Jūrmalā remontstrādnieks, iedurot ar nazi mugurā, nežēlīgi nogalinājis sievieti, kuras mājoklī licis žalūzijas. Iespējams, vīrietis savaldzinājis par sevi 11 gadus vecāko sievieti, iemantojis uzticību, bet pēc tam ne vien piesavinājies pusotru tūkstoti eiro, bet upuri arī izvarojis.
Vienā ielā jau otra slepkavība
Nepilna pusotra gada laikā Dzintaros, Konkordijas ielā, nogalināta jau otra sieviete. Pērn aprīlī vienā no privātmājām tika atrasta vardarbīgā nāvē mirusi 75 gadus veca sieviete. Policijai bija izdevies izskaitļot iespējamo varmāku un ar iedzīvotāju palīdzību pēc viņa foto publiskošanas tobrīd 48 gadus veco vīrieti izdevās aizturēt. Viņš atzinās nozieguma izdarīšanā, skaidrojot, ka kopā ar mitekļa saimnieci lietojis alkoholu, sieviete aizmigusi, bet vīrietis viņu apzadzis. Kad sieviete pamodusies, zaglis sapratis, ka zādzības fakts tiks atklāts, tāpēc, slēpjot nozieguma pēdas, nogalinājis upuri. Vietējie arvien atceras slepkavu un stāsta, ka viņš iepriekš 20 gadus dzīvojis Moldovā, bet uz Jūrmalu viņu dzīvot atvedis viens no pudeles brāļiem. Tagad jau par cita varmākas upuri kļuvusi 49 gadus veca sieviete, kura savā mājoklī nogalināta ar vairākiem naža dūrieniem mugurā. Likumsargiem izdevās noskaidrot, ka slepkavību pastrādājis kāds sievietes paziņa, kurš viņas mājoklī veicis remontu. 38 gadus veco vīrieti aizturēja Rīgā, kur ir viņa dzīvesvieta. Izmeklēšanas sākotnējā versija liecina, ka sieviete noslepkavota mantkārīgos nolūkos, proti, vīrietis nozadzis upura bankas karti un dažādos Jūrmalas un Rīgas bankomātos noņēmis no sievietes bankas konta vairāk nekā 1500 eiro. Šīs darbības fiksētas novērošanas kamerās. Vēl pirms sievietes nogalināšanas varmāka upuri, visticamāk, arī izvarojis. Nozieguma vietā atrasts asiņains nazis ar šī vīrieša pirkstu nospiedumiem. Aizturētais iepriekš policijas redzeslokā nebija nonācis.
Vietējie šausmās
Ejot pa kluso Konkordijas ielu, retie garāmgājēji ātri pamet skatienu uz visai noplukušo zaļi krāsoto koka fasādi un veikli iet garām. Tieši šajā Konkordijas ielas namā nežēlīgi tika nogalināta 49 gadus vecā Gaļina. «Kad iedomājos, kādas šausmas tā sieviete piedzīvoja, un to asiņu jūru, kas bija pārplūdinājusi dzīvokli, šermuļi skrien pār kauliem. Man te jāiet garām katru dienu, jo strādāju netālu skolā. Ja ir vairāk laika, cenšos iet pa citām šķērsielām, lai nav jāskatās uz šo spoku māju,» saka jūrmalniece Tamāra. Nams patiesi izskatās spocīgs, jo uz pārējo fona ir salīdzinoši augsts, ieaudzis krūmos un zālē, tam apkārt ik pa laikam parādās pa kādam ņaudošam un ātri aizbēgošam kaķim. No pastkastītes, kas piestiprināta pie vārtiņiem, laukā rēgojas priekšvēlēšanu aģitācijas lapas un nelasītas aploksnes ar rēķiniem. «Nevar saprast, vai tas slepkava ir notverts vai nav, vispār ir bailīgi te tagad uzturēties. Man arī mājās jātaisa remonts, bail kādu strādnieku algot, taču darbi ir tādi, kurus pati nevaru izdarīt, tāpēc jāmeklē risinājums. Tas ir šausmīgi, kas apkārt notiek,» pārbijusies ir Tamāra.
