RECEPTES: Nezināmā, nepazīstamā, bet garšīgā kvinoja

© Leonīds Gusevs

Kaut arī kvi­no­ju ta­gad var no­pirkt gan­drīz kat­rā vei­ka­lā, dau­dziem tas jo­pro­jām ir svešs, ne­zi­nāms un vēl ne­pa­gar­šots pār­ti­kas pro­dukts. Tie­sa, lē­ta kvi­no­ja nav, ta­ču vēr­tī­ga gan – ne vel­ti pa­sau­lē ie­rin­do­ta starp su­per­pro­duk­tiem, kas da­ra brī­nu­mus.

 

Iz­ska­ta zi­ņā kvi­no­jas sēk­li­ņas at­gā­di­na pro­sas gra­dus, ta­ču nē – kvi­no­ja ir ba­lan­du dzim­tai pie­de­rī­gā, un tās ra­di­nie­ki ir, pie­mē­ram, zi­nā­mie spi­nā­ti, bie­tes vai sēt­ma­lē augo­šās ba­lan­das. Lai gan audzē­ta jau 3000 ga­du pirms mū­su ēras, sa­vu po­pu­la­ri­tā­ti pa­sau­les mē­ro­gā kvi­no­ja ie­gu­vu­si ti­kai pē­dē­jā lai­kā. Mūs­die­nās, kad uz­tu­ra spe­ci­ālis­ti ie­sa­ka at­teik­ties no mil­tu pro­duk­tiem un ne­ie­sa­ka aiz­rau­ties arī ar pu­lē­to rī­su lie­to­ša­nu uz­tu­rā, sa­vu ba­gā­tī­go uz­tur­vie­lu dēļ kvi­no­ja ir tei­ca­ma al­ter­na­tī­va. Tā ne­sa­tur glu­tē­nu, un tās sa­stā­vā ir daudz ol­bal­tum­vie­lu, ne­pie­sā­ti­nā­to tauk­skāb­ju, anti­ok­si­dan­tu, šķiedr­vie­lu un da­žā­du vi­ta­mī­nu. No­de­rī­ga sva­ra sa­ma­zi­nā­ša­nai, kau­lu, sma­dze­ņu, ādas un asins­va­du ve­se­lī­bai, sa­ma­zi­na asins­spie­die­nu un krūts vē­ža ris­ku, ār­stē di­abē­tu un mig­rē­nu, uz­la­bo gre­mo­ša­nas sis­tē­mas dar­bī­bu – kvi­no­jas la­bo dar­bu sa­rak­stu va­rē­tu tur­pi­nāt un tur­pi­nāt.

Eko vei­ka­lu un liel­vei­ka­lu plauk­tos at­ro­da­mas sar­ka­nas, mel­nas un bē­šas krā­sas kvi­no­jas sēk­li­ņas – vēr­tī­gas un uz­tu­rā lie­to­ja­mas ir vis­as.

Pirms vā­rī­ša­nas kvi­no­ju va­ja­dzē­tu no­ska­lot vai vēl la­bāk – iz­mēr­cēt auk­stā ūde­nī. Vien­kār­šāk par vien­kār­šu: uz vie­nu krū­zi kvi­no­jas lej di­vas krū­zes ūdens un vā­ra tā­pat kā rī­sus ap­mē­ram 20 mi­nū­tes, līdz sēk­li­ņas kļūst pa pus­ei caur­spī­dī­gas un uz­kos­tas vieg­li kraukšķ. In­te­re­san­ti, ka kvi­no­jai pie­mīt īpa­šī­ba pa­stip­ri­nāt gar­šu vis­am, kas tai pie­vie­nots, – tas no­zī­mē, ka gan sāls, gan jeb­ku­ras ci­tas garš­vie­las pro­duk­tam jā­pie­vie­no ļo­ti maz.

