kā ka­ķi bie­žāk iz­iet me­dī­bās, kas pa­lie­li­na trau­mu ris­ku.

* Piln­mē­ness ie­tek­mē­jot ko­raļ­ļu su­gu ‘Ac­ro­po­ra millepora’, kam ir gais­mas ju­tīgs gēns. Tas ak­ti­vi­zē­jas piln­mē­ness nak­tīs, lie­kot ko­raļ­ļiem vai­ro­ties ak­tī­vāk ne­kā cit­kārt, vēs­ta žur­nā­lā «Scien­ce» pub­li­cē­tais pē­tī­jums.

* Mi­či­ga­nas uni­ver­si­tā­tes Trans­por­ta in­sti­tū­ta pēt­nie­ki 10 ga­du pe­ri­odā iz­pē­tī­ju­ši Mē­ness fā­žu un avā­ri­ju kop­sa­ka­rī­bas. Vi­ņu se­ci­nā­jums – jaun­ā Mē­ne­sī kā­jām­gā­jē­ji iet bo­jā bie­žāk ne­kā piln­mē­ne­sī. Star­pī­ba – 22%.