Dzērusi un strādājusi par prostitūtu
«Lūk, tie trīs logi, kas ir atvērti, bija viņas,» skatoties uz kaimiņmājas otro stāvu, saka ielas pretējā pusē dzīvojošais Valērijs. Viņš zina teikt, ka Gaļina kopā ar savu vīru plašā nama otrajā stāvā ievākusies pirms pāris gadiem. «Agrāk te dzīvoja citi cilvēki, bet nenokārtotu kredītsaistību dēļ banka viņiem īpašumu atņēma. Saimniece vēl bija paspējusi vienu no diviem dzīvokļiem pārdot,» stāsta kaimiņš. Gaļina un viņas vīrs mājokli nopirkuši par aptuveni 60 000 latu. «Nezinu, no kurienes viņi atnāca uz šejieni un kur viņiem tāda nauda, bet saprotu, ka viņiem kredīta nebija,» saka Valērijs. Spēja samaksāt tādu summu Valēriju jo īpaši izbrīnījusi tāpēc, ka Gaļinas vīrs bijis 1. grupas invalīds un neremdināms dzērājs. «Viņam bija nogriezts viss, un dzēra viņš bezcerīgi,» īsi vīrieša stāvokli raksturo kaimiņš. Arī Gaļina, kad nebija devusies peļņā uz Vāciju, dzērusi kopā ar vīru. «Viņa ļoti rūpējās par slimo vīrieti un nepameta likteņa varā, bet droši vien bija grūti to paciest, tāpēc mēdza aizmirsties alkoholā.» Strādāt sieviete devusies uz nedēļu vai divām, tad atkal uz kādu laiku atgriezusies mājās. «Pirmajās reizēs, kamēr viņa bija prom, vīrs dzīvoklī kopā ar visiem apkārtnes bezpajumtniekiem un alkoholiķiem dzēra līdz nemaņai, bija troksnis, netīrība, vispār negribas atcerēties, kas te bija par haosu un bardaku, miera nebija ne dienu, ne nakti. Pudeles brāļi ne reizi vien viņu apzaga, aiznesa televizoru, dārgu velosipēdu. Atgriezusies viņa sakopa vīru, māju, un tad sāka «kost» abi. Viņa gan nekad nenolaidās pārāk zemu, vienmēr bija tīra, sakopta. Vēlāk, braucot prom, viņa vīru uz laiku atstāja pansionātā,» atceras kaimiņš. Pirms gada vīrs nomiris, pēdējos mēnešos gan abi tā dzēruši, ka nav maksājuši rēķinus – dzīvoklī atvienota gāze, ūdens, elektrība. Pēc vīra nāves Gaļinas dzīve krasi mainījusies – «kodējusies», vairs nav dzērusi, ik pa laikam atkal devusies strādāt un sākusi pamatīgu mājokļa remontu. «Šovasar te strādāja vairākas brigādes, gan logus mainīja, gan ziemā pārsalušo ūdensvadu atjaunoja, dzīvoklī ielika dzelzs durvis, saimniecības ēku laboja. Nauda viņai bija, un darbi notika intensīvi,» novērojis Valērijs. Interesants gan ir kaimiņiem zināmais fakts, par kuru viņi skaļi runāt negrib – sieviete naudu pelnījusi, strādājot Vācijā par prostitūtu.
Ar varmāku, iespējams, veidojušās attiecības
Runājot par Gaļinu, Valērijs pasmīn un nesaka, ka viņa bijusi skaista sieviete, tas esot gaumes jautājums, taču «figūra bija laba». Ar Valēriju abiem bijušas normālas kaimiņu attiecības, sveicinājušies, reizēm pārmijuši kādu vārdu. Nereti Valērijam vai otram kaimiņam Gaļina pavēstījusi, ka atkal dodas strādāt un nebūs tik un tik ilgu laiku. Tad kaimiņi uzmanījuši viņas īpašumu. «Ievēroju, ka ar vienu no remontstrādniekiem, šķiet, viņš lika žalūzijas, kaimiņienei tā kā citādas attiecības,» saka kaimiņš. Kaimiņiem nepalika nepamanīts arī fakts, ka Gaļina atkal sākusi iedzert. «Vēlāk māsīca teica, ka bija pagājis gads un ampulas aktivitāte beidzās,» saka Valērijs. «Viņiem ar vīru patika uzdzīvot naktīs, arī tagad viņa dzēra naktīs, to varēja zināt, jo pie vārtiņiem regulāri piestāja taksometri, kas piegādāja alkoholu.» Arī savas dzīves pēdējā naktī Gaļina tukšojusi pudeli, šoreiz gan ar pirms nepilna mēneša iepazīto vīrieti. «Viņam bija tāds sagrabējis «Audi», vienu vakaru tas tā arī prom neaizbrauca, bet no rīta meita redzēja, ka remontstrādnieks iekāpj un aizbrauc. Nu, aizbrauca, un viss,» tobrīd tas kaimiņiem licies nesvarīgi. Arī tas, ka pēc tam netika manīta Gaļina, kaimiņus neuztrauca. «Mēs gan te apspriedāmies, ka viņa mums nav pateikusi, ka brauc strādāt, bet vai mazums, pieaudzis cilvēks.» Pēc teju divām nedēļām Konkordijas ielā ieradusies Gaļinas māsīca, kas taujājusi kaimiņiem, vai viņi nav manījuši sievieti, jo viņa uz telefona zvaniem neatbild, nav devusi par sevi nekādu ziņu, nav pat apsveikusi radinieces meitu dzimšanas dienā, kas nu nepavisam neesot viņas dabā. «Tad arī izsaucām policiju, glābējus. Viņi ielīda mājā pa pirmā stāva logu, un tad arī atklājās baisais fakts. Durvis nācās uzlauzt, jo dzīvoklī atslēgas nebija. Atslēgu, starp citu, aizturēšanas brīdī atrada slepkavas kabatā, nezinu, varbūt plānoja atgriezties, bet varbūt kādu nakti arī bija atbraucis. Divu nedēļu laikā līķis bija sācis sadalīties, tur bija tāda smaka, ka, attaisot logus un durvis, visa apkārtne tika ietīta baisas smakas mutulī un noģībt varēja,» nodrebinās Valērijs. Vīrietis ir neizpratnē, vai tiešām tik niecīgas summas kā 1500 eiro dēļ bija vērts nogalināt. «Un arī, ja par kaut ko sastrīdējās, visu var atrisināt mierīgi, nav jādur uzreiz nazis mugurā. Tas ir necilvēcīgi. Lai vai kā, viņa bija normāla kaimiņiene, un man žēl, ka tā noticis,» smagi ap sirdi ir Valērijam.