CIEMOS: Dārzs ar ziedošiem krūmiem

© f64

Jūrmalniece Ineta Babauska plašo un rūpīgi iekopto dārzu sākusi veidot pirms 13 gadiem ar gārsām aizaugušā ābeļdārzā, tāpēc arī pirmie darbi bijuši ābeļu zāģēšana un celmu rakšana. Pamazām veidota katra dobīte, ar lāpstu uzrokot pirms tam nolīdzināto melnzemi.

Šogad dārzs konkursā par sakoptāko Jūrmalas īpašumu izpelnījies atzinīgu novērtējumu kā viens no skaistākajiem un ar rūpību veidotajiem. «Nekad dārzs nebūs pilnībā iekārtots, taču man patīk to veidot,» saka Ineta Babauska, kura savulaik mācījusies Bulduru dārzkopības tehnikumā par apstādījumu projektētāju. Iegūtās pamatzināšanas viņa izmanto gan sava piemājas dārza labiekārtošanā, gan darba gaitās ikdienā, taču ziemā cenšas apmeklēt dažādus dārzkopju kursus. Ineta bērnību vasarās pavadījusi vectēva zemeņu laukos un atminas, ka pašas pirmais dārzs esot bijis, kad absolvējusi tehnikumu. Tad gribējies visu audzēt, arī sakņaugus, taču tagadējā esot minimāls sakņu dārzs – iesētas dilles, lociņi, audzējot arī gurķus un tomātus siltumnīcā un apsver, vai no tomātu audzēšanas vajadzētu atteikties. «Bija iestādītas arī zemenes. Vienā gadā tām uzbruka lapsenes, tad – gliemeži, kuri šo gadu laikā te ir ar spaiņiem lasīti.»

Kādreiz Ineta regulāri pierakstījusi, kur stādus iestādījusi un ko vēl vēlētos iestādīt. «Bieži ir tādas situācijas, ka saraksts mainās, jo kaut kas no stādiem ir iznīcis, citi – nosaluši. Tad sanāk kaut ko mainīt un iestādīt to, ko es gribēju, jo atbrīvojusies vieta. Apmeklējot gadatirgus, vienmēr gribas kaut ko nopirkt, un tad staigāju pa dārzu ar stādu un domāju, kur to stādīt,» atklāj Ineta un stāsta, ka ik pa laikam veicot arī eksperimentus. Viens no tiem – dzērvenes. Viņa krūmus iestādījusi, bet vilku šķirnes suņu meitenes tos nopostījušas, atstājot divus pudurus. «Vēlos tās atjaunot. Raža bija laba, spaini ogu varēja novākt, taču pēc peldes dīķī viņām patika tur pagulēt,» apskatot dzērveņu krūmus, saka Ineta. Plāni dārzkopei esot lieli, taču jāņem vērā, ka vieta ir purvaina, ar augstiem gruntsūdeņiem. Vienā vietā esot ēnaināks, citā teritorijas daļā – slapjāks – viņa raksturo dārza īpatnības. Persikus un aprikozes iestādījusi, taču tām tāpat kā ābelēm ne visai šajā vietā patīkot augt. Sieviete teic, ka esot pārgājusi uz ziedošu krūmu stādīšanu. Kad krūmi bija mazi, starp tiem sastādījusi ziemcietes un arī vasaras puķes. Vasarās dobēs priecē dažas lilijas, arī rozes, kuras dārza saimniecei patīkot, tāpēc viņa cenšas atrast tām vietu. Pavasarī krāšņi zied rododendri, kas neiztrūkstoši bagātina šo Jūrmalas dārzu. Ineta apstiprina, ka ravēšana prasa laiku un darbu un viņa cenšoties nezāles laikus iznīdēt.