Dro­ši vien vieg­lāk bū­tu uz­skai­tīt ēdie­nus, ku­ru pa­ga­ta­vo­ša­nai kvi­no­ju ne­va­ja­dzē­tu iz­vē­lē­ties, ne­kā tos, ar ko tā ļo­ti la­bi sa­der. Kvi­no­ja lie­lis­ki iet ko­pā ar vis­da­žā­dā­ka­jiem la­pu un dār­ze­ņu sa­lā­tiem, jo tās gar­ša ir nei­trā­la. No kvi­no­jas var ga­ta­vot die­niš­ķo rī­ta put­ru – pie­liek klāt riek­stus, svai­gas ogas vai aug­ļus. Kvi­no­jas sēk­li­ņas var pie­bērt, ce­pot kū­kas, ce­pu­mus vai plāts­mai­zes, – jeb­kurš naš­ķis kļūst vēl gar­dāks un ve­se­lī­gāks. Kvi­no­ju liek pie zu­pām, pa­sniedz kā pie­de­vu ga­ļas un ziv­ju ēdie­niem.

 

RE­CEP­TE

 

Vis­tas fi­le­jas ga­ba­li­ņi kvi­no­jas pa­nē­ju­mā

 

SA­STĀV­DA­ĻAS:

500 g vis­tas fi­le­jas bez ādas

150 g vā­rī­tas kvi­no­jas

1 olas bal­tums

sāls

mal­tu pi­pa­ru mai­sī­jums

rīv­mai­ze

eļ­ļa cep­ša­nai

 

PA­GA­TA­VO­ŠA­NA: vā­rī­tu kvi­no­ju iz­ber uz alu­mī­ni­ja fo­li­jas, plā­nā kār­ti­ņā iz­lī­dzi­na un vien­mē­rī­gi pār­kai­sa ar rīv­mai­zi. Vis­tas fi­le­ju sa­griež ie­ga­re­nos sal­mi­ņos, ie­ber­zē ar sā­li un pi­pa­riem, ap­mēr­cē vieg­li sa­kul­tā olas bal­tu­mā un tad, stin­gri pie­spie­žot, ap­vi­ļā kvi­no­jas un rīv­mai­zes mai­sī­ju­mā. Cep pan­nā sa­kar­sē­tā eļ­ļā no abām pus­ēm. Pa­sniedz ar dār­ze­ņu sa­lā­tiem.

 

Kvi­no­jas put­ra ar avo­ka­do un dār­ze­ņiem

 

SA­STĀV­DA­ĻAS:

1 glā­ze kvi­no­jas

2 glā­zes bul­jo­na

2 ēdam­ka­ro­tes olīv­eļ­ļas

ne­daudz cit­ro­na su­las

ne­daudz sa­ber­zta kal­tē­ta es­tra­go­na

ga­tavs avo­ka­do

to­mā­ti

gur­ķi

sar­ka­nie sī­po­li

sāls

pi­pa­ri

 

PA­GA­TA­VO­ŠA­NA: kvi­no­ju, bie­ži mai­sot, sau­sā pan­nā vieg­li ap­grauz­dē, tad at­dze­sē. Ie­ber sie­tā un no­ska­lo auk­stā ūde­nī. Uz­vā­ra bul­jo­nu, pie­vie­no kvi­no­ju, kat­li­ņu aiz­vā­ko un uz ma­zas uguns vā­ra ap­tu­ve­ni 10 mi­nū­tes. Ugu­ni no­griež, put­ru iz­mai­sa, kat­li­ņu aiz­vā­ko un ļauj, lai ne­daudz uz­briest. Por­ci­ju trau­kos put­rai pie­vie­no dār­ze­ņus: mi­zo­tus, šķē­lī­tēs sa­griez­tus gur­ķus, to­mā­tu ga­ba­li­ņus un sī­po­la riņ­ķī­šus (dār­ze­ņus ie­priekš ie­tei­cams sa­jaukt un pēc gar­šas pa­pil­di­nāt ar sā­li un pi­pa­riem). Pa­snie­dzot pie­vie­no mi­zo­ta un šķē­lēs sa­griez­ta avo­ka­do dai­vi­ņas, kas ie­priekš ap­sla­cī­tas ar cit­ro­na su­lu, lai ne­mel­nē­tu.

 

 

Latvijā

Medijpratības uzlabošanai Latvijā nepieciešams sistemātiski un mērķtiecīgi ieguldīt gan izglītībā, gan sabiedrības informēšanā, gan arī atbalstot kvalitatīvus medijus, aģentūrai LETA norādīja Kultūras ministrijā.