Foto

023

DĪĶIS. «Ne katra peļķe ir dīķis,» smaidot saka Ineta, atminoties, ka savulaik dīķis te jau bijis, krūmos ieaudzis. Pirms desmit gadiem tas esot iztīrīts un padziļināts. Vasarā diezgan stipri izžuvis, bet pēc lietiem – pilns ar ūdeni

006

KOMPOZĪCIJA. «Citreiz dārzā kompozīcija izveidojas dabiski, pati no sevis,» ir pārliecināta Ineta. Viņas veidotajās dobēs, kurām blakus ieklāts bruģis, cits citam blakus priecē dažādi krūmi un augi, veidojot interesantu kolekciju

032

NEIESAKA. «Kad pavasarī viss zied, tad izskatās citādāk, bet tagad jau lapas sāk krāsoties,» stāsta Ineta, lūkojoties uz savu gaumīgi veidoto dārzu, kura izveidē ieguldīts ne mazums darba un laika. Babausku ģimenes īpašumā neiztrūkstošas ir dažādu veidu tūjas, bet egles Ineta neiesaka audzēt, jo tās ir slimīgas

008

ATPŪTAI. Vasaras rītos, protams, pirms došanās uz darbu aromātiska kafija vai tēja vislabāk garšo svaigā gaisā speciāli iekārtotā atpūtas vietā. Taču vakaros, kad dārzā iespīd saule, ir patīkami nesteidzīgi baudīt tā krāšņumu

014

DAŽĀDU formu, lapu krāsu un lieluma dekoratīvo krūmu kolekcija ir plaša. «Kādreiz paņemu sarakstu un paskatos, kas ir izaudzis un kas nosalis, taču nav jau vairs vietas, kur kaut ko stādīt. Ziemā ievēroju, ka kadiķi panīkuši, un nodomāju, ka varēs stādīt kādu jaunāku šķirni,» secina Ineta

016

ASTILBĒM patīk, ja tās apspīd vakara saule, tāpēc tās jāstāda tikai daļēji saulainā, ēnainā vietā. Ineta šī viegli kopjamā auga īpašības ir ņēmusi vērā

005

VEIDO AR PRIEKU. Ineta Babauska saka, ka dārzs nekad nebūs pilnībā iekārtots, taču viņai patīk to veidot. Šobrīd viņas prioritāte dārzā – ziedošu krūmu stādīšana

011

DEKORATĪVA SIENA. Dzīvžoga galvenais uzdevums ir veikt norobežojošu funkciju, bet papildus – arī dekoratīvu

022

ŪDENSROZES. Dīķis, kad tas bijis sekls, vasarā sakopts – izravēts, iztīrīts no liekajām lapām. «Kad uznāca lietus, ūdens līmenis dīķī cēlās un līdz ar to arī ūdensrozes, kurām tas bija šoks.»

010

KUPENA. Zied kā kupena – tā mēdz teikt par krāšņajām hortenzijām, kuras prot veiksmīgi pārziemot un zied vēl rudenī

030

ATTEIKUSIES. Zāli Inetai patīkot pļaut pašai, citreiz šo darbu veicot kāds cits no ģimenes, kad rodoties vēlme izdarīt šo vai kādu citu saimniecībā noderīgu darbu. Taču pārsvarā dārzs esot Inetas valstība. «Esmu atteikusies no ideālā zāliena, neieciklējos uz to. Migloju, lai tajā neaug pienenes, taču vietām tas neizdevās, un tad sāku klāt sēt arī āboliņu,» atklāj Ineta un bilst, ka ceļmallapas gan cenšoties izravēt

034

DĀRZS kļūst par estētiski pievilcīgu dārzu, ja tas veidots noteiktā stilā un pieskaņots mājas izskatam. Ziedi, košumkrūmi, zāliens un ieklāts bruģis papildina cits citu un rada harmonisku vidi šajā klusajā vietā

007

GAUME. Krūmiem un kokiem dārzā labi sabiedrotie ir ziemcietes, sīpolpuķes un viengadīgi augi, kuru augšanai izvēlētā vieta ir katra gaumes jautājums

